Krievija pirmdien piemin 70.gadadienu kopš Ļeņingradas blokādes pārraušanas Otrajā pasaules karā.
Ļeņingradas (patlaban - Sanktpēterburgas) blokāde sākās 1941.gada 8.septembrī un ilga 872 dienas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un vairāki desmiti cilvēku, kuri pārdzīvoja blokādi, piedalījās piemiņas pasākumā Piskarjovas memoriālajā kapsētā, kas ir lielākais memoriāls, kāds ierīkots aplenkuma upuriem.
Putins, kurš pats dzimis šajā pilsētā, nolika ziedus un sacīja, ka blokādes laikā miris arī viņa vecākais brālis.
Prezidentam šodien ieplānota tikšanās arī ar kara veterāniem un aplenkumā izdzīvojušiem, kā arī viņš iecerējis noskatīties speciāli šim notikumam veltītu teātra izrādi.
Pieminot blokādes pārraušanas 70.gadadienu, šodien notika arī militārā parāde, kurā piedalījās aptuveni 1500 cilvēki, tika izrādīti padomju laika tanki T-34, kā arī modernās raķetes "Iskander".
Speciāli gadadienai vienai no ielām Ļeņingradas centrā piešķirts blokādes laika veidols. Daļā ielas izvietoti smilšu maisi, vecas automašīnas un trolejbusi, ēku logi izskatās izsisti.
Vācijas armija Padomju Savienībā iebruka 1941.gada jūnijā un, izvēršot veiksmīgu karadarbību, pēc dažiem mēnešiem jau bija tiešā Ļeņingradas tuvumā. Tomēr ieņemt otro lielāko Krievijas pilsētu vāciešiem neizdevās, tāpēc vācu armija izšķīrās par blokādi, mēģinot panākt pilsētas krišanu šādā veidā. Blokāde beidzās 1944.gada 27.janvārī, kad Padomju Savienības armija gandrīz 900 dienas ilgušo blokādi pārrāva.
Ļeņingradas ieņemšana bija vācu armijas grupas "Ziemeļi" primārais uzdevums. Visu blokādes laiku turpinājās pilsētas bombardēšana. Uzbrukuma simboliskā nozīme bija tā, ka pilsētai bija Krievijas revolūcijas vadoņa vārds, savukārt no militārās stratēģijas viedokļa kontrole pār Ļeņingradu nodrošinātu labas pozīcijas, lai uzbruktu Maskavai.
Tiek uzskatīts, ka blokādes laikā gāja bojā vairāk nekā 650 000 Ļeņingradas iedzīvotāju, tomēr aplenkuma laikā pilsētā valdīja haoss un precīza mirušo uzskaite netika veikta. Ļaudis lielākoties mira no bada, slimībām un aukstuma, runāja arī par kanibālisma gadījumiem pilsētā. Īpaši smaga bija 1941.-1942.gada saltā ziema, kas vienlaikus gan iedragāja vācu armijas kaujas spējas, gan pļāva Ļeņingradas iedzīvotājus.
1942.gada pavasarī, sniegam nokūstot, atklājās daudzi uz ielām palikuši līķi.