12. novembrī savās mājās Dorsetas grāfistē 69 gadu vecumā miris viens no pasaules ietekmīgākajiem un noslēpumainākajiem jaunā garīguma pārstāvjiem, mūsdienu britu komponists sers Džons Taveners, vēsta Associated Press.
Kā norāda izdevneicības Chester Music direktors Džeims Raštons: " Taveners pamatoti tiek uzskatīts par vienu no visapdāvinātākajiem un unikālākajiem mūziķiem pēdējā pusgadsimtā. Viņš bija burvīgs, garīgi stiprs , cilvēks ar augstiem ideāliem, lielisku humora izjūtu un ļoti ģimenisks.Mums viņa ļoti pietrūks."
Pasaulslavenais angļu komponists Džons Taveners dzimis 1944. gadā. Jau daiļrades ieskaņas darbos zīmējas viņa individuālais — vērojošais, apcerīgais izteiksmes veids. Publika viņu pirmo reizi īsti pamana 1968. gadā, kad London Simfoniettaatklāšanas koncertā tiek atskaņota viņa oratorija "Valis" (The Whale).
Viņa kompozīcijas, tostarp "Terēze" (1973, Therese), "Maigais gars" (1977, A Gentle Spirit), liecina, ka garīgums kļūst par viņa galvenajiem iedvesmas avotiem, ka komponists izjūt arvien lielāku diskomfortu pret tā laika skaņumākslas pārmērīgo intelektualizāciju.
1977. gadā Dž. Taveners pāriet pareizticībā, viņa radošās izpausmes arvien vairāk saistās ar baznīcu, tiecas uz ēterisku daiļumu. Top lielākas un mazākas formas darbi: "Jērs" (1982, The Lamb,), "Gaismas ikona" (1984, Ikon of Light), "Augšāmcelšanās" (1989, Resurrection).
80. gadu beigās Taveners atkal nonāk īpašā uzmanības lokā: BBC "Promenādēs" tiek pirmatskaņots viņa opuss čellam un stīgu orķestrim "Sargājošais plīvurs" (1989, The Protecting Veil), kas burtiski izstaro gaismu, kuru apņem fascinējoša pozitīvas meditācijas aura. 1997. gadā viņa vārds aizskan sevišķi tālu pasaulē, jo komponists, apliecinot cieņu un mīlestību princesei Diānai, viņas bēru ceremonijai rada "Dziesmu Atēnai" (Song for Athene). Sirsnīgā, "pilnu sirdi" rakstītā mūzika skar daudzus, ārkārtīgi kāpinot interesi par Tavenera daiļradi kā Anglijā, tā ārzemēs: ar viņa darba "Jaunais sākums" (A New Beginning) pirmatskaņojumu Londonas "Millenium Dome" 1999. gada pēdējās minūtēs tiek aizvadīts iepriekšējais gadu tūkstotis; dažas dienas vēlāk 2000. gada. 4. janvārī Londonas Sv. Paula katedrālē pirmatskaņojumu piedzīvo opuss "Grēkā krišana un augšāmcelšanās" (Fall and Resurrection), kuru pārraida radio un TV. Taveners iekļūst "Millenium" Goda sarakstā, saņem Goda kavaliera vārdu, viņam par godu tiek organizēts plašs mūzikas festivāls.
Pēdējie gadi liecina, ka Dž. Tavenera mūzikā ortodoksālajām tēmām pievienojas no citām kultūrām nākošas — viņš pievēršas alternatīviem iedvesmas avotiem, filosofijai, kas aptver visas lielās reliģijas. Tā ar hindu ritmiem krāsots darbs "Samaveda" (1997), citur izmantoti tibetiešu instrumenti. Pats Taveners atzīst, ka īsti šīs pārmaiņas saistītas ar astoņas stundas garās, episkās kompozīcijas "Tempļa plīvurs" (2001, The Veil of the Temple) radīšanu, kuras laikā viņš sapratis, ka sava vēstījuma izteikšanai viņa domas sniedzas tālāk par pareizticību.
Latvijā viņu vairāk zinām kā kora mūzikas meistaru. 2004. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā notika Džona Tavenera autorkoncerts, kurā viņa darbus diriģenta Māra Sirmā vadībā izpildīja Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti.
Koncertā skanēja "Himna Dievmātei"(Hymn to the Mother of God), ko komponists rakstījis savas mātes piemiņai. "Dziesma Atēnai" (Song of Athene — pazīstama arī ar nosaukumu Alleluja. Lai eņģeļi tev miera dziesmu dzied), kurā izmantoti teksti no Šekspīra "Hamleta" un pareizticīgo apbedīšanas ceremonijas, 1997. gadā tā tika atskaņota arī princeses Diānas bēru ceremonijas noslēgumā, apliecinot, ka komponista mūzikas dziļums spēj uzrunāt ne vien izglītotu koncertpubliku. Opuss — vīzija "Grēkā krišana un augšāmcelšanās" (Fall and Resurrection) pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Sv. Paula katedrālē 2000. gada 4. janvārī, kad Taveners tika iekļauts arī "Millenium" Goda sarakstā, saņemot Goda kavaliera nosaukumu.
Savukārt 2008. gadā viņš speciāli korim "Kamēr" rakstīja mūziku projekta "Pasaules Saules dziesmas" ietvaros.