Bo Silai prāva – Ķīnas elites rēķinu kārtošana

Skandalozākā tiesas prāva Ķīnā kopš Četru bandas tiesāšanas 1980. gadā – tā nereti tiek raksturots process pret bijušo Ķīnas Komunistiskās partijas funkcionāru Bo Silai, kuram vēl pagājušā gada sākumā prognozēja spožu karjeras turpinājumu.

Šodien Dzjiņaņas pilsētas tiesā sāksies prāva, kurā viņš apsūdzēts korupcijā, valsts īpašuma izlaupīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Politologi norāda, ka šis process vairāk atgādina savstarpējo rēķinu kārtošanu, visticamāk, tas būs ļoti īss, lai plašākai sabiedrībai neatklātos politiskās elites tikumi un pārkāpumi, bet paša Bo Silai liktenis jau sen ir izlemts Komunistiskās partijas politbirojā vai pat līmeni augstāk – tā pastāvīgajā komitejā.

64 gadus vecā Bo Silai pārliecinošais ceļš uz varas virsotnēm un tam sekojošais straujais kritiens ir lielisks piemērs tam, kas Ķīnā notiek ar partijas funkcionāriem, kuri cenšas izcelties un nespēlē pēc vispārpieņemtajiem noteikumiem. «Bo Silai pārkāpa tradīciju, saskaņā ar kuru pats svarīgākais ir saglabāt šķietamību par partijas vienotību un rūpēties par to, lai iekšējās cīņas nenonāktu atklātībā,» sarunā ar Deutsche Welle saka Kolumbijas universitātes politologs Endrū Nātans. Gan viņš, gan citi eksperti norāda, ka, nokļūstot Čuncjinas pilsētas partijas sekretāra amatā, Bo Silai mēģinājis izveidot savu impēriju, nerēķinoties ar centrālajām varasiestādēm, un tagad pienācis laiks par to samaksāt. Tas, protams, nenozīmē, ka viņam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, taču advokāti, kuri joprojām nesekmīgi cenšas panākt Bo Silai nelikumīgo represiju upuru reabilitāciju, uzsver, ka šāds vadības stils ir pieņemts teju visās Ķīnas provincēs un lielpilsētās un to līderi pie atbildības netiek saukti tikai tādēļ, ka ir lojāli partijas elitei un pieņemtajai sistēmai.

Bo Silai bija viens no tiem Ķīnas politiķiem, kurus pieņemts dēvēt par prinčiem – viņa tēvs bija tuvs valsts dibinātāja Mao Dzeduna līdzgaitnieks, un Ķīnas mērogiem gados jaunā funkcionāra straujā kāpšana par karjeras kāpnēm nebija pārsteigums. 2007. gadā partija izrādīja viņam lielu uzticību, ieceļot par Čuncjinas pilsētas (kopā ar priekšpilsētām tajā dzīvo aptuveni 30 miljoni iedzīvotāju) partijas sekretāru – Ķīnā tas nozīmē faktiski neierobežotu varu pilsētā. Šo varu Bo Silai, kurš tajā pašā 2007. gadā kļuva arī par vienu no 25 partijas politbiroja locekļiem, arī nekavējās izmantot. No vienas puses – Čuncjina šajos gados piedzīvoja ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, šajā ziņā nokļūstot līderpozīcijās valsts mērogā. No otras – atšķirībā, piemēram, no Šanhajas vai Pekinas, šajā pilsētā daudz lielāka uzmanība tika pievērsta salīdzinoši trūcīgāko cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai. «Ja valstī par bagātniekiem iespējams kļūt tikai dažiem cilvēkiem, tad mēs esam kļuvuši par kapitālistiem, un partijas politika ir cietusi neveiksmi,» mēdzis uzsvērt Bo Silai. Viņš nekad nav slēpis, ka pārstāv partijas kreiso spārnu – politiķus, kuriem Mao Dzeduna ideāli ir tuvāki, nekā beidzamajos gados propagandētais valsts kapitālisms.

