Neraugoties uz to, ka vienošanās par kārtējā finansiālā aizdevuma izsniegšanu Grieķijai principiāli ir panākta, scenārijs, pēc kura šī valsts tomēr būs spiesta pamest eirozonu, joprojām ir spēkā. Grieķijas krīze izraisījusi jaunas diskusijas par valūtas savienības nākotni, un savu radikālo pozīciju tajās iezīmējis Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš paziņojis – eirozonai nepieciešams savs parlaments un valdība, kam būtu tiesības apstiprināt valūtas savienības budžetu.
F. Olanda plāns publicēts Journal du Dimanche vakardienas izdevumā, turklāt tajā līdzās prezidenta viedokļrakstam publicēta visaptveroša bijušā Eiropas Komisijas vadītāja Žaka Delora biogrāfija – Deutsche Welle atgādina, ka savulaik viņš pirmais ieminējies par to, ka valstīm, kuras vieno kopēja valūta, nepieciešama arī kopēja valdība. Reuters norāda, ka neskaidrības par Grieķijas likteni izraisījušas arī diskusijas par eirozonas nākotni, daļa ekonomistu pat prognozējuši valūtas savienības sabrukumu, turklāt neatkarīgi no tā, vai to būs spiesta pamest Grieķija.
Pamatojot savu viedokli, F. Olands uzsvēris, ka beidzamajos gados ievērojami mazinājusies cilvēku uzticība Eiropas Savienības institūcijām, par ko liecina eiroskeptiķu vērā ņemamie panākumi virknē valstu – sākot ar Franciju un Somiju un beidzot ar Lielbritāniju un Ungāriju. Pēc Francijas prezidenta domām, vienīgais ceļš šīs skepses mazināšanai ir vēl ciešāka integrācija starp valstīm, kas to vēlas – konkrētajā gadījumā tās ir 19 valstis, kurās kā vienota valūta tiek izmantots eiro. Tiesa, runājot par šīs idejas priekšrocībām, F. Olands kārtējo reizi aizmirsis par to, ka eirozonā apvienojušās valstis ar absolūti atšķirīgām biznesa tradīcijām un ekonomisko potenciālu. Jāatgādina, ka attiecībā uz Grieķiju Francija beidzamajās nedēļās sākusi uzsvērt, ka to nepieciešams noturēt eirozonā par katru cenu, un šī nostāja krasi atšķiras no Vācijas pozīcijas, kas tā dēvēto Grexit iespēju uzskata par pilnīgi reālu. Attiecīgi – nav šaubu, ka F. Olanda plāns Berlīnē tiks uztverts ļoti skeptiski, jo tas paredz absolūti visu eirozonas valstu (nevis tikai ekonomiski attīstītāko) ciešāku integrāciju.
Reuters norāda, ka eirozonas nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, kā attīstīsies situācija Grieķijā – cita starpā tas noteiks arī eiro kursu attiecībā pret dolāru. Pagājušās nedēļas nogales notikumi liecina, ka Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs nav ņēmis vērā paša rosinātajā referendumā pausto tautas viedokli un ir gatavs pēc starptautisko aizdevēju prasībām likt grieķiem vēl vairāk savilkt jostas. Pēc tam, kad agri ceturtdienas rītā notikušajā balsojumā vairāki desmiti viņa vadītās kreisi radikālo spēku apvienības Syriza deputāti nobalsoja pret vienošanos, A. Ciprs veicis pārmaiņas valdības sastāvā, atlaižot no tās vairākus skaļākos taupības pasākumu kritizētājus. Ļoti iespējams, ka šādu pašu operāciju viņam nāksies veikt arī šonedēļ, jo parlamentam priekšā vēl ir balsojums par otro reformu paketi, kas vēl spēcīgāk ietekmēs grieķu labklājību. Šī parlamenta sēde paredzēta trešdien, un daļa grieķu politologu prognozē, ka A. Cipram pēc tās var nākties nolikt savas pilnvaras. Saskaņā ar Grieķijas konstitūciju valdības plāniem jāgūst noteikta skaita valdošās koalīcijas deputātu atbalsts (pat, ja par tiem balso opozīcija), un A. Ciprs jau pietuvojies ļoti tuvu šai bīstamajai līnijai. Tas nozīmē, ka Grieķijā var nākties veidot nacionālās saskaņas vai mazākuma valdību, taču domājams, ka līdz brīdim, kad tiks panākta galīgā vienošanās par aptuveni 86 miljardu eiro kredīta saņemšanu uz trim gadiem, jaunas vēlēšanas izsludinātas netiks. Savukārt šodien pēc trīs nedēļu pārtraukuma darbu atkal atsāks Grieķijas bankas, lai gan zināmi kapitāla aprites ierobežojumi joprojām paliks spēkā – no Grieķijas bankām joprojām nebūs iespējams pārskaitīt līdzekļus uz ārzemēm, būs aizliegta arī jaunu kontu atvēršana.