Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) licis Autotransporta direkcijai (ATD) pārrēķināt konkursa rezultātus astoņos no 16 pārvadājumu apgabaliem jeb lotēm, kur notika cīņa par tiesībām uz valsts dotētiem autobusu pasažieru pārvadājumiem.
IUB aizliedzis slēgt līgumus ar konkursu uzvarētājiem septiņās lotēs un konstatējis vienu gadījumu, ka konkursa dalībnieks nepamatoti izbrāķēts lotē, kur ATD izbrāķēja visus un izsludināja jaunu konkursu. Tādējādi kļūdas atrastas pusē no konkursiem 16 piedāvātajās lotēs.
IUB lēmumi mēdz izraisīt daudzas un ilgas juridiskas procedūras, kuru ticamākais rezultāts parasti ir nekāds, ja neskaita jau pirms un bez konkursiem noslēgtu vienošanos izpildes aizkavēšanu līdz brīdim, kad šīm attiecībām tiek piešķirts juridiski cienījamāks noformējums. Konkrētajā gadījumā konkursam daudz paralēļu ar administratīvi teritoriālo reformu. IUB par to nekas sakāms nebija, toties Valsts prezidents pirms reformas izsludināšanas skaļi šķendējās par reformas veikšanas paņēmieniem.
Līdz šim jau notikušais apstiprina Neatkarīgajā 2019. gada 23. jūlijā rakstīto, ka konkurss organizēts tādā veidā, “lai izmestu no tirgus vairumu tajā strādājošo uzņēmumu”. Pašlaik valsts pasūtītos pārvadājumus atbilstoši iepriekšējo konkursu rezultātiem veic 26 uzņēmumi, bet jaunais piedāvājums tika sadalīts 16 lotēs un noformēts tā, lai konkursa prasībām atbilstu vēl mazāk nekā 16 uzņēmumu. Esošajiem pārvadātājiem tika dotas iespējas apvienoties piedāvājumu iesniegšanai, kas daudzos gadījumos nozīmētu arī pašu uzņēmumu apvienošanos. Par uzvarētājiem ATD atzina astoņus uzņēmumus, ieskaitot vienu mazu firmiņu no Lietuvas, kas izrādījusies labāka par vairākiem lieliem un sen pazīstamiem Latvijas autobusu pasažieru pārvadātājiem. Cīņa par pārvadājumu tiesībām vēl nav noslēgusies, bet jau tagad skaidrs, ka pārvadātāju skaits samazināsies vairāk nekā uz pusi.
Teorētiski tas ir pareizi, ka pārvadātāju skaita samazināšana samazinās uzņēmumu uzturēšanas administratīvos izdevumus un tādējādi rēķinus, kādus uzņēmumi piestāda valdībai, lai tā sedz valsts pasūtīto autobusu reisu zaudējumus. Tomēr šāds ieguvums ir pārāk niecīgs attiecībā pret solījumiem, kādus pagājušā gada vasarā valdībai deva Satiksmes ministrija un ministrs Tālis Linkaits. Valdība 2019. gada 4. jūnijā “pieņēma zināšanai”, ka konkurss esot brīnumlīdzeklis, kura iedarbībā “iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu” samazināšot valsts piemaksas šīs brīnišķīgās transporta sistēmas uzturēšanai no 109 miljoniem eiro 2018. gadā līdz aptuveni 67 miljoniem katru gadu laikā no 2021. gada līdz 2030. gadam.
Reāli šādus solījumus varētu izpildīt, ja iedzīvotāji pirms pārsēšanās sabiedriskajos autobusos mainītu dzīvesvietas no viensētām un miestiem uz pārdesmit centriem, starp kuriem pa salīdzinoši labiem ceļiem trauktos pietiekami aizpildīti autobusi. Tieši uz to ir vērsta administratīvi teritoriālā reforma, kas ar pārvadājumu konkursu ir kā divi zābaki no viena pāra.
Reformu mērķis ir valsts atteikšanās no satiksmes uzturēšanas ārpus pārdesmit centru robežām. Ja kāds izvēlēsies dzīvot ārpus tiem, tad lai viņš pats arī nodrošina savu pārvietošanos ar visurgājēju vai helikopteru, jo valstij jeb valstī nav naudas pašreizējā ceļu, t.i., lauku ceļu tīkla uzturēšanai. Pašreizējā teritoriālā reforma ir starpposms uz tālāku pašvaldību skaita samazināšanu apmēram tā, kā ATD sazīmējusi ceļu lotes.
