Hibrīdkarš, kas ir tikpat sens kā karu vēsture, ir padarīts par fetišu, Slovākijas laikrakstam "Pravda" atzinis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ilvess izteicis pārsteigumu par to, cik maz kādreizējās komunistiskās valstis, par spīti savai vēsturiskajai pieredzei, iegulda aizsardzībā pret pašreizējo apdraudējumu.
Igaunija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas tērē valsts aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.
Ilvesu arī izbrīna antiamerikāniskā sentimenta klātbūtne Višegradas valstīs.
Ir saprotams, ka kāds Ibērijas pussalā saka, ka nav iemesla uztraukties par Krieviju, taču Slovākija ir tieši blakus Ukrainai, un ir nesaprotami, ka tur ir cilvēki, kurus neuztrauc pašreizējie notikumi, teica Ilvess.
Laikraksts Igaunijas prezidentam jautāja, ko viņš sagaida no Krievijas.
"Mēs nezinām, ko gaidīt. Un tā ir problēma. Noteikumi ir mainījušies, un patlaban mēs nezinām, kas sekos. Acīmredzot līdz 2014.gada februārim mēs vēl zinājām, kam sekot. Apvienoto Nāciju hartai, Helsinku līgumiem, saskaņā ar kuriem ar spēku robežas nevar tikt mainītas," sacīja Ilvess.
Par hibrīdkaru Ilvess sacīja: "Mēs hibrīdkaru esam padarījuši par fetišu. Tas nav nekas jauns. Hibrīdkaru vēsture ir tikpat sena kā karu vēsture. Igaunija bija tam lieciniece 1924.gadā."
Igaunijas prezidents uzskata, ka hibrīdkarš ir mazliet savu laiku pārdzīvojis apzīmējums tam, kas patlaban notiek. Tas visu laiku ir bijis, taču iepriekš netika pamanīts.
Uz jautājumu, cik ļoti tas satrauc Igauniju, Ilvess atbildēja, ka, protams, Igaunijā dzīvo krievu minoritāte, par kuru Rietumi nekā daudz nezina.
"Donbasa ogļracis nopelna 150-250 eiro mēnesī. Krievu šahtu strādnieka alga Igaunijā ir 1500-2500 eiro mēnesī. Kāpēc lai viņš vēlētos pievienoties Krievijai, kur viņš saņemtu daudz mazāku algu? Tas nebūtu saprotami. Igaunijas iedzīvotāji lepojas ar valsti, kurā dzīvo, un mūsu armijā dienē krievu minoritātes pārstāvji," skaidroja Ilvess.