20. septembra naktī Langstiņos tika noslepkavots zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Viņš nogalināts īpaši vardarbīgi, sperot, sitot ar rokām un turpat netālu atrastajiem terases apdares dēļiem.
Šis notikums stipri satrauca sabiedrību - vai tagad būs atpakaļ deviņdesmitie, kad bandītu patvaļa gāja pāri jelkādām robežām? Kā tas var būt, ka Langstiņos, kur mājas aprīkotas ar videokamerām un apsardzes sistēmām, noziedznieki bez problēmām paveic savu darāmo?
Pāvels Rebenoks bija sabiedrībā pazīstams, aktīvs advokāts, kurš darbojās daudzās jomās. Viņš kandidēja 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās un 2006. gada Saeimas vēlēšanās no Einara Repšes vadītās partijas „Jaunais laiks” saraksta. No 2018. gada septembra līdz 2019. gada aprīlim Rebenoks bija akciju sabiedrības „Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. 2019. gada februārī Rebenoks kļuva par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) ārštata padomnieku. Bija Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis. No 2019. gada jūnija līdz jūlijam viņš bija akciju sabiedrības „Latvenergo” padomes priekšsēdētājs. 2020. gada februārī viņu ievēlēja par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieku, taču aprīlī Rebenoks paziņoja, ka pamet darbu Rīgas brīvostas valdē, lai saglabātu advokāta statusu.
Drīz pēc notikuma intervēju Pāvela Rebenoka draugu, sabiedrisko attiecību speciālistu Jāni Riņķi, un šī intervija ieguva plašu publicitāti („Rebenoka draugs Jānis Riņķis: Tas ir terors!” 24.09.2020 ). „Pazīstot Pāvelu, absolūti droši varu apgalvot, ka viņš nekad nepārkāpa likumu. Jā,
viņš bija azartisks un piedalījās cīņās par ietekmi, bet nekad nedarīja neko tādu, kas būtu nelikumīgs vai neētisks,” sacīja Jānis Riņķis.
„Tas, kas izraisa pārsteigumu, ir izmeklēšanas gaita un tie pretrunīgie secinājumi, kuri tiek pausti no policijas pārstāvju puses un Pāvela tuvāko draugu un kolēģu puses. Man šķiet, ka nav jābūt nekādam izmeklētājam, lai saliktu kopā dažus acīmredzamus faktus un izdarītu elementārus secinājumus.
Paklausoties, ko Valsts policijas pārstāvji ar iekšlietu ministra svētību mēģina iestāstīt sabiedrībai, rodas iespaids, ka trīs laupītāji ir apskatījuši Pāvela Rebenoka sociālo tīklu kontus, ieraudzījuši pāris dārgus pulksteņus un dažus labus auto, kā arī vairākus ārvalstu un izklaides ceļojumus, un rezultātā izlēmuši „veikt laupīšanu”. Tad nu „laupītāji” paņēmuši maskas, cimdus un citus zagļu „darbarīkus” un devušies uz Langstiņiem, lai, „neplānojot slepkavību”, sagaidītu, kamēr Pāvels ieradīsies mājās.”
Jānis Riņķis nedomā, ka tā bijusi banāla laupīšana, bet tic tam, ko saka Pāvela tuvākais draugs Mārtiņš Krieķis, ka tā, visdrīzāk, bija politiska slepkavība vai kā minimums izrēķināšanās par kaut ko, ko Pāvels iepriekš bija darījis.
Neatkarīgās žurnālists Imants Vīksne ir pastiprināti pētījis šo lietu un daudz par to rakstījis, iedziļinoties dažādās versijās. „Iespaids, ka policija vēlas izskatīt tikai primitīvāko versiju Pāvela Rebenoka slepkavības lietā, guvis jaunu apstiprinājumu. Nogalinātā advokāta draugi jau pēc policijas apķēdējuma noņemšanas notikuma vietā izstaigājuši slepkavu atkāpšanās ceļu un atraduši nepamanītu lietisko pierādījumu - asiņainu salveti. Policijai to nācies reģistrēt,” raksta Imants Vīksne. Tas ir dīvaini, jo policija stāstīja, ka nozieguma vietā strādājuši divi desmiti policistu, kas rūpīgi pētījuši visas pēdas.
Imants Vīksne piebilst: „Izmeklēšanas interesēs plašāki komentāri netiek sniegti. Tā ir Valsts policijas preses dienesta standarta atbilde lietās, kur publicitāte nav vēlama. Taču šajā konkrētajā lietā ir tik daudz interesentu, ka fakti, metaforiski izsakoties, mētājas katrā krūmā. Arī burtiski! Tikai publiski neizskaidrotu apsvērumu dēļ tos neviens lāgā negrib ņemt pretī. Jāatgādina, ka Pāvelu Rebenoku nogalināja naktī uz 20. septembri. Brutāli nosita ar dēli. Spriežot pēc rīcības algoritma, slepkavas bija no Krievijas iesūtīti profesionāļi. Nozieguma pastrādāšanas brīdī Langstiņos pat tika atslēgta videonovērošanas sistēma. Pēc paveiktā viņi atkāpušies Lietuvas virzienā. Kā slepkavības ierocis izmantotais turpat pagalmā atrastais dēlis ir nepārprotama zīme dzīvi palikušajiem. Ja turpināsiet to, ko darāt, ar jums notiks tas pats.” Publiskajā telpā parādījušās vairākas slepkavības versijas: laupīšana, cīņa par ietekmi uzņēmumā „Olainfarm” un shēmošana ar OIK, kam advokāts vai viņa pārstāvētās intereses traucējuši. Ir vēl arī ceturtā versija. Tā arī saistīta ar „Olainfarm”, bet citā aspektā, un saliek pa plauktiņiem gadu desmitiem senus notikumus, kur visos vienojošais faktors ir narkotikas, precīzāk - amfetamīns. Pagrīdes ražošana grandiozos apmēros, privatizācijas veiksmes stāsts ar tam laikam kosmisku pirkuma summu, jaunā īpašnieka aizraušanās ar dažādām substancēm un vieglo narkotiku legalizācijas lobēšana. Vēlāk viņa nāve, kas vairs nepavisam neizskatās dabiska, un tagad arī advokāta nāve. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija ļauj izdarīt drošticamu apgalvojumu, ka Pāvela Rebenoka slepkavība ir narkokarteļa vēstījums visām cīņā par „Olainfarm” iesaistītajām pusēm - sievām, mīļākajām, meitām, advokātiem, konsultantiem, padomniekiem un visiem pārējiem, kas piezīdušies vai vēl tikai cer piezīsties šim mantojumam. Un vēstījums ir sekojošs - „Olainfarm” pieder mums, un jūs rīkosieties, kā mēs jums liksim. Vai arī nodauzīsim ar terases dēli līdz nāvei.
2020. gada 21. februārī Neatkarīgajā tika publicēta Rituma Rozenberga un Ulda Dreiblata intervija ar Pāvelu Rebenoku. Izrādījās, ka tā ir pēdējā lielā intervija. Tobrīd zvērināts advokāts P. Rebenoks vēl bija ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Sarunā advokāts bezkaislīgi, drošsirdīgi un bez aplinkiem analizēja iemeslus, kādēļ koalīcijā sacēlusies jezga ap „Latvenergo” padomes locekļu kandidatūrām; vērtēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbību un viņa saistību ar «oligarhiem»; norādīja uz personām varas ešelonā, kuras ir ieinteresētas OIK saglabāšanā .
Kopš slepkavības nu jau ir pagājis krietns laika sprīdis, taču jaunumu šajā lietā nav, un tā joprojām nav atšķetināta. Jātic, ka policija strādā - cerams, ka strādā.
