Kamēr Latvijas iedzīvotāji vēl tikai gaida īstās vasaras ierašanos, ļaudis Eiropas dienvidos mazliet atgūstas pēc neierastās svelmes, kas ilgusi visu jūliju, bet Centrāleiropā dzīvojošie gaida atelpu.
Daudzviet šajos reģionos sasniegti jauni temperatūras rekordi, un, pēc vidējiem rādītājiem, jūlijs Eiropā bijis karstākais kopš 2006. gada. Taču Atlantijas okeānā valdošo apstākļu dēļ siltums sadalījies nevienmērīgi, un tiek prognozēts, ka šāda situācija turpināsies arī augustā – Dienvideiropā un Centrāleiropā būs siltāks par normu, bet kontinenta ziemeļos – vēsāks.
Spānija, Grieķija, Itālija, Francija, Šveice, Austrija, Čehija, Ungārija un Serbija – šīs Eiropas valstis visvairāk cietušas no jūlija karstuma viļņa – ja precīzāk, tad vismaz trim viļņiem, pirmais no kuriem sākās jau 27. jūnijā, kas saskaņā ar ANO Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) datiem ir neierasti agri, raksta ziņu aģentūra Bloomberg. Savukārt kontinenta ziemeļos un austrumos, arī Latvijā, gaisa temperatūra bijusi zemāka par normu. «Sagaidāms, ka arī augustā turpināsies līdzīga tendence – dienvidos būs karstāks, nekā vajadzētu būt, bet ziemeļos vēsāks,» raksta Bloomberg, kas apkopojusi astoņu pasaules vadošo meteoroloģisko dienestu sniegtās prognozes. Šīs ziņu aģentūras ieskatā, augusta pirmā dekāde, kad siltās gaisa masas pārvietojas uz kontinenta ziemeļaustrumiem, ir tikai izņēmums.
«Termostatu kontrolē temperatūra Atlantijas okeānā. Ziemeļos, pie Grenlandes krastiem, tā ir zemāka, nekā ierasts, bet pie Pireneju pussalas dienvidrietumu krastiem un Atlantijas okeāna centrālajā daļā – augstāka,» skaidrojis Ņujorkas WeatherBell Analytics LLC galvenais meteorologs Džo D’Aleo. Pašās jūlija beigās un augusta sākumā atelpu sagaidīja Spānijas un Itālijas iedzīvotāji, kurus tveice jau bija pavisam nomocījusi, – šajās valstīs jūlijā bija ne mazums dienu, kad termometra stabiņš pietuvojās 40 grādu atzīmei vai pat pārsniedza to. Kā norāda Bloomberg, daždien temperatūra pat par 12 grādiem pārsniegusi normu. Interneta ziņu vietne The Local raksta, ka pagājušās nedēļas otrajā pusē spāņi ar atvieglojumu uztvēruši ziņas par gaidāmajām lietusgāzēm un brāzmaino vēju, – galvenais, ka gaisa temperatūra pazeminājusies par aptuveni sešiem grādiem. Tiesa, Kasteljonā lietusgāzes sagādājušas problēmas mūzikas festivāla Arenal Sound apmeklētājiem un rīkotājiem. Gandrīz 1000 mūzikas fanus noīrētos autobusos nācies evakuēt no festivāla telšu pilsētiņas, kas pēc spēcīgām lietusgāzēm applūdusi. Tomēr jau šonedēļ Spānijā atkal sākusi valdīt īsta dienvidu vasara. Lai gan netiek prognozēts, ka gaisa temperatūra Madridē pārsniegs 40 grādus, zem 30 grādu atzīmes tā dienā nokritīsies vien augusta otrajā pusē. Ļoti līdzīgi laika apstākļi ir Itālijā. Pašās jūlija beigās Palermo bija pat līdz 40 grādu karsts, pašlaik temperatūra turas nedaudz virs 30 grādiem, taču karstāks ir galvaspilsētā Romā. Kompānijas 3bmeteo.com meteorologs Edoardo Ferrara sarunā ar The Local sacījis, ka jūlija svelme mazliet atkāpusies, taču arī augustā gaidāmi karstuma viļņi. «Jūlijs bija pats trakākais beidzamajos septiņdesmit gados,» viņš uzsvēris.
