Malaizijas lidmašīnas katastrofas vaininieki joprojām nezināmi

Piektdien apritēs tieši gads, kopš virs Doņeckas apgabala tika notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna un bojā gāja visi tās pasažieri un apkalpes locekļi – pavisam 298 cilvēki.

Nīderlandes speciālistu vadītā oficiālā izmeklēšana joprojām turpinās, taču sākotnējā informācija liecina, ka lidmašīnu, iespējams, kļūdas dēļ, notriekuši Austrumukrainas separātisti ar raķeti, kas izšauta no Krievijas piegādāta zenītraķešu kompleksa. Nevēloties atzīt savu saistību ar traģēdiju, Maskava ne tikai izplatījusi primitīvus viltojumus, kuriem būtu jāapliecina, ka patiesībā lidmašīnu notriekuši Ukrainas valdības spēki, bet arī plāno bloķēt ANO Drošības padomē rosināto ideju veidot starptautisku tribunālu.

Beļģijas Ārlietu ministrijas interneta mājaslapa vakar vēstīja, ka starptautiska tribunāla veidošanu oficiāli atbalstījušas jau piecas valstis – Nīderlande, Malaizija, Austrālija, Beļģija un Ukraina. Pirmo četru iedzīvotāji bija lielākā daļa no liktenīga MH17 reisa Amsterdama – Kualalumpura pasažieriem, savukārt Ukraina izmeklēšanai piesaistīta tāpēc, ka tieši virs tās teritorijas notika lidmašīnas Boeing 777 katastrofa, atgādina AFP. Šīs ziņu aģentūras korespondentam jau pirms vairākām nedēļām izdevies iepazīties ar Malaizijas sagatavotās ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu, kurā rosināta starptautiskā tribunāla veidošana. Malaizijas sūtnis ANO Ramlāns Bin Ibrāhīms skaidrojis – tikai šāds tribunāls var sniegt garantijas, ka vainīgajiem neizdosies izvairīties no atbildības. Līdzīgi domā Nīderlandes premjers Marks Rute (aptuveni divas trešdaļas no katastrofā bojāgājušajiem ir tieši Nīderlandes pilsoņi), kurš skaidrojis, ka tribunāla izveidošana «ir labākā garantija tam, lai izmeklēšanā sadarbotos dažādas valstis». «Mums ir arī rezerves plāns, taču ANO tribunāls šķiet labākā izvēle,» M. Rutes sacīto citē AP.

Lai gan vakardienas paziņojumā uzsvērts, ka idejas autori centīsies tai panākt maksimāli plašu atbalstu, iespējamība, ka M. Rutem nāksies likt lietā rezerves plānu, ir ļoti liela. Lai noraidītu tribunāla ideju, pietiek ar to, ka ANO Drošības padomē savas veto tiesības izmanto kaut viena no pastāvīgajām padomes dalībvalstīm ar veto tiesībām, un Krievijai šādas tiesības ir. Spriežot pēc Krievijas vēstnieka ANO Vitālija Čurkina un šīs valsts Ārlietu ministrijas oficiālo pārstāvju izteikumiem, tās tiks izmantotas, lai nepieļautu tribunāla veidošanu. «Personīgi es šiem dokumentiem neredzu nekādas perspektīvas. Tie jānoliek malā, jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, un tikai pēc tam jādomā, kā organizēt tiesas prāvu,» V. Čurkina sacīto citē ITAR–TASS. «Lai gan pasažieru lidmašīnu avārijas notikušas arī agrāk, starptautiskie tribunāli šo katastrofu izmeklēšanai nekad nav dibināti, bet reizēm viss pat beidzies bez tiesas iemeklēšanas,» uzsvēris Maskavas sūtnis, piebilstot, ka nekorekta esot arī atsaukšanās uz ANO statūtu VII pantu, kas nosaka – tribunāls organizējams gadījumos, kad «tiek apdraudēts starptautiskais miers un drošība».

Krievijas reakcija ir samērā prognozējama – jau gandrīz gadu šī valsts dara visu iespējamo, lai kliedētu aizdomu ēnu pār Austrumukrainas separātistiem, jo ir skaidrs, ka bez Maskavas ziņas tādi ieroči kā zenītraķešu kompleksi Buk-M1 viņu rīcībā nevarēja nonākt. Interneta analītiķu grupas Bellingcat aktīvists Eliots Higinss intervijā žurnālam Newsweek stāstījis, ka visu laiku nākas nodarboties ar dažādu Krievijā sacerētu «pasaciņu un dezinformācijas atmaskošanu». Viņš atgādinājis, ka tikai dažas dienas pēc traģēdijas Krievijas Aizsardzības ministrija ne tikai paziņojusi, ka pasažieru lidmašīna notriekta ar sistēmas gaiss–gaiss raķeti, kas izšauta no Ukrainas gaisa kara spēku iznīcinātāja Su-25, bet arī parūpējusies, lai internetā sāktu klīst attēli, kuros it kā redzams raķetes izšaušanas brīdis. Šī versija bijusi šūta tik baltiem diegiem, ka pat Su-25 konstruktoriem nācies atzīt – viņu izstrādātā lidmašīna nav piemērota, lai uzbruktu tādā augstumā esošiem tik lieliem mērķiem, un arī bojājumi, kas nodarīti Boeing neliecinot par šādu uzbrukumu.

Pēc tam, kad Nīderlandes izmeklētāji savā starpziņojumā norādīja, ka, visticamāk, lidmašīna notriekta, izmantojot Buk zenītraķešu kompleksu, Krievijas taktika mainījusies, – Maskava šim secinājumam piekrīt, taču uzstāj uz to, ka raķeti izšāvuši Ukrainas armijas karavīri.

Jūnijā Krievijas Aizsardzības ministrija publiskoja kārtējos no satelītiem uzņemtos fotoattēlus, kuriem bija jāapliecina, ka viens no Ukrainas armijas bruņojumā esošajiem Buk-M1 kompleksiem 2014. gada 17. jūlijā atradies pozīcijās, no kurām viegli spējis notriekt lidmašīnu. Taču Bellingcat uzsver, ka arī šajā gadījumā runa ir par viltojumu, turklāt samērā rupju un primitīvu. Jūnija sākumā speciāli sasauktā preses konferencē Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmuma Almaz–Antej vadītāji mēģināja pierādīt, ka raķete, kas izmantota Boeing notriekšanai, jau kopš 1999. gada nav Krievijas armijas bruņojumā, bet ap 1000 šādu raķešu ir Ukrainas armijai, turklāt tika apelēts pie datormodelēšanas, kas liecinot – raķete raidīta no Zaroščenskas ciemata apkaimes, kas bija Ukrainas armijas kontrolē. E. Higinss un viņa kolēģi nešaubās, kas arī šo apgalvojumus izdosies atspēkot. Turklāt viņiem ir, kā mēdz sacīt, spēcīga aizmugure – pāris dienas pēc Almaz–Antej vadītāju preses konferences ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Mērija Hārfa sacījusi: «Reisu Mh17 notrieca zenītraķete, kas tika izšauta no separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos. Mēs esam pārliecināti, ka nekādas Ukrainas pretgaisa aizsardzības iekārtas šajā apkaimē neatradās.»

Bellingcat ir solījusi, ka tieši avārijas dienā publiskos savu ziņojumu, kurā būs minēti aptuveni 200 par pasažieru lidmašīnas notriekšanu atbildīgu personu vārdi. Savukārt oficiālā izmeklēšana vēl esot tālu līdz tam, lai nosauktu konkrētos vainīgos. Malaizijas premjers Nadžibs Razaks, pagājušo sestdien Kualalumpuras lidostā apmeklējot piemiņas brīdi, prognozējis, ka izmeklēšanas rezultāti būs zināmi labākajā gadījumā līdz gada beigām. AFP atgādina – piemiņas brīdis tika rīkots nedēļu iepriekš tāpēc, ka šosestdien musulmaņiem sāksies svētā ramadāna noslēguma svinības. Taču Nīderlandē un citās valstīs, kas zaudēja savus pilsoņus lidmašīnas katastrofā, viņu piemiņu godinās piektdien.