Krievija pārkāpusi Minskas vienošanās
Ukraina uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi septembra sākumā Minskā panāktās vienošanās, jo atbalstījusi Doņeckas un Luganskas separātistu svētdien sarīkotās vēlēšanas un atzinusi to rezultātus.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko vēlas anulēt likumu par īpaša statusa piešķiršanu separātistu kontrolē esošajiem Donbasa rajoniem, bet ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins mudinājis ASV un ES pastiprināt sankcijas pret Krieviju.
P. Porošenko ierosinājumu atcelt likumu par īpašo statusu vakar vakarā skatīja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, un bija gaidāms, ka tajā tiks rekomendēts jaunajam parlamenta jeb Augstākās Radas sastāvam jau savā pirmajā sēdē šo likumu atcelt. P. Porošenko atgādinājis, ka likumā līdz ar īpašu privilēģiju piešķiršanu uz trim gadiem bija noteikts, ka separātistu kontrolētajos reģionos atbilstoši Ukrainas likumdošanai tiks sarīkotas vietējo varasiestāžu vēlēšanas, un Kijeva bija noteikusi, ka tās rīkojamas 7. decembrī, atgādina ziņu aģentūra UNIAN. Taču tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas un Luganskas Tautas republikas teritorijā ne tikai neizdevās organizēt Ukrainas parlamenta vēlēšanas 26. oktobrī, bet jau svētdien tika sarīkots Krievijas neslēpti atbalstīts balsojums, kurā apstiprinātas separātistu līderu Aleksandra Zaharčenko (Doņeckas apgabalā) un Igora Plotņicka (Luganskas apgabalā) pilnvaras. P. Porošenko uzskata, ka šīs vēlēšanas pārkāpj Minskas vienošanos. «Bandīti, teroristi un interventi var sevi kronēt gan par deputātiem, gan premjeriem, gan ministriem, taču tāpat paliks tikai okupanti, zagļi un kaujinieki,» prezidenta sacīto citē interneta ziņu vietne Newsru.ua.
P. Porošenko uzsvēris, ka šo pseidovēlēšanu sarīkošana ir torpedējusi likumu un strauji saasinājusi situāciju Donbasā. «Tās plašās pilnvaras, kuras paredzēja likums, mēs esam gatavi piešķirt tikai leģitīmi ievēlētām vietējās varas struktūrām, bet ne bandītiem, kuri kronē paši sevi,» skaidrojis Ukrainas prezidents. Ukrainā viņa lēmums guvis faktiski nedalītu atbalstu. Kā norāda UNIAN, Ukrainas politiķi uzsver – balsošana Doņeckā un Luganskā nebūtu bijusi iespējama bez Krievijas atbalsta, kas šoreiz pat netika slēpts. Jau Ukrainas parlamenta vēlēšanu dienā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atzīstot to leģitimitāti, paziņoja, ka Krievija atzīs arī 2. novembra vēlēšanas Luganskas un Doņeckas apgabalos. Krievija sniegusi loģistikas atbalstu to rīkošanā, bet vakar, kad Doņeckā notika A. Zaharčenko inaugurācija, zālē bija redzami vairāki Krievijas Valsts domes deputāti. Līdz ar to ir skaidrs, ka arī Krievija ir pārkāpusi Minskas vienošanos, norādījis bijušais Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Ondrijs Parubijs. Viņš skaidrojis, ka Maskavai šādas vēlēšanas bijušas nepieciešamas, lai leģitimizētu pašpasludinātās republikas un pasaules sabiedrībai nodemonstrētu, ka izveidojies «jauns subjekts, ar kuru Kijevai jārisina sarunas».
Pazīstamais ukraiņu politologs Vladimirs Fesenko sarunā ar Segodņa uzsvēris, ka Krievijas vainas dēļ sarunu process ir pārtraukts un iespējama tālāka konflikta eskalācija. P. Porošenko padomnieks Oļegs Medvedevs gan skaidrojis, ka likuma par Donbasa īpašo statusu atcelšana nenozīmē militārās operācijas atsākšanu, taču beidzamo dienu notikumi liecina, ka Krievija atkal nodarbojas ar savu karavīru iefiltrēšanu Ukrainā un separātistu bruņošanu. Ukrainas valdības spēkiem uzbrukuma gadījumā nāksies atbildēt, kā tas, pēc Newsru.ua ziņām, vakar jau noticis vairākās vietās reģionā – gan Doņeckas, gan Mariupoles apkaimē.
Reuters atgādina, ka gan ASV, gan Eiropas Savienības amatpersonas nepārprotami paziņojušas – tās negrasās atzīt Doņeckas un Luganskas apgabalos notikušās balsošanas rezultātus. ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki norādījusi, ka Krievija pieļauj kļūdu, atzīstot vēlēšanas, un tas tikai «pastiprinās Krievijas izolāciju». Arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni uzsvērusi, ka separātistu sarīkotās vēlēšanas neatbilst Minskas sarunās panāktajam kompromisam un «traucē Ukrainas krīzes politiskā risinājuma panākšanu».
Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins intervijā laikrakstam Bild mudinājis rietumvalstis pastiprināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. «Atzīstot Austrumukrainā notikušās kvazivēlēšanas, Krievija kārtējo reizi pārkāpusi savas starptautiskās saistības. Ir acīmredzami, ka Kremlis izrādījis necieņu pret ES un Rietumu pasauli. Ja Rietumi vēlas, lai Krievija tās viedokli uzskatītu par nozīmīgu un ievērotu starptautiskās normas, par nākamo loģisko soli jākļūst spiediena izdarīšanai uz Kremli ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Tas ietver sevī arī sankciju pastiprināšanu,» sacījis ministrs. Amatpersonas Vašingtonā šādu scenāriju uzskata par ļoti iespējamu, savukārt ES plānojusi situāciju Ukrainā apspriest ne agrāk kā nākamajā nedēļā, kad būšot skaidrs, vai Krievija tik tiešām atkal sākusi savu karavīru ievešanu Austrumukrainā.