Ne tikai reģiona, bet arī visas valsts mērogos Bo Silai kļuva pazīstams ar divām kampaņām – gluži kā Mao laikos pilsētnieki pulcējās Čuncjinas parkos, lai dziedātu revolucionāras dziesmas, un tika izvērsta nesaudzīga cīņa pret organizēto noziedzību. Tiesa, bijušais pilsētas policijas priekšnieks Van Lidzjuņs, kurš savulaik bija Bo Silai labā roka, bet vēlāk krita bosa nežēlastībā, tagad liecinājis, ka šī cīņa tikusi vērsta tikai pret tiem, kuri nav vēlējušies savos ienākumos dalīties ar pilsētas saimnieku vai kavējuši viņa nodomu realizēšanu. Oficiālās ziņas, kuras ķīniešu cilvēktiesību aizstāvji uzskata par nepilnīgām, liecina, ka bez pietiekamiem pierādījumiem apcietināti vairāk nekā 5000 cilvēku, vairākiem no viņiem jau izpildīts nāvessods. Pirms šīm represijām Van Lidzjuņa vadībā notikusi arī iespaidīga tīrīšana lielpilsētas policijas spēkos, no darba atbrīvoti tie cilvēki, kuri nav pauduši personīgu uzticību pilsētas vadītājam.

Par korupcijas apjomu Čuncjinā oficiālas ziņas netiek sniegtas, taču Honkongas mediju rīcībā nokļuvušie neoficiālie dati liecina, ka Bo Silai kukuļos saņēmis vairāk nekā 3,2 miljonus dolāru. Deutsche Welle gan uzsver, ka tā ir niecīga summa, salīdzinot ar The New York Times publikācijā minētajiem faktiem, kas liecina – Ķīnas ekspremjera Veņ Dzjabao ģimene uzkrājusi bagātības 2,6 miljardu dolāru vērtībā, bet pašreizējā valsts vadītāja Si Dziņpina ģimenes aktīvi pārsniedz 400 miljonus dolāru.

Liela daļa no Bo Silai saņemtās naudas uz ārzemju banku kontiem aizceļojusi, pateicoties britu uzņēmēja Nīla Heivuda palīdzībai. Saskaņā ar oficiālo versiju N. Heivuds 2011. gadā sācis šantažēt Bo Silai un viņa sievu Gu Kailai, draudējis izrēķināties ar viņu dēlu, kas joprojām studē ASV. Gu Kailai izplānojusi uzņēmēja slepkavību, kurā bijis iesaistīts arī Van Lidzjuņs, kura pakļautībā esošie policisti iznīcinājuši lielāko daļu slepkavības pierādījumu. Tiesa, Van Lindzjuņs pats nodrošinājies, saglabājot dažus no pierādījumiem, kurus pēc strīda ar Bo Silai arī atklājis Ķīnas varasiestādēm.

Toreizējam premjeram Veņ Dzjabao, kuram ar Bo Silai bija ideoloģiskas nesaskaņas, tā bijusi lieliska izdevība, lai izrēķinātos ar politisko pretinieku, kurš apdraudējis kārtību partijas augstākajās aprindās un atļāvies veidot savu, no centrālajām varasiestādēm neatkarīgu piekritēju grupu. No politiskās dzīves Bo Silai tika izolēts jau pagājušā gada martā, kopš tā laika viņa piekritēji Čuncjinā vai nu atstādināti no amatiem, vai arī piespiesti deklarēt uzticību līderiem Pekinā, un tiesas prāva ir tikai formalitāte, kurai jāapstiprina partijas līderu pieņemtais lēmums. «Viņi jau ir izlēmuši, uz cik gadiem cietumā jānotiesā Bo Silai, un pēc tam piemeklējuši piemērotas apsūdzības,» sarunā ar Reuters uzsver Pekinas politologs Džaņ Lifaņs.

***

NOTIKUMU HRONOLOĢIJA

2011. gada 14. novembris – kādas Čuncjinas pilsētas viesnīcas numuriņā tiek atrastas britu biznesmeņa, ar Bo Silai ģimenei saistītā Nīla Heivuda mirstīgās atliekas. Policija informē, ka viņa nāve bijusi nelaimes gadījums, kas saistīts ar pārmērīgu alkohola lietošanu

2012. gada 2. februāris – Čuncjinas pilsētas vadība pavēsta par policijas priekšnieka Van Lidzjuņa pārcelšanu citā amatā. Faktiski tas nozīmē pazeminājumu un apstiprina baumas, ka Van Lidzjuņs, kas ilgi uzskatīts par Bo Silai tuvāko palīgu, vairs nebauda sava bosa uzticību

6. februāris – Van Lidzjuņs, pārģērbies par vecu sievieti, iekļūst ASV konsulāta ēkā Čengdu pilsētā – tiek uzskatīts, ka viņš vēlējies pieprasīt politisko patvērumu apmaiņā pret informāciju par Bo Silai un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem

7. februāris – Van Lidzjuņs pamet konsulātu, un viņu nekavējoties aiztur policisti, kuri ielenkuši ēku

8. februāris – saprotot, ka skandālu neizdosies notušēt, Čuncjinas valdība oficiāli paziņo, ka Van Lidzjuņs ir pārstrādājies, cieš no stresa un devies atvaļinājumā uz kādu medicīnisko kūrortu. Patiesībā viņš atrodas apcietinājumā un jau sācis sniegt liecības

5.–14. marts – Bo Silai piedalās kārtējā Ķīnas parlamenta sesijā Pekinā. Atšķirībā no citām reizēm ar pašpārliecināto uzvedību pazīstamais Čuncjinas partijas komitejas vadītājs ir neparasti kluss un domīgs. Parlamenta kuluāros klīst baumas, ka Van Lidzjuņa demarša dēļ Bo Silai zaudējis cerības kļūt par Politbiroja Pastāvīgās komitejas locekli – viņu vārdus plānots paziņot rudenī

14. marts – preses konferencē Ķīnas premjerministrs

Veņ Dzjabao kritizē Čuncjinas pilsētā izvērstās cīņas pret noziedzību metodes, atgādinot pat Van Lidzjuņa skandalozo uzvedību, vērš uzmanību uz nepareizu kadru izvēli. Lai gan Bo Silai vārds netiek nosaukts, kļūst skaidrs, ka viņa pozīcijas ir nedrošas

15. marts – tiek oficiāli paziņots, ka Bo Silai atcelts no Čuncjinas pilsētas partijas komitejas sekretāra pienākumiem. Kopš šā brīža viņš vairs nav redzēts sabiedrībā

20. marts – tiek publiskots audioieraksts, kas liecina, ka starp Van Lidzjuņu un Bo Silai notikusi asa vārdu apmaiņa. Izplatās baumas, ka Bo Silai un viņa sieva Gu Kailai ir saistīti ar Nīla Heivuda nāvi

26. marts – Lielbritānijas valdība apstiprina, ka lūgusi Ķīnai no jauna izmeklēt Nīla Heivuda nāves apstākļus

10. aprīlis – Ķīna paziņo, ka Bo Silai atstādināts no visiem amatiem, kurus viņš ieņēmis Komunistiskajā partijā, pret viņu uzsākta izmeklēšana par apsūdzībām korupcijā, bet viņa sieva apsūdzēta Nīla Heivuda slepkavībā

26. aprīlis – Bo Silai vecākais brālis Bo Sijun atkāpjas no augsta amata kādā Ķīnas valsts uzņēmumā

26. aprīlis – The New York Times raksta, ka pēc Bo Silai rīkojuma organizēta augsta līmeņa partijas biedru telefona sarunu noklausīšanās Čuncjinā. Kad pilsētā viesojās prezidents Hu Dziņtao, noklausītas pat viņa telefona sarunas

23. maijs – Bo Silai vārds nav iekļauts partijas konferences delegātu sarakstā – tā ir acīm redzama zīme, ka viņa karjerai pienākušas beigas

18. jūnijs – jaunais Čuncjinas partijas komitejas vadītājs Džan Dedzjans partijas konferencē paziņo, ka ar Bo Silai vārdu saistītais skandāls nodarījis nelabojamu ļaunumu valsts un Komunistiskās partijas tēlam

26. jūlijs – par Nīla Heivuda nonāvēšanu apsūdzības izvirzītas Gu Kailai un viņas palīgam Džan Sjaodžjuņam

9. augusts – abi stājas tiesas priekšā un atzīst savu vainu

20. augusts – pēc septiņu stundu ilgas tiesas sēdes Gu Kailai tiek atzīta par vainīgu slepkavībā un viņai piespriež nāvessodu, taču tūdaļ pat tiek pavēstīts, ka tā izpilde ir atlikta. Faktiski tas nozīmē mūža ieslodzījumu

24. septembris – pēc slepenas tiesas prāvas 15 gadu cietumsods tiek piespriests Van Lidzjuņam – viņš bija apsūdzēts kukuļņemšanā, dienesta pilnvaru pārsniegšanā un nodevībā

28. septembris – Bo Silai tiek izslēgts no Komunistiskās partijas, oficiālā ziņu aģentūra Xinhua vēsta, ka viņam nāksies stāties tiesas priekšā

26. oktobris – Ķīnas parlaments anulē Bo Silai deputāta mandātu, tādējādi viņš oficiāli zaudē deputāta imunitāti

2013. gada 25. jūlijs – Bo Silai tiek apsūdzēts korupcijā, kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā

18. augusts – tiek pavēstīts, ka prāva pret Bo Silai notiks Dzijiņaņas pilsētas tiesā un sāksies 22. augustā.