Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins,kurš vienlaikus ir arī Krievijas prezidenta Putina speciālais pārstāvis Piedņestras reģionā, šodien savā Twitter kontā paziņojis, ka Rumānija slēgusi viņa lidmašīnai savu gaisa telpu, vēsta BBC news.
"Rumānija pēc ASV lūguma slēgusi manai lidmašīnai savu gaisa telpu, nelaiž arī Ukraina. Nākošreiz lidošu ar stratēģisko bumbvedēju "Tu-160," tvīto Rogozins.
Nedaudz vēlāk viņš tvīto, ka, neskatoties uz aizliegumu, lidos.
Jāatgādina,ka gan ASV, gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ieviesušas un jau gatavojas papildināt to Krievijas amatpersonu un kompāniju sarakstu, kurām Ukrainas krīzes dēļ noteiktas sankcijas.
Piektdien Briselē aizvadītajā dalībvalstu vēstnieku sanāksmē panākta principiāla vienošanās par vēl 15 Krievijas pilsoņu un piecu Krimas uzņēmumu iekļaušanu "melnajā sarakstā", taču galīgais lēmums pirmdien būs jāpieņem ESārlietu ministriem.
Pirms tam vēstnieki ceturtdien panāca sākotnējo vienošanos, kas paredz paplašināt Krievijas sankciju juridisko pamatu.
Līdzšinējais juridiskais pamats sankciju noteikšanai paredz, ka ES var vērst sankcijas pret personām, kuras ir "atbildīgas" par notikumiem Ukrainā, kā arī pret "organizācijām, kas saistītas ar" šīm personām.
Jaunais juridiskais pamats paredzēs, ka sankcijas varēs noteikt arī personām un uzņēmumiem, kuri "guvuši labumu" no notikumiem Krimā.
ES lemj par sankciju paplašināšanu Krievijai, neraugoties uz trešdien izskanējušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka Krievija esot atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, un aicinājumu separātistiem atlikt svētdien paredzētos "referendumus".
Taču prokrieviskie separātisti uz Putina aicinājumu neatsaucās un svētdien plāno rīkot "referendumus".
Tikmēr NATO un ASV paziņojušas, ka nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par Krievijas karavīru atvilkšanu no Ukrainas robežas.
Vēl kāds informācijas avots ES atklāja, ka jaunās sankcijas nebūs saistītas tikai ar gaidāmo "referendumu".
Bloka austrumu dalībvalstis, kuras savulaik atradās aiz dzelzs priekškara, Ziemeļvalstis un Lielbritānija atbalsta vēršanos pret Krievijai svarīgām interesēm. Tikmēr Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija un Spānija ir daudz piesardzīgākas šajā jautājumā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.