Aizdomās turētais: Ļitviņenko nāve bija "pašnāvība neuzmanības dēļ"

Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko nāve Londonā 2006.gadā bija "pašnāvība neuzmanības dēļ", trešdien preses konferencē Maskavā ziņu aģentūras "Interfax" birojā paziņoja Krievijas uzņēmējs, bijušais PSRS Valsts drošības komitejas līdzstrādnieks Dmitrijs Kovtuns, kuru britu izmeklētāji tur aizdomās par līdzdalību Ļitviņenko slepkavībā.

"Mana pamatversija ir, ka tas bija nelaimes gadījums. Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka viņam bija darīšana ar poloniju, pašam to nezinot. Varbūt tā bija noplūde, un polonijs viņa organismā uzkrājās pakāpeniski," norādīja Kovtuns.

Kovtuns uzsvēra, ka nezina, vai Ļitviņenko ir strādājis ar poloniju. Viņš izteica pieņēmumu, ka Ļitviņenko to nēsājis līdzi un tas novedis pie polonija uzkrāšanās organismā ar "tam sekojušo letālo iznākumu".

Rezumējot Kovtuns sacīja, ka Ļitviņenko nāve bija "pašnāvība neuzmanības dēļ".

Atbildot uz jautājumu par "radioaktīvajām pēdām", kas tika konstatētas vairākās vietās Londonā, kā arī lidmašīnā, kurā Kovtuns lidoja kopā ar Andreju Lugovoju - galveno aizdomās turamo Ļitviņenko slepkavības lietā -, Kovtuns paskaidroja, ka polonijs pārgājis uz viņiem no paša Ļitviņenko.

"Naktī no 15. uz 16. viņam ir slikti, viņam rauj visu laukā, viņš izsauc ātro palīdzību. No rīta viņš tiekas ar mums, un es varu iedomāties, ka viņš viss ir polonijā, pēc tam mēs sasveicinājāmies, ar viņu sarokojoties. Un pēc tam mēs aiz sevis visur atstājām šīs pēdas," skaidroja Kovtuns.

Pagājušajā mēnesī viņš negaidīti mainīja savu sākotnējo nostāju un pauda gatavību piedalīties Londonā notiekošajā Ļitviņenko nāves izmeklēšanas procesā.

Tomēr Kovtuns arī pieprasījis, lai viņam procesā piešķir pamatliecinieka statusu, kas viņam dotu tiesības iepazīties ar slepenajām slepkavības lietas liecībām, kas ir policijas rīcībā.

"Ja man nepiešķirs šo statusu, es nepiedalīšos," sacīja Kovtuns.

Viņam ir laiks līdz 22.maijam, lai atbildētu uz procesa tiesneša Roberta Ouena asistenta atsūtītajiem jautājumiem par viņa pagātni, attiecībām ar Lugovoju un Ļitviņenko, kā arī par poloniju un tā atstātajām pēdām Londonā.

Ja tad tiks pieņemts lēmums par pamatliecinieka statusa piešķiršanu, Kovtuns piedalīsies procesā videokonferences režīmā.

Kovtuns savulaik bijis Lugovoja darījumu partneris. Kovtuns tikās ar Ļitviņenko 2006.gada 1.novembrī Londonas viesnīcā "Millenium" Lugovoja klātbūtnē. Šajā dienā Ļitviņenko tika saindēts ar poloniju 210. Vēlāk Kovtuns un Lugovojs vairākas nedēļas ārstējās kādā Maskavas slimnīcā.

2006.gada decembrī Vācijas policija atrada polonija 210 pēdas Kovtuna Hamburgas dzīvoklī. Vietējā prokuratūra sāka izmeklēšanu par radioaktīvo materiālu kontrabandu.

Lielbritānija 2012.gada februārī pieprasīja Krievijai izdot Kovtunu un izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā. Lugovojs jau iepriekš bija izsludināts meklēšanā, bet Krievija atteicās viņu izdot.

Lugovojs 2013.gada martā atteicās piedalīties Londonas publiskās izmeklēšanas procesā, paskaidrojot, ka neredz iespēju panākt Lielbritānijā taisnību.

Publiskā izmeklēšana Ļitviņenko nāves lietā Londonā notiek atbilstoši Augstās tiesas lēmumam, kas tādējādi apmierināja Aleksandra Ļitviņenko atraitnes Marinas lūgumu.

Izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai Ļitviņenko nāvē ir līdzvainīgas Krievijas varasiestādes.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru.

Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.