Visskumjākajā laikā, sēru dienā, par traģēdiju Rīgā,Zolitūdē, Latvijai visā pasaulē izrāda lielu solidaritāti un līdzcietību.
Ārlietu ministrijā pēdējās dienās pienāk neskaitāmas atbalsta vēstules no citu valstu vadītājiem un reliģiskajiem līderiem, līdzjūtību grāmatās Latvijas vēstniecībās parakstās simtiem cilvēku, pie pārstāvniecībām gulst ziedi un svecītes.
Oficiālas līdzjūtības vēstules, arī personiski zvani, e-pasti un īsziņas no valstu līderiem visā pasaulē.
Līdzjūtību grāmatās ārvalstīs parakstījušies gan valstu vadītāji, gan citi iedzīvotāji.
Ārvalstu vēstnieki un citi diplomāti 25. novembrī ierodas Ārlietu ministrijā Rīgā, izsakot līdzjūtību visai Latvijas tautai, nelaimē cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem, radiem un draugiem.
Francijā Latvijas vēstniecība saņēmusi līdzjūtību no Andoras Ārlietu ministrijas, Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, Ganas, Nīderlandes, Maltas, Ungārijas un Slovēnijas vēstniecībām Francijā, Latvijas goda konsuliem Francijā un Monako, dažādām Francijas pašvaldībām, Nantes ostas direktora,Loire-Atlantique reģiona prefektūras, glābšanas dienesta vadības, pētniekiem, Latvijas draugiem un citām privātpersonām.
Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā atstāt ierakstus Līdzjūtību grāmatā Azerbaidžānas valdības vārdā ieradās transporta ministrs Zija Mamedovs, kurš ir Latvijas un Azerbaidžānas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs no Azerbaidžānas puses. Azerbaidžānas parlamenta vārdā savu ierakstu veica Latvijas-Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Rovšans Rzajevs.
Līdzjūtības apliecinājumus grāmatā atstājuši Azerbaidžānā dzīvojošie latvieši, valstī akreditētie diplomāti, kā arī Azerbaidžānas iedzīvotāji, daļa no kuriem savā laikā ir dzīvojuši Rīgā un pat Zolitūdes apkārtnē.
Pieminot sabrukušajā lielveikalā cietušos un bojāgājušos, sēru noskaņā svētdienu pavadīja arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Tika atcelti dažādi publiski pasākumi, karogi nolaisti pusmastā un pie vēstniecībām visas dienas garumā gūla ziedi un svecītes.
Tallinā vēstniecības līdzjūtību grāmatā parakstījies Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, bet visu dienu ļaudis pie vēstniecības nolikuši ziedus un svecītes. „Cilvēki pie vēstniecības liek sveces un ziedus. Bija pat atnesta vesela paka ar pareizticīgo baznīcas svecēm. Vakar pats kādu brīdi biju ārā pie vēstniecības, daudzi nāca klāt un izteica līdzjūtību. Šādā laikā ir ļoti grūti runāt, jo visi apzinās, ka ikviens varēja būt viņu vietā," stāsta Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone.
Savukārt Latvijas vēstniecību Viļņā pirmdien apmeklējusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs , kā arī ārvalstu vēstnieki un daudzi citi, kas sēro līdz ar Latviju, lai izteiktu līdzjūtību saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Lietuvas prezidente savā ierakstā Līdzjūtību grāmatā visu Lietuvas iedzīvotāju vārdā izteikusi visdziļāko līdzjūtību un novēlējusi izturību Latvijas iedzīvotājiem. Arī ārlietu ministrs Linkēvičs ēlēja izturību bojā gājušo ģimenēm un uzsvēra: „Esam kopā ar jums šī smagā zaudējuma mirklī”.
Zolitūdes traģēdija joprojām ir pirmā ziņa daudzos kaimiņvalstu medijos, žurnālisti veido reportāžas no Rīgas, analizē notikušo un salīdzina ar situāciju pašu mājās. Igaunijā dzīvojošie latvieši stāsta, ka televīzijā tiek vākti ziedojumi Zolitūdes traģēdijā bez vecākiem palikušo bērnu atbalstam.