Ukrainas diplomāts: Ceram uz konflikta mierīgu atrisinājumu, bet esam gatavi cīnīties

Ukraina cer uz mierīgu konflikta atrisinājumu, lai gan tā ir gatava arī citam scenārijam, proti, ja nepieciešams, aizstāvēt savu dzimteni ar ieročiem, intervijā aģentūrai LETA uzsver Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis.

Minskas 12.februāra vienošanās izpilde ir ļoti svarīga turpmākajam situācijas noregulējumam Donbasā, norāda diplomāts. Diemžēl patlaban tikai Ukrainas valdība pilda šo vienošanos. Ukraina jau 15.februārī, kā to paredzēja vienošanās, pārtrauca uguni un nav to atjaunojusi līdz šodienai. Uguns tika atklāta tikai provokāciju gadījumos pašaizsardzības nolūkos, uzsver Perebijnis.

"Kopumā jāsaka, ka Ukrainas bruņotie spēki ir pārtraukuši uguni un stingri ievēro šo vienošanos, neraugoties uz to, ka uz 26.februāri separātistu kaujinieki tā arī nepārtrauca uguni, viņi turpināja apšaudi, kaut arī mazāk intensīvi. Jau pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki bija pārtraukuši uguni, separātisti izvērsa kauju par Debaļcevu, sagrāba veselu reģionu, kas agrāk atradās Ukrainas spēku kontrolē. Valdības karaspēks bija spiests aiziet no šī reģiona, tika nogalināti daudzi Ukrainas karavīri. Tomēr, neraugoties uz to, Ukrainas valdība sāka atvilkt karaspēku, un 5.martā no kaujas līnijas bija atvilkta jau visa smagā kara tehnika. Tas viss notika EDSO novērotāju kontrolē, kuri pavadīja kaujas tehnikas pārvietošanu uz jaunajām dislokācijas vietām, lai pārliecinātos, ka tā tur arī paliek," skaidro Perebijnis.

Pēc tam, kad separātistu kaujinieki ieņēma Debaļcevu, apšaudes intensitāte samazinājās, bet tā tomēr turpinās - no strēlnieku ieročiem, no tankiem, mazāk tiek šauts no smagajiem kaujas ieročiem, piemēram, no tādiem kā "Grad". Separātistu kaujinieki neļauj EDSO novērotājiem pavadīt viņu kaujas tehnikas atvilkšanu uz jaunajām dislokācijas vietām un vispār būtiski ierobežo EDSO novērotāju pārvietošanos, viņi tiek ielaisti tikai tur, kur separātisti to vēlas. Tāda ir situācija - Ukrainas valdība pilda Minskas vienošanos, bet separātistu kaujinieki, teroristi un arī Krievijas regulārās armijas daļas, kas karo Donbasā, mūsuprāt, tikai imitē Minskas vienošanās izpildi, apgalvo Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Diplomāts uzsver, ka, parakstot Minskas vienošanos, Ukrainas valdība vēlreiz apliecināja, ka tā neredz šīs problēmas militāru risinājumu. "Mēs iestājamies par konflikta mierīgu atrisinājumu. Tieši Minskas vienošanās paver ceļu konflikta mierīgam atrisinājumam. Minskas vienošanās ir tiešām laba, tā paver ceļu uz konflikta deeskalāciju. Taču problēma ir, ka Krievija un tās kontrolējamie teroristi nevēlas pildīt Minskas vienošanos. Viņi nav ieinteresēti, lai Donbasā iestātos miers. Krievijas mērķis ir ne tikai iekarot vēl kādu reģionu, Krievijai nav vajadzīga daļa Ukrainas, viņai vajag visu Ukrainu. Viņai vajag destabilizēt Ukrainu tā, lai tā nevarētu integrēties Eiropas Savienībā, kļūt par normālu, civilizētu valsti," pauž Perebijnis.

Viņš vēlreiz uzsver, ka Ukraina cer uz mierīgu konflikta atrisinājumu, bet ir gatava arī citam scenārijam. "Mēs esam gatavi aizstāvēt savu dzimteni ar ieročiem rokās, ko arī esam darījuši. Gadījumā, ja Krievijas teroristiskie kaujinieki aktivizēs savu militāro darbību un mēģinās iet tālāk, mēs aizstāvēsim savu dzimteni," norāda Perebijnis.

Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, Donbasa kaujinieku vidū ir tikai daži Ukrainas pilsoņi. Karo galvenokārt Krievijas pilsoņi no dažādiem reģioniem, tostarp no Krievijas Kaukāza republikām - no Dagestānas, Čečenijas, arī no Krievijas reģioniem, kas atrodas tālu no Donbasa, tostarp Burjatijas, no Krievijas centrālajiem reģioniem, no Sanktpēterburgas un Maskavas. Tie ir cilvēki, kurus separātisti dēvē par brīvprātīgajiem, bet faktiski viņi ir algotņi, kuri par karošanu saņem naudu, turklāt visai ievērojamas summas.

Ministrijas pārstāvis piebilst, ka Donbasā karo Krievijas algotņi un armijas regulārās daļas. Viņš norāda, ka Krievijā teju legāli darbojas kaujinieku vervēšanas punkti. Valsts likumdošanā algotņu vervēšana ir krimināli sodāms pārkāpums. Tomēr Krievijas valdība tam neiebilst, "es pat teiktu, ka valdība to atbalsta", saka Perebijnis, uzsverot, ka tam ir daudz pierādījumu, kurus tikai Krievija izliekas neredzam.