Pat ja dižie plāni izdosies, tie sāks samazināt valsts izdevumus ap 2030. gadu, nevis tūlīt pēc pārvadājumu konkursa. IUB lēmumam sekojošas procedūras novilcinās konkursa gaitu pa gadu vai diviem, bet valsts dotācijas līdz 67 miljoniem jau 2021. gadā tās nesamazinās.
Satiksmes ministrijas atrastais risinājums ir lielāko daļu pasūtījumu atdot “maznodokļu maksātājam” (01.06.2020) jeb, pavisam atklāti sakot, pilnīgam nemaksātājam Aleksandram Bandavam. Satiksmes ministrija ATD personā izrēķināja, ka beznodokļu pārvadājumi “jāizpleš vismaz pa pusi no Latvijas, lai nesamaksātie nodokļi sasniegtu tādu naudas masu, par kādu Satiksmes ministrija apsolījusies samazināt valsts dotāciju apjomu” (28.07.2020).
Šādā gadījumā Satiksmes ministrijas intereses ir pretējas Finanšu ministrijas un politiķu kopējām interesēm uzpūst budžetu ar virtuālu naudas apriti, kādu tagadējie pasažieru pārvadātāji izkopuši gadu desmitu garumā. Viņi tik tiešām atdod no valsts saņemtās dotācijas atpakaļ valstij kā nodokļus vai arī otrādi - iekasētos nodokļus valsts atdod kā dotācijas tiem, kas maksā nodokļus. Šāda žonglēšana ar naudu ļauj valstij ar 10 miljoniem eiro nosegt saistības par 100 miljoniem. Citiem vārdiem sakot, šāda žonglēšana ļauj politiķiem katra gada budžeta veidošanas laikā apsolīt un formāli arī piešķirt vairāk naudas, nekā valstij ir, un rada dabisku naudas nobirumu žonglieru kabatās. Tāpēc Finanšu ministrija dara visu iespējamo, lai Satiksmes ministrijas nodomus izjauktu.
Latvijas politiskās tradīcijas piešķir finanšu ministra un premjerministra amatus vienas partijas biedriem. “Valdība jautājumu par pasažieru pārvadājumu konkursu vērtēs pēc tam, kad būs saņemta informācija par visa konkursa rezultātu ietekmi uz valsts budžetu. IUB lēmums par reģionālo pasažieru pārvadājuma konkursa rezultātiem vairākās lotēs norāda uz nepilnībām un pārkāpumiem pretendentu vērtēšanas procesā, kuri ATD jāņem vērā un jānovērš,” Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nostāju Neatkarīgajai formulēja viņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs.
Pret Satiksmes ministrijas plānu darbojas arī tas, ka A. Bandavs ir pārāk izgaismots sadarbības partneris. Savu tagadējo darbošanos viņš uzsāka Aināra Šlesera varas laikā Rīgas domē, organizējot shēmas “Rīgas satiksmes” naudas pārlikšanai uz “Rīgas karti”, ko viņš veiksmīgi turpināja Nila Ušakova paspārnē. Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs A. Bandavu kaut simboliski aizturēja, N. Ušakovs un A. Šlesera vietas izpildītājs Rīgas domē Andris Ameriks uzreiz sāka kārtot čemodānus aizceļošanai uz Briseli. Šajos čemodānos viņi nevarēja aizvest sev līdzi “Rīgas satiksmes” bijušo valdi, no kuras locekļiem tagadējā valde sākusi atprasīt kaut nelielu daļu no uzņēmuma zaudējumiem laikā, kad uzņēmumā darbojās arī A. Bandavs. Parasti gan tādas prasības ir tikai draudi un brīdinājumi, ko šajā gadījumā var traktēt arī kā brīdinājumu A. Bandavam un - galvenais - Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), ar kuru viņš tagad sameties kopā Satiksmes ministrijas, t.i., šīs partijas deleģētā ministra Tāļa Linkaita personā. Lai gan JKP ietilpst valdošajā koalīcijā valstī un tiks uzņemta jaunievēlētās Rīgas domes koalīcijā, šajās vēlēšanās partija no pilnīgas sagrāves izspruka par mata tiesu un nav tik spēcīga, lai koalīcijas partneri atvēlētu šai partijai jeb tās vadoņiem iespējas vēl daudzus gadus baroties no pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem, kuru summai 10 gados jāsasniedz pusmiljards tagadējās vērtības eiro.
Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka JKP un A. Bandava plāni pilnībā norakstāmi. Viņa tēls ir ļoti atbilstošs visa valdošā grupējuma interesēm tikt vaļā no tādiem pasažieru pārvadātājiem, kas saistīti ar pašvaldībām, kuru teritorijās pārvadājumi notiek. Latvijas Republikas atjaunošanas laikā šāda sasaiste šķita pilnīgi nepieciešama, jo pašvaldībām pašsaglabāšanās dēļ vajag, lai to teritorijās dzīvo cilvēki. Tātad vajadzēja uzturēt dzīvei piemērotus apstākļus, starp kuriem ietilpa arī autobusu satiksme. Jāatzīst, ka šo savu pamatuzdevumu pašvaldības kopumā nav paveikušas.
Cilvēku laukos kļuva aizvien mazāk un satiksmes uzturēšana kļuva aizvien dārgāka. Tagad gandrīz pagājuši 10 gadu termiņi, uz kādiem tika slēgti tagadējie līgumi ar pasažieru pārvadātājiem. Tādējādi radies piemērots brīdis, lai pilnais vadzis lūztu - lai valsts tiktu vaļā no lauku iedzīvotāju pārvadājumu dotēšanas līdz ar pašiem pārvadājumiem, t.i., ar iedzīvotājiem laukos. Pirmais solis uz šo mērķi ir tikt vaļā no reālajiem autotransporta uzņēmumiem. To vietā nāks mazs pārvadātājs no Lietuvas un Īrijas ofšorfirmai “PTC Consulting Limited” pastarpināti piederošs “Sabiedriskais autobuss”.
Ļoti izteiksmīgu piemēru ATD konkursa rezultātiem rāda pārvadājumu apgabals ar centru Valmierā, kur “Sabiedriskais autobuss” ar valstij 2019. gadā samaksātiem 73 tūkstošiem eiro jeb 9663. vietu nodokļu maksātāju sarakstā izkonkurēja 1,4 miljonus eiro samaksājušo un 714. vietu ieņēmušo “VTU Valmiera”. Zaudētājs iesniedza sūdzību, “un IUB konstatēja, ka pasūtītājs ir pieļāvis pārkāpumus, izvērtējot šajā lotē par uzvarētāju atzītā pretendenta personu apvienību, kuru veido SIA “Sabiedriskais autobuss” un Lietuvas “Vlasava”, piedāvājumā iekļauto izmaksu pamatotību,” teikts IUB sniegtajā pārskatā par sūdzību izskatīšanu. Apmēram šādā veidā pamatoti arī pārējie aizliegumi slēgt līgumus ar ATD izvēlētajiem uzņēmumiem.
Nav tā, ka konkursā “Sabiedriskais autobuss” būtu cīnījies pret visiem pārējiem. Konkursa rezultāti noteikti pēc principa “skaldi un valdi”, provocējot “Tukuma auto” pārsūdzēt “Liepājas autobusu parka” uzvaru Jelgavā un Dobelē, bet “Ventspils reisu” - “Talsu autotransporta” uzvaru Ventspilī. Uz pārvadājumiem Kuldīgas un Saldus lotē bija pieteikušies četri pretendenti, bet neviens no trijiem zaudētājiem neapstrīdēja “Sabiedriskā autobusa” uzvaru, tāpēc IUB nebija iemesla iejaukties uzvaras galīgajā noformēšanā, ciktāl tā atkarīga no ATD, nevis valdības. IUB noraidījis trīs sūdzības, ko bija iesniedzis šobrīd labi pamanāmais Cēsu uzņēmums “CATA”, kas tādējādi palicis pilnīgi bez darba nākotnē.
Pagaidām aptuveni vienāds spēks ir apsvērumiem, kāpēc ATD konkursa rezultāti varētu tikt gan pilnībā izgāzti, gan apstiprināti ar nebūtiski formālām korekcijām.