Arī Eiropas centrālajā daļā jūlija tveici atcerēsies vēl ilgi. Piemēram, Šveices meteoroloģiskais dienests vēstījis, ka 2015. gada jūlijs ir viens no trim karstākajiem mēnešiem, kas jebkad reģistrēti šajā valstī. 7. jūlijā Ženēvā gaisa temperatūra sasniegusi 39,7 grādus pēc Celsija skalas, pārspējot 1921. gadā novēroto rekordu (38,9 grādus). Pat jūlija naktis Šveicē bijušas teju vai tropiskas, piemēram, Lokarno tuvumā 22 naktis pēc kārtas termometra stabiņš nav noslīdējis zem 20 grādu atzīmes, un tas viss – pateicoties par Omegas bloku iedēvētajam augsta spiediena apgabalam, kas bija nostabilizējies virs Eiropas. BBC atgādina, ka lielās svelmes dēļ noticis arī kāds anekdotisks gadījums – Šveices aizsardzības ministrija bijusi spiesta saviem franču kolēģiem atvainoties par nesankcionētu armijas helikopteru veiktu ūdens zādzību no kāda Francijas ezera. Ūdens bijis nepieciešams, lai padzirdītu ganībās mītošos govju ganāmpulkus, jo karstuma dēļ vietējā ūdenskrātuve izžuvusi. Tā kā tuvākais ezers atrodas Francijas teritorijā, ūdeni nolemts ņemt no tā. Šveices aizsardzības ministrija gan saņēmusi atļauju helikopteru ielidošanai kaimiņvalsts gaisa telpā, taču aizmirsusi palūgt atļauju pašai ūdens ņemšanai...
The Local vēsta, ka vidējā gaisa temperatūra jūlijā Šveicē par pieciem grādiem pārsniegusi normu, taču augusta sākumā neciešamā svelme mazliet mitējusies – Ženēvā ir vairs tikai 28 grādi, bet Bernē – 30 grādu karsts. Kā jau kalnainā valstī, Šveicē novērojamas lielas temperatūras svārstības. Lebrevīnas ciematā (Neišateles kantonā) naktī uz 31. jūliju reģistrēta mīnus 1,5 grādu temperatūra. Lebrevīna unikālā reljefa dēļ gan tiek dēvēta par Šveices Sibīriju, jo 1987. gada ziemā tur reģistrēta pat mīnus 41,8 grādu temperatūra.
Jūlijā gaisa temperatūras rekordi pārspēti arī Čehijā. Radio Prague, atsaucoties uz valsts Hidrometeoroloģijas institūtu, vēstīja, ka vidējā gaisa temperatūra bijusi trīs grādus augstāka par normu un beidzamo reizi tik karsts jūlijs bijis 2006. gadā. Turklāt jau ceturto mēnesi pēc kārtas nokrišņu daudzums Čehijā bijis zemāks par normu, un jūlijā nolijuši vien 40% ierastā nokrišņu daudzuma. Savukārt Austrijā meteorologi reģistrējuši rekordaugstas temperatūras ūdenstilpēs – upēs un ezeros. Vairākos Karintijas ezeros ūdens uzsilis līdz 29 grādiem, tikai par grādu zemāka temperatūra bijusi caur galvaspilsētu Vīni tekošajā Vecdonavā. Bloomberg vēsta, ka Vācijas dienvidos, Austrijā, Ungārijā un vairākās Balkānu valstīs arī šonedēļ gaisa temperatūra var pakāpties līdz 37 grādu atzīmei, taču pēc tam svelme uz brīdi mitēšoties.