Pasaule sēro par blūza karaļa B. B. Kinga nāvi

B. B. Kings bija sūtnis, kurš īstu amerikāņu mūziku nesa visai pasaulei © Scanpix

Ne tikai pasaulslaveni mūziķi, bet arī prezidenti pauduši savu nožēlu par 89 gadus vecā blūza karaļa B. B. Kinga aiziešanu mūžībā. Leģendārais mūziķis, kurš kopš pagājušā gada rudens veselības stāvokļa dēļ vairs nespēja koncertēt, miris savās mājās Lasvegasā, un pagājušās nedēļas nogalē daudzviet (ne tikai ASV) tika rīkoti viņa piemiņas pasākumi.

«Blūzs ir zaudējis savu karali, bet Amerika leģendu,» sacīts ASV prezidenta Baraka Obamas izplatītajā paziņojumā, kurā piebilsts, ka B. B. Kings bija «kļuvis par sūtni, kurš īstu amerikāņu mūziku nesa ne tikai valstij, bet arī visai pasaulei».

AFP norāda, ka līdzīgi savu misiju vērtējis arī pats mūziķis. Viņam allaž izdevies pulcēt pilnas zāles, bet reiz, 1956. gadā, gada laikā nospēlēt pat 342 koncertus. Tomēr skatuves leģenda sūdzējusies, ka lielākā daļa radiostaciju joprojām nevēlas atskaņot blūzu. «Viens no iemesliem, kādēļ es turpinu koncertēt, ir tas, ka spēju cilvēkiem dot šo mūziku. Ja es pārstāšu to darīt, tā vispār vairs neskanēs,» sacījis B. B. Kings. 2006. gada 17. aprīlī B. B. Kinga vārdā nosauktajā Ņujorkas klubā notika leģendas 10 000. koncerts. Lai gan šis bija pasludināts par atvadu turnejas gadu, punkts netika likts, un mūziķis turpināja koncertēt vēl gandrīz deviņus gadus. Tiesa, viņa veselības stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās (vēl pirms 20 gadiem B. B. Kingam bija diagnosticēts diabēts), un pagājušā gada 3. oktobrī Čikāgas House of Blues mūziķis bija spiests pārtraukt savu uzstāšanos organisma atūdeņošanās un spēku izsīkuma dēļ. Vairāk viņam uz skatuves nebija lemts kāpt...

Mūziķa īstais vārds ir Railijs B. Kings, bet leģendāro priekšvārdu (B. B. ir saīsinājums no Blues Boy – Blūza zēna) viņš ieguvis pēc tam, kad kādā Memfisas radiostacijā darbojies kā dīdžejs ar pseidonīmu The Beale Street Blues Boy.

Savas garās karjeras laikā mūziķis nomainījis neskaitāmas melnas Gibson ģitāras, un kopš 1949. gada tām allaž bijis kas kopīgs – ģitāras mīļi dēvētas par Lusilām. Tāds vārds bijis kādai sievietei. Cīnoties par viņas uzmanību, divi vīri 1949. gadā B. B. Kinga uzstāšanās laikā sakāvušies, apgāzuši petrolejas lampu un izraisījuši ugunsgrēku kādā Ārkanzasas deju zālē. Kamēr citi apmeklētāji domājuši par savu dzīvību glābšanu, B. B. Kingam svarīgākais bijis no liesmām neskartu iznest 30 dolārus vērto Gibson.

«Daudzi var nospēlēt tūkstoti nošu, tā arī nepasakot to, kas jums izdodas vienā,» tā par B. B. Kingu sacījis Lenijs Kravics, savukārt viņa kolēģis Ēriks Kleptons piebildis, ka nu vairs uz pasaules nav palicis tik daudz to, kuri «spētu spēlēt tikpat tīri kā B. B. Kings». Lai gan 1969. gadā B. B. Kings iesildīja grupu The Rolling Stones 18 koncertu sērijas laikā un nevis otrādi, Miks Džegers atklājis, ka viņam nav bijis nekādu ilūziju, kurš ir skolēns, bet kurš skolotājs. 2003. gadā, kad respektablais žurnāls Rolling Stone sastādīja pasaules leģendārāko ģitāristu sarakstu, B. B. Kingam bija atvēlēta trešā vieta – aiz Džimija Hendriksa un Dveina Olmena. Viņa ieguldījums mūzikā novērtēts ar 15 prestižajām Grammy balvām, bet mūziķa izdoto studijas albumu skaits apstājies pie skaitļa 43. Taču vēl ir arī koncertalbumi un sadarbībā ar citiem māksliniekiem veikti ieraksti.



Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais