Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien paziņojis, ka ir gatavs reformēt valdību un tas tikšot izdarīts parlamenta ārkārtas sēdē 28.janvārī. Vienlaikus arī norādījis, ka turpinās sarunas ar opozīciju.
"Mēs šajā sesijā pieņemsim lēmumu. Prezidents parakstīs dekrētu, un mēs pārformatēsim valdību, lai atrastu profesionāla valdības sastāva optimālo variantu, kas strādātu Ukrainas valsts labā," tiekoties ar baznīcas un reliģisko organizāciju vadītājiem, pavēstīja prezidents.
Janukovičs paziņoja, ka tikšot turpināts dialogs ar opozīciju, taču uzsvēra, ka viņš darīšot "visu, lai apturētu šo konfliktu, lai apturētu vardarbību".
"Esmu pārliecināts, ka parlaments nobalsos par visiem jautājumiem, kuros mēs vienosimies ar opozīciju.
Es nevēlos, lai diskusija ir tikai no vienas puses "asie jautājumi" ir jārisina abām pusēm. Mums ir jāaptur asinsizliešana un vardarbība, " uzsvēra prezidents.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji līdz šim Kijevā esot darbojušies likuma un savu pilnvaru ietvaros.
Janukovičs gan apsolīja "amnestēt" aizturētos demonstrantus, taču ne visus. Tie, kas esot pastrādājuši "smagus noziegumus", palikšot apcietinājumā.
Tajā pašā laikā prezidents apsolīja, ka 16.janvārī Augstākās Radas pieņemtajos pretrunīgi vērtētajos likumos, kuri ierobežo pulcēšanās brīvību un lielā mērā vainojami situācijas eskalācijā, tikšot izdarīti grozījumi.
Viņš norādīja, ka eksperti likumus izvērtēšot un ka kopā ar opozīciju tikšot atrasts kompromisa variants.
Janukovičs arī izteica bažas, ka Neatkarības laukums sadalījies divās daļās - radikālā un miermīlīgi noskaņotā. Tieši radikāli noskaņotā daļa slēpj sevī bīstamību, "tās abas jāsadala, lai neciestu mierīgie iedzīvotāji, norādīja prezidents.
Vienlaikus reģionālo administrāciju ieņemšanu un aplenkšanu viņš nosaucis par Ukrainas likumu pārkāpšanu, uzsverot, ka tas ir bīstami. Arī šeit ir jāatroid kompromisa risinājumi, jāatbrīvo ieņemtās ēkas un jāpārtrauc radikālās darbības.
Janukovičs arī izteica nožēlu, ka radikāli neieklausās opozīcijas vadītājos. Tika arī pieminēts, ka Ukrainā gribējušas iebraukt vairāku radikāļu grupu pārstāvji no citām valstīm.
Savukārt prezidents ne ar vārdu nepieminēja "Berkuta " vienību uzbrukumus tā sauktā "automaidana" aktīvistiem un to nolaupīšanu, tāpat arī opozīcijas aktīvista Jurija Verbicka nolaupīšanu, piekaušanu, spīdzināšanu un bojāeju.
16.janvārī Ukrainas parlaments bez apspriešanās pieņēma vairumu likumu, tostarp 2014.gada budžetu. Likumi tika apstiprināti vienkārši - ar roku pacelšanu. Dažu likumprojektu teksti pirms balsojuma pat nebija pieejami.
Šo likumu pieņemšana tika nosaukta par "diktatūru" un izraisīja jaunu protestu vilni Ukrainā. Pēc devītās tautas sapulces, kas notika 19. janvārī Kijevā protestētāji devās uz Augstāko Radu, bet tur sadūrās ar miliču un Berkuta vienībām.
Vardarbīgas protestētāju un demonstrantu sadursmes notiek Gruševska ielā Kijevā - netālu no galvenās demonstrantu pulcēšanās vietas Neatkarības laukumā, kur protestētāji dedzina riepas, lai apgrūtinātu policijas iespējamo uzbrukumu. Vairāku radikāli noskaņotu protestētāju un milicijas vienību sadursmju laikā, tika aizdedzinātas vairākas milicijas mašīnas un miliči apmētēti ar akmeņiem un "Molotova kokteiļiem". Uz ko milicija atbildēja ar gumijas lodēm, ūdensmetējiem un trokšņa granātām.
Ceturtdienas vakarā notika opozīcijas un prezidenta sarunas, kuru rezultātā tika pasludināts abu pušu pamiers Gruševska ielā. Aizvadītajā naktī protestētāji veidojuši jaunas barikādes galvenajā sadursmju vietā Gruševska ielā Kijevā.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā piektdien turpinās pret valdību vērstie protesti, kas jau sesto dienu pēc kārtas izvērsušies nekārtībās un protestētāji sadursmēs ar likumsargiem.
Nemieri sākušies arī reģionos.
Jau ziņots, ka ceturtdien un naktī uz piektdienu protestētāji izveidojuši barikādes no sniega maisiem un riepām ap ieņemtajām Ļvovas un Rivnes apgabala administrācijas ēkām. Rivnes apgabala administrācijas ēkas ieņemšanas rezultātā atstādināti četri apgabala gubernatora vietnieki. Pēc protestētāju ielaušanās ēkā milicija no viņiem saņēma solījumu, ka īpašums necietīs, un devās prom.
Ļvovā protestētāji piespieduši apgabala administrācijas priekšsēdētāju Oļegu Salo parakstīt iesniegumu par atkāpšanos no amata, viņš gan vēlāk to atsauca, paziņojot, ka to darījis fiziskas izrēķināšanās draudu ietekmē.
Protestētāji ieņēmuši arī Čerkasu un Ternopiļas apgabala administrācijas ēkas ielenkuši apgabala administrācijas ēkas Žitomirā, Poltavā un Ivanofrankovskā un Hmeļņickā. Čerkasos milicijai izdevās protestētājus padzīt, bet Ternopiļā par notikušo ierosināta krimināllieta. Čerkasu apgabala administrācijas ēkas atbrīvošanas operācijā piedalījušies arī apkārtējo rajonu likmsargi, kā arī Kijevas apgabala miliči.