Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pagājušo ceturtdien pilnībā attaisnoja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.
Abi bija apsūdzēti par krāpšanu, kas, pēc prokurora domām, tikusi īstenota, maksājot A. Zakatistovam 2000 eiro mēnesī kā atlīdzību par konsultācijām, kuras viņš it kā neesot sniedzis (kopumā samaksāti 26 600 eiro). Šo naudu A. Zakatistovam maksāja SIA “Eco Baltia grupa”, bet konsultācijas, kas pēc prokurora domām, esot bijušas fiktīvas, sniegtas SIA “Eco Baltia grupa” mātes uzņēmuma - akciju sabiedrības “Eco Baltia” - padomes priekšsēdētājam Viesturam Tamužam. Līdz ar to SIA “Eco Baltia grupa” pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika atzīta par cietušo.
Tomēr gan īsi pirms tiesas procesa uzsākšanas, gan tiesas procesa laikā cietušais SIA “Eco Baltia grupa” vērsās ar iesniegumiem, ka nekādas ciešanas vai materiāli zaudējumi uzņēmumam nav radīti - konsultācijas ir saņemtas, tās ir atbildušas uzņēmuma interesēm, “patiesajiem faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem”. Tas esot noskaidrots, veicot padziļinātu auditu.
Kā tika norādīts debatēs - ja pats cietušais apliecina, ka nekāds kaitējums tā mantiskajām interesēm nav radīts, tad nav arī konstatējams noziedzīgs nodarījums jeb, juridiskā valodā runājot, nav noziedzīgā nodarījuma - krāpšanas - objekta.
Līdz ar to, atbilstīgi Augstākās tiesas Senāta judikatūrai, tiesai šajā lietā jātaisa attaisnojošs spriedums, kas arī pagājušo ceturtdien tika darīts.
Turklāt arī neviens no tiesas procesa laikā nopratinātajiem lieciniekiem neliecināja, ka A. Zakatistova konsultācijas būtu bijušas fiktīvas. SIA “Eco Baltia grupa” amatpersonas liecināja, ka viņas nav zinājušas par konsultāciju saturu; zinājušas tikai to, ka A. Zakatistovs ir nolīgts par konsultantu. Savukārt AS “Eco Baltia” padomes locekļi liecināja, ka konsultācijas “no malas” bijušas vajadzīgas; A. Zakatistova sniegtās konsultācijas ir bijušas uzņēmuma attīstībai gana vērtīgas; samaksātā naudas summa koncernam, kur tiek lemts par miljonu investīcijām, bija salīdzinoši pieticīga.
Turklāt nav pilnīgi nekāda pamata apšaubīt A. Zakatistova kompetenci sniegt konsultācijas uzņēmumam, kura pamatnodarbošanās ir vides apsaimniekošana. A. Zakatistovs 2001. gadā Otavas universitātē ir ieguvis doktora grādu filozofijā, turklāt specializējoties tieši vides filozofijā. Viņš ir bijis pasniedzējs vairākās universitātēs Kanādā, tostarp pasniedzis arī vides filozofijas kursus Otavas universitātē.
2003. gadā A. Zakatistovs atgriezies Latvijā, kur līdz pat šim laikam vairākās augstskolās lasa lekcijas vides filozofijas un ētikas jautājumos, kā arī biznesa ilgtspējas un ētikas jautājumos.
Neskatoties uz šiem argumentiem, pēc attaisnojošā saīsinātā sprieduma pasludināšanas prokurors Māris Urbāns LTV “Panorāmai” paziņoja, ka pieprasīs tiesai sastādīt pilno spriedumu, kuru viņš pārsūdzēs. Ja tā tiešām notiks, tad A. Zakatistovs un V. Tamužs vēl kādu laiku tiks pamocīti pa tiesām, bet šā absurdā procesa virzīšanai arī turpmāk tiks tērēti ievērojami valsts resursi.
Tiesas procesa laikā arī noskaidrojās, kāpēc sākotnēji SIA “Eco Baltia grupa”, kuras valdes priekšsēdētājs tolaik bija Māris Simanovičs, vērsās pret visa koncerna augstāko amatpersonu - AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētāju V. Tamužu - par to, ka V. Tamužs esot izkrāpis no viņam pašam piederoša, miljoniem vērta uzņēmuma 26 000 eiro. Cita starpā, V. Tamužs bija šī koncerna izveidotājs, kurš laika gaitā uzņēmumam piesaistīja citus akcionārus, tostarp arī M. Simanoviču.
Iemesls, kāpēc M. Simanovičs iniciēja SIA “Eco Baltia grupa” vēršanos pret V. Tamužu, bija tradicionālais - konflikts par naudu, kas izpaudās kā akcionāru strīds par koncerna attīstības scenārijiem (M. Simanovičs vēlējās kopā ar sīvākajiem konkurentiem iesaistīties “Tīrīga” kartelī, turpretī V. Tamužs ar domubiedriem uzskatīja, ka jāinvestē atkritumu pārstrādes biznesā). Galvenais motīvs ir bijusi M. Simanoviča vēlme izpirkt vairākumu AS “Eco Baltia” akciju par samazinātu cenu. Kā tiesā liecināja V. Tamužs, viņam un partnerei Undīnei Būdei izdevies pārdot akcijas lietuviešu investīciju fondam par adekvātu cenu, līdz ar to M. Simanovičam savus plānus īstenot tomēr neizdevās, kaut gan kriminālprocess un tiesāšanās, protams, radīja gan materiālus zaudējumus, gan iedragāja reputāciju un veselību.
Tomēr tiesas procesa laikā minimāli tika pieminēts tas, par ko šis kriminālprocess vispār tika sākts.
Diezgan šokējoši, bet šis kriminālprocess tika sākts pret pavisam citām personām un par daudz nopietnākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Proti, šis kriminālprocess tika sākts sakarā ar pavisam reālām aizdomām, ka šveicietis Rudolfs Meroni ir nelikumīgi finansējis Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa tolaik veidoto partiju “KPV LV”, izmantojot fiktīvus reklāmas līgumus. Proti, kriminālprocess tika uzsākts par “nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību partiju finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu”, jo, citējam, “Rudolfs Meroni, izmantojot savus personīgos un uzņēmuma finanšu līdzekļus, ar citu personu starpniecību, iespējams, veica nelikumīgu vairāku politisko partiju finansēšanu lielā apmērā”.
Arī iemesls, kāpēc R. Meroni varētu būt gribējis nelikumīgi finansēt “vairākas politiskās partijas”, ir nepārprotami norādīts procesuālajos dokumentos: “Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus.”
KNAB bija saskatījis visai iespaidīgu summu - 200 000 eiro -, kas fiktīvu reklāmu veidā nonāca Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa uzņēmumā “Suņu būdā”. Tā nebija vienīgā nauda, kas platā straumē plūda no Rudolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem uz politiķu kabatām.
Parasti aizdomas par nelikumīgu partiju finansēšanu, it īpaši jau, ja šādā finansēšanā iesaistīts ārvalstnieks, piesaista īpašu gan tiesībsargu, gan konkurējošo politiķu uzmanību. Dīvaini, bet šis nav tāds gadījums - R. Meroni Latvijā ir gandrīz neaizskarams.
Bet tad 2017. gada nogalē kriminālprocesam pret R. Meroni un A. Kaimiņu tika piekabināta epizode par A. Zakatistova konsultācijām V. Tamužam, kas sākotnēji arī tika traktēta kā nelikumīga partiju finansēšana. Pēc septiņiem mēnešiem pat tika noorganizēts šovs, uz dažām dienām ietupinot Saeimas deputātu A. Kaimiņu, A. Zakatistovu un V. Tamužu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, bet tas, ka lietā ir iesaistīts arī R. Meroni, vispār tolaik netika darīts zināms.
Bet vēlāk no šīs lietas pazuda nelikumīga partiju finansēšana un, protams, arī R. Meroni, kurš varēja mierīgi turpināt apsaimniekot Ventspils lielos uzņēmumus. Palika tikai šeit aprakstītā konsultāciju lieta (izdalīta jaunā kriminālprocesā) un lieta pret A. Kaimiņu par grāmatvedības datu viltošanu, kuru tiesnesis cer pabeigt “līdz rudenim”.
