Zinātnieki atklājuši, ka plaši pazīstams vitamīns aizkavē novecošanos
23. maijā publicētā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kas regulāri uzņem D vitamīnu, varētu palēnināt kādu ar novecošanos saistītu procesu, vēsta “The Epoch Times”.
Masačūsetsas universitātes Brigama slimnīcas un Džordžijas Medicīnas koledžas pētnieki aplūkoja randomizēta kontrolēta pētījuma VITAL rezultātus, kas liecina, ka D3 vitamīna piedevu lietošana var palīdzēt atbalstīt telomēras, kas ir daļa hromosomas.
"Šis ir pirmais plaša mēroga un ilgtermiņa randomizēts pētījums, kas parāda, ka D vitamīna piedevas aizsargā telomēras un saglabā telomēru garumu," Masačūsetsas universitātes publicētā paziņojumā sacīja līdzautore Džoanna Mensone.
Tas ir īpaši interesanti, jo pētījumā ir pierādīta arī D vitamīna labvēlīgā ietekme uz iekaisuma mazināšanu un atsevišķu hronisku novecošanās slimību, piemēram, progresējoša vēža un autoimūnu slimību, riska samazināšanu.
VITAL ir randomizēts, placebo kontrolēts un dubultmaskēts D3 vitamīna un omega-3 piedevu pētījums, kurā piedalījās ASV sievietes vecumā no 55 gadiem un vīrieši no 50 gadiem. Dalībnieki dienā lietoja 2000 IU jeb aptuveni 50 mikrogramus D3 vitamīna un aptuveni vienu gramu omega-3 dienā.
Pētījumā atklāts, ka, lietojot D3 vitamīna piedevas, salīdzinot ar placebo lietošanu, četru gadu laikā ievērojami samazinājās telomēru saīsināšanās un, kā teikts paziņojumā, izdevās novērst "gandrīz trīs gadu novecošanās ekvivalentu".
Pētnieki norādīja, ka, lai gan vairāki mazāka mēroga pētījumi liecina, ka D vitamīna vai omega-3 taukskābju piedevas varētu palīdzēt uzturēt telomēras, rezultāti nav bijuši konsekventi.
“Mūsu atklājumi liecina, ka mērķtiecīga D vitamīna piedeva varētu būt daudzsološa stratēģija, lai cīnītos pret bioloģisko novecošanās procesu, lai gan ir nepieciešami turpmāki pētījumi,” paziņojumā norādīja pētījuma autors Haidongs Džu, kurš strādā Augusta universitātes Medicīnas koledžā Džordžijas štatā.
Atsevišķi pētījumi liecina, ka īsākas telomēras ir saistītas ar novecošanos un lielāku noteiktu slimību attīstības iespējamību. Saskaņā ar Nacionālā veselības institūta publicētu rakstu, telomēru garums var kalpot kā “bioloģiskais pulkstenis”, lai noteiktu, cik ilgi dzīvo šūna vai cik ilgi dzīvos organisms.
