Salīdzinot divas tā dēvētās Lemberga lietas saīsinātā sprieduma sadaļas – to, kurā tiesa norāda, kādas kapitāla daļas ārvalstu kompānijās Aivaram Lembergam piederot, ar sadaļu par mantas konfiskāciju –, atklājās, ka visās pozīcijās tiesa ir pārrakstījusi prokuroru sastādītos dokumentus, pārceļot visas prokuroru pretrunas un absurdus jau uz tiesas spriedumu.
Bet nu izrādās, ka arī pilnajā pirmās instances spriedumā, kas kļuva pieejams pirms Jāņiem 22. jūnijā, visas pretrunas un absurdi jautājumā par mantu ir saglabāti.
Iepriekš Neatkarīgā jau konstatēja, ka saīsinātā sprieduma teksts liecina - tiesa šo spriedumu pati nav rakstījusi, bet tas vienkārši ir nokopēts no apsūdzības gan sadaļā par nepatiesu valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu (proti, deklarācijās A. Lembergs neesot norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas un akcijas vairāk nekā 20 ārvalstu kompānijās), gan sadaļās par akciju un kapitāla daļu izspiešanu 1993. - 1995. gadā no tā laika varenajiem ļaudīm.
Savukārt sadaļā par mantas konfiskāciju pārrakstīti citi prokuroru sastādīti procesuālie dokumenti - lēmumi par aresta uzlikšanu mantai, koriģējot (ņemot talkā kalkulatoru) ciparus, atbilstīgi prokurora lēmumam par aresta atcelšanu Līgas Lembergas mantai.
Tāpat Neatkarīgā jau iepriekš parādīja, ka, vārds vārdā nokopējot apsūdzības tekstu, pirmās instances tiesa saīsinātajā spriedumā apgalvo, ka tiesas izmeklēšanā esot konstatēts - Aivars Lembergs savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis viņam piederošās “ne mazāk kā 33,33 kapitāla daļas” kompānijā „Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, tāpēc saucams pie kriminālatbildības atbilstīgi Krimināllikuma 219. pantam.
Neskatoties uz to, tiesa lēma, ka šīs reālās kapitāla daļas nav jākonfiscē, bet jākonfiscē “patiesā labuma guvēja tiesības”: “Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam piederošās 33,34% patiesā labuma guvēja tiesības kompānijā „Beleggingsmaatschappij Geit B.V. … - konfiscēt.”
Par šo pretrunu, kā arī par pilnīgi atšķirīgiem šīs kompānijas numuriem vienā un otrā sprieduma sadaļā vēstīts jau Neatkarīgās 4. jūnija publikācijā “Saīsināto spriedumu t.s. Lemberga lietā tiesa pati nav rakstījusi”.
Turpinot salīdzināt minētos dokumentus (prokuroru parakstītos un tiesnešu parakstītos), Neatkarīgā atklāja, ka šādas pretrunas ir faktiski visās pozīcijās, kas pieminētas 22. februārī nolasītā saīsinātā sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju. Nu izrādās, ka arī 22. jūnija pilnajā spriedumā ir saglabātas visas augstāk un zemāk minētās pretrunas.
Kā jau teikts, šādas pretrunas ir tāpēc, ka vienā sprieduma sadaļā nokopēta apsūdzība - vārds vārdā, komats komatā, ar visām gramatikas un faktu kļūdām; savukārt citā sadaļā pārrakstīti prokuroru 2007. - 2008. gadā sastādītie lēmumi par mantas arestu.
Līdzīgi kā iepriekšminētajā piemērā, spriedumā apgalvots, ka arī kompānijā „Yelverton Investments B.V.” Aivaram Lembergam piederot kapitāla daļas, tomēr šīs kapitāla daļas neesot jākonfiscē - konfiscēt vajagot “patiesā labuma guvēja tiesības”.
Lūk, kas, pēc prokuroru un nu jau arī tiesas domām, piederot A. Lembergam:
Tomēr jākonfiscējot esot šis:
Pilnīgi noteikti - šī nebūt nav kāda tur maznozīmīga pretruna. Kompānija „Yelverton Investments B.V.” nebūt nav kāds tur “kaktu kantoris” - bez kontroles pār šo kompāniju nav iespējams kontrolēt AS “Ventbunkers”. Savukārt kontrole pār AS “Ventbunkers” ļauj kontrolēt AS “Latvijas naftas tranzīts” (pamatkapitāls - 104,7 miljoni), SIA “Noord Natie Ventspils termināls”, SIA “VB Investments” (pamatkapitāls - 40 miljoni) u.c. uzņēmumus.
Bet minētos uzņēmumus šobrīd kontrolē neviens cits kā Rudolfs Meroni, tieši pateicoties kontrolei pār kompāniju „Yelverton Investments B.V.”.
Ja prokurori sākotnēji arestētu reālas kompānijas „Yelverton Investments B.V.” kapitāla daļas un tagad ar lēmumu par konfiskāciju to akceptētu arī tiesa, domājams, R. Meroni nevarētu kontrolēt minētos aktīvus, kuru vērtība mērāma simtos miljonu.
Spilgts piemērs, ka saīsinātajā spriedumā sadaļā par īpašumu nedeklarēšanu vienkārši nokopēts apsūdzības teksts, ir gramatikas kļūda, kas burts burtā redzama gan apsūdzībā, gan saīsinātajā spriedumā un nu jau arī pilnajā spriedumā.
Proti, visos trijos dokumentos teikts, ka Aivaram Lembergam kompānijā “GFS Global Forwarding Systems Establishment” piederējis “ne mazāk kā 16,67% uz pamatkapitālu”, bet kompānijā “Multiport Establishment” - “ne mazāk kā 7,67% uz pamatkapitālu”.
Gramatiski pareizi būtu teikt, ka piederēja attiecīgs daudzums procentu “pamatkapitāla” vai “no pamatkapitāla”, bet nevis “uz pamatkapitālu”.
Lūk, šie piemēri no saīsinātā sprieduma:
Abi piemēri burts burtā, cipars ciparā atrodami arī pilnajā spriedumā.
Bet, ko tad tiesa grib, lai konfiscē šajās kompānijās?
Izrādās, ne jau “procentus uz pamatkapitālu” vai “% uz pamatkapitālu”. Jākonfiscē esot “patiesā labuma guvēja tiesības”!
Kādus secinājumus var izdarīt no šā piemēra? Prokuroru sarakstītās apsūdzības autors (to parakstījis prokurors Juris Juriss, kurš pēc notiesājoša sprieduma pasludināšanas saņēmis strauju karjeras kāpumu, kļūstot par Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru), visticamāk, nav gribējis rādīt, ka šajās kompānijas var runāt tikai par “patiesā labuma guvēja tiesībām”, nevis reālām īpašumtiesībām, jo tajos gados valsts amatpersonām “patiesā labuma guvēja tiesības” deklarācijās nemaz nebija jānorāda.
Savukārt sprieduma sarakstītājiem, vienu sprieduma sadaļu nokopējot no apsūdzības, bet citu sprieduma sadaļu pārrakstot no citiem procesuālajiem dokumentiem, acīmredzami gali neiet kopā.
Lūk, kas esot jākonfiscē:
To, ka sprieduma sarakstītāji prokuroru dokumentus kopējuši, pat neiedziļinoties būtībā un nemēģinot novērst jebkādas pretrunas, liecina sekojošs piemērs.
Sprieduma sarakstītāji grib, lai konfiscētu šādu mantu:
Bet sprieduma sarakstītāji nav pat apskatījušies, vai šāds uzņēmums vispār vairs eksistē, kaut gan prokurori par tā likvidēšanu raksta apsūdzības sadaļā par īpašumu nedeklarēšanu:
Proti, šis uzņēmums jau 2008. gadā ir likvidēts, tomēr tiesa liek konfiscēt šā uzņēmuma 22 turētāja akcijas!
Ja tiešām šīs akcijas būs jākonfiscē, tad kur tiesu izpildītājs lai šīs “turētāja akcijas” meklē?
Nav jau tā, ka sprieduma sarakstītāji nevienā vietā nav pamanījuši, ka kāda no pieminētajām kompānijām jau likvidēta. Lūk, piemērs no pilnā sprieduma:
Šajā gadījumā tiesa arī neprasa konfiscēt šīs likvidētās kompānijas akcijas.
Ir uzņēmums, kurā Aivaram Lembergam piederot ne mazāk kā 20 000 kapitāla daļu:
Tomēr tiesa uzskata, ka esot jākonfiscē 15 000 turētāja akciju, no kā it kā būtu jāsecina - 5000 turētāja akciju (vai kapitāla daļu) jāpaliek A. Lemberga īpašumā:
Jāatzīst, ka kapitāla daļas un akcijas ir jauktas ļoti daudzos piemēros. Kaut vai šajā: “Barnes Industries Limited” A. Lembergam esot piederējušas 333,33 kapitāla daļas, bet, spriedumrakstītājaprāt, jākonfiscē esot akcijas:
Ir arī pretēji piemēri, kad sprieduma sarakstītāji grib, lai konfiscē vairāk, nekā A. Lembergam esot piederējis. Ja nu pēkšņi arī apelācijas un kasācijas tiesu instances domās līdzīgi, tad, ko lai dara tiesu izpildītājs?
Lūk piemērs:
Tad vēl jākonfiscē arī tas, kas A. Lembergam it kā nemaz nav piederējis, jo pie nedeklarēšanas šāda kompānija nav pieminēta:
;
A. Lembergam esot piederējušas:
Jākonfiscē:
Piederot:
Jākonfiscē:
Piederot:
Jākonfiscē:
Pieder:
Jākonfiscē:
Piederot:
Jākonfiscē:
Piederot:
Jākonfiscē:
Utt.
