Putins turpina iesūtīt Ukrainā karaspēku

Krievija turpina centienus iesūtīt Ukrainā savu karaspēku, uzdodot to par Sarkanā Krusta apstiprinātu humānās palīdzības misiju.

Krievija naktī uz sestdienu mēģināja Ukrainā ievest savu karaspēku, uzdodot tos par miera uzturētājiem, kas pavada humāno palīdzību Ukrainas austrumdaļai.

Krievija apgalvoja, ka "humānais koridors" uz Krievijas un Ukrainas robežas tiek izveidots sadarbībā ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju (ICRC), kas gan noliedza šādas misijas esamību.

Tā kā līdz šim no Krievijas puses Ukrainas austrumos masveidā iepludināti algotņi, ieroči, munīcija un bruņutehnika prokrievisko kaujinieku atbalstam, Ukrainas valdībai ir bažas par to, kas varētu atrasties Krievijas karaspēka pavadītajās "humānās palīdzības" kravās.

Uz draudošo Krievijas iebrukumu ar tūlītējiem diplomātiskiem centieniem reaģēja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kas steidzami sazinājies ar ANO Drošības padomes locekļu līderiem.

Rezultātā ASV un Rietumeiropas valstu līderi nāca klajā ar asiem brīdinājumiem Krievijai, ka jebkāda tās karaspēka ieiešana Ukrainā tiks uzskatīta par militāru iebrukumu.

Tomēr pirmdien Kremlis izplatīja paziņojumu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefona sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barozu informējis, ka Krievija nosūta uz Ukrainu "humānās palīdzības konvoju".

Kremlis apgalvo, ka Krievijas "humānās palīdzības konvojs" tiek organizēts sadarbībā ar Sarkanā Krusta pārstāvjiem.

Pēc sarunas ar Putinu paziņojumu izdevis arī EK prezidents, informējot, ka viņš Krievijas prezidentu atkārtoti brīdinājis neveikt "nekādas vienpusējas militāras aktivitātes Ukrainā, ne ar kādiem aizbildinājumiem, tai skaitā humānās palīdzības nepieciešamību".

"Sarunā ar prezidentu Putinu prezidents Barrozu sacīja, ka ES pievienosies starptautiskajiem centieniem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem tā konflikta dēļ ir nepieciešama," teikts EK paziņojumā.

"Prezidents Barrozu brīdināja neveikt nekādas vienpusējas militāras aktivitātes Ukrainā, ne ar kādiem aizbildinājumiem, tai skaitā humānās palīdzības nepieciešamību," teikts EK paziņojumā.

Barrozu pirmdien telefona sarunā apspriedās arī ar Ukrainas prezidentu Petro Poročenko, paužot bažas par konflikta pieaugošo iespaidu uz civiliedzīvotājiem Ukrainas austrumos.

Krievija pirmdien arī apgalvoja, ka tā panākusi vienošanos ar Ukrainu par humānās palīdzības piegādāšanu nemiernieku ieņemtajām pilsētām.

Ukraina pagaidām šīs ziņas nav apstiprinājusi.

Lielbritānija, Vācija un ASV nedēļas nogalē brīdināja Krieviju, ka karaspēka ieviešana Ukrainā, aizbildinoties ar "humānās palīdzības" sniegšanu, Rietumiem ir pilnīgi nepieņemama un tiks uzskatīta par militāru iebrukumu.

ASV vēstniece Samanta Pauere, uzstājoties ANO Drošības padomē, norādīja, ka uz vietas atrodas starptautiskās palīdzības organizācijas, kas karadarbības zonā sniedz atbalstu civiliedzīvotājiem.

"Jebkura tālāka Krievijas vienpusēja iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tostarp humānās palīdzības sniegšanas aizsegā, būtu pilnīgi nepieņemama un ļoti satraucoša un tiktu uzskatīta par iebrukumu Ukrainā," uzsvēra Pauere.

Amerikāņu diplomāte arī norādīja uz līdzīgām Krievijas aktivitātēm Gruzijā, kur tā Krievijas karaspēka izvietošanu Abhāzijā un Dienvidosetijā dēvē par miera uzturēšanas misiju, bet 2008.gada iebrukumu Gruzijā mēģināja attaisnot ar draudiem "tautiešiem".

Maskava apgalvo, ka palīdzības transportu Ukrainā organizētu Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC), taču nav skaidrs, cik lielā mērā ICRC spētu kontrolēt šādu operāciju.

Vienlaikus ICRC noliegusi Maskavas apgalvojumus, ka "humānā operācija" it kā būtu saskaņota ar Sarkano Krustu.

Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns atzinis, ka "šobrīd situāciju atbilstoši risina Ukrainas valdība sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem".

Kā ziņo Ukrainas drošības dienesti, jau naktī uz sestdienu liela Krievijas bruņutehnikas kolonna gatavojusies ieiet Ukrainā, uzdodoties par "miera uzturētājiem".

"No Krievijas Federācijas puses tika gatavota ļoti nopietna provokācija, kurai jau šajā naktī vajadzēja novest pie neparedzamiem notikumiem un eskalācijas," pavēstīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs. "Ukrainas robežas virzienā devās milzīga kolonna, kuru pavadīja Krievijas Federācijas [militārā] tehnika un karavīri."

"It kā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas saskaņojumu Ukrainā vajadzēja ienākt humānajai kolonnai ar "miera uzturētājiem", lai izprovocētu pilna mēroga konfliktu," piebilda Čalijs.

Saņemot šo informāciju, Ukrainas prezidents Petro Porošenko steidzami sazinājies ar ANO Drošības padomes locekļu līderiem.

Faktiski visi Drošības padomes locekļi pauduši atbalstu Kijevas nostājai, vienojoties par to, ka jebkura Ukrainas robežas pārkāpšana novedīs pie situācijas eskalācijas un tiks atzīta par militāru agresiju.