Donbasā sāk līt asinis
Spriedze Ukrainas austrumos vakar pieņēmusies spēkā – iekšlietu ministrija apstiprinājusi, ka sadursmēs ar bruņotiem separātistiem, kuri sestdien ieņēma administrācijas un milicijas ēkas Doņeckas apgabala Slavjanskas pilsētā, ir kritušie.
Prokrieviski noskaņoto demonstrantu rokās nokļuvušas arī valsts iestādes citās reģiona pilsētās – Mariupolē, Jenakijevā, Krasnijļimanā un Kramatorskā, bet Harkovā izcēlies liels kautiņš starp Ukrainas vienotības piekritējiem un pretiniekiem. Situācijas saasināšanās rada bažas par Krievijas atklātu iejaukšanos un ceturtdien Ženēvā paredzēto sarunu izjukšanu.
Vakarrīt Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē pieņemts lēmums uzsākt pretterorisma operāciju Slavjanskā, lai atbrīvotu no separātistiem valsts iestādes un atbruņotu prokrieviski noskaņotos nekārtību cēlājus, kuru esot aptuveni tūkstotis. Visas dienas garumā pienāca ziņas par apšaudēm pilsētā, A. Avakovs atzina, ka tajās nogalināti vairāki cilvēki, to skaitā kāds Ukrainas drošības dienesta virsnieks. Newsru.ua informē, ka operācijā pret separātistiem piedalās gan iekšlietu ministrijas īpašo uzdevumu vienības, gan armijas karavīri, – pilsētu ielenkuši bruņutransportieri, gaisā patrulēja armijas helikopteri. Līdz pat vakardienas vakaram pretterorisma operācijas rīkotāji izvairījās no pārmērīga spēka lietošanas, – šāda savaldība izskaidrojama ar nevēlēšanos dot Krievijai ieganstu ievest Ukrainas austrumos savu karaspēku un izpelnījusies atzinību no Eiropas Savienības augstās komisāres ārlietu un drošības jautājumos Ketrīnas Eštones.
Tomēr notikumu attīstība kļūst aizvien draudīgāka. Daudzās Doņeckas apgabala jeb Donbasa pilsētās vakar ielās izgājuši agresīvi noskaņoti un, spriežot pēc uzvedības, labu militāro apmācību ieguvuši cilvēki, kuru vienīgās pazīšanās zīmes ir Georgija lentītes, kas daiļrunīgi pauž viņu pozitīvo attieksmi pret Krieviju. Vietām, kā Slavjanskā, virs separātistu ieņemtajām valsts iestādēm Ukrainas karoga vietā uzvilkts Krievijas karogs, citur plīvo Doņeckas apgabala, pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas vai pat bijušās PSRS sarkanie karogi. Ukrainas politologi valsts medijos pauda bažas, ka situācija varētu dramatiski pasliktināties līdz ar tumsas iestāšanos.
Nedēļas nogalē notikušajā telefonsarunā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs kārtējo reizi brīdinājis Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ka Maskavai būs jārēķinās ar jaunām sankcijām, ja tā nedarīs no sevis atkarīgo, lai normalizētu situāciju Ukrainas austrumos. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda – ASV ārlietu resors ir pārliecināts, ka notikumus Doņeckas apgabalā izprovocējuši ar Krieviju saistīti cilvēki, jo Slavjanskas valsts iestādes ieņēmušajiem ļaudīm bijuši Krievijas armijas ieroči, arī ģērbušies viņi tādos pašos formas tērpos kā bruņoto ļaužu vienības, kas marta sākumā pārņēma kontroli pār Krimu.
Krievijas ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā telefonsarunas rezultāts gan traktēts citādi – tajā uzsvērts – «Kerijs nespēja minēt pierādījumus, ka Austrumukrainas notikumos būtu iesaistīta Krievija». Taču daudz lielākas bažas vieš tas, ka S. Lavrovs savam amerikāņu kolēģim esot piedraudējis – ja pret Ukrainas separātistiem tiks lietots spēks, izjuks 17. aprīlī iecerētās sarunas starp Krieviju un Ukrainu ar ASV un Eiropas Savienības amatpersonu starpniecību. Interesanti, ka Krievijas ziņu aģentūra Interfax vakar, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka Kijevā inkognito ieradies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brennans un tieši pēc pārrunām ar viņu Ukrainas varasiestādes pieņēmušas lēmumu par pretterorisma operācijas sākšanu.
Bijusī Ukrainas premjerministre un kandidāte uz prezidenta amatu 25. maijā paredzētajās vēlēšanās Jūlija Timošenko tikmēr izteikusies, ka notikumi Austrumukrainā ir tieši saistīti ar 17. aprīlī Ženēvā paredzētajām sarunām. «Ukrainas austrumos nav nekādu separātisku kustību, ir tikai [Krievijas] Federālā drošības dienesta apakšvienības, kas stimulē separātismu un ar ieročiem rokās mēģina visai pasaulei radīt iespaidu par Ukrainas šķelšanos,» ekspremjeres sacīto citē Newsru.ua. Viņa arī atzinusi, ka Krievija, pirms sēsties pie sarunu galda, izvirza Ukrainai virkni nepieņemamu ultimātu – sākot ar prasību atzīt Krimas pievienošanos Krievijai un beidzot ar Kremļa rediģētas konstitūcijas pieņemšanu, Kremlim lojālas valdības izveidošanu un šīs valdības solījumu, ka Ukraina atteiksies no sadarbības ar ES, NATO un Eiropas drošības sistēmu. «Es jums vēlos skaidri sacīt – Putins kopā ar tiem, kas atbalsta viņa agresiju, pašlaik ir Ukrainas galvenais ienaidnieks. Nekādus ultimātus nedz pasaule, nedz Ukraina nepieņems,» sacījusi J. Timošenko, uzsverot, ka Ukrainas patrioti ir gatavi dot pretsparu Kremļa agresoriem un okupantiem.