Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” tikšanās laikā izvirza turpmākos uzdevumus, lai mērķtiecīgi uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros, padarot to pacientiem saprotamu un iespējami raitu.
“Covid-19 pandēmija ienesusi būtiskas korekcijas onkoloģisko pacientu aprūpē, jo pašlaik būtiski kavējas onkoloģisko slimību skrīnings, kas ilgtermiņā diemžēl būs vērojams arī mirstības rādītājos,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā Jānis Eglītis, uzsverot, ka “svarīgi, lai tiktu nodrošināta ārstniecības pakalpojumu pieejamība un lai cilvēki ietu pie ārstiem un veiktu izmeklējumus”.
Rīgas Austrumu slimnīca aicina ikvienu savlaicīgi vērsties pie slimnīcas ārstiem un veikt izmeklējumus, lai laikus pamanītu nelabvēlīgās veselības stāvokļa izmaiņas, tās diagnosticētu un veiksmīgi ārstētu.
Rīgas