Ķīnai nav nodoma mainīt savu "korekto" politiku nemierīgajā Tibetas reģionā, jo tās dēļ esot panākti bezprecedenta sasniegumi, teikts otrdien izplatītā valdības dokumentā, kur arī kritizēta romantizēta Tibetas tēla uzturēšana.
Kad prezidenta amatā šogad stājās Sji Dzjiņpins, zināmos sabiedrības sektoros parādījās cerības, ka viņš Tibetā varētu īstenot maigāku politiku, cita starpā ņemot vērā arī to, ka viņa nelaiķa tēvam - reformistu vicepremjeram - bijušas ciešas attiecības ar Dalailamu.
Tomēr pagaidām nekādas zīmes neliecina, ka Sji grasītos mainīt Tibetas kursu.
Plašajā dokumentā, kuru izplatījusi oficiālā ziņu aģentūra "Siņhua", valdība apgalvo, ka Tibeta, atrodoties Ķīnas pakļautībā, sasniegusi daudz.
"Šodien Tibeta attīstās ekonomiski, progresē politiski, tai ir plaukstoša kultūra, harmoniska sabiedrība un laba ekoloģiskā situācija, tās cilvēki ir laimīgi un veseli," teikts dokumentā. "Tibetas attīstība nevar tikt nošķirta no šī pareizā ceļa."
Dokumentā noraidīta Pekinas Tibetas politikas kritika, norādot, ka "jebkurš saprātīgi domājošs cilvēks būtu izbrīna pārņemts", redzot progresu, ko Ķīna radījusi Tibetai.
"Pasaulē ir citi, kas tīši vēlas izkropļot Tibetas pagātni un tagadni ideoloģisku aizspriedumu vai egoistisku apsvērumu dēļ. Viņi ir radījuši Šangrilas mītu, vēloties Tibetu mūžīgi paturēt atpalikušajā primitīvajā stāvoklī."
Dokumentā arī pausts uzskats, ka Tibetas garīgais līderis Dalailama centīsies panākt reģiona neatkarību, sabotējot tā attīstību un stabilitāti.
Ķīna valda Tibetā kopš 1950.gada, kad komunistu armija iebruka šajā teritorijā un pasludināja tās "miermīlīgu atbrīvošanu".
Pekina uzstāj, ka līdz ar Ķīnas varu reģionā sākusies attīstība un uzplaukums un noliedz, ka tā apspiestu tibetiešu tiesības.
Dalailama paudis pārliecību, ka daudzie tibetiešu pašaizdedzināšanās gadījumi ir Ķīnas īstenotā "kultūras genocīda" sekas, un atteicies nepārprotami aicināt atturēties no šādas protesta formas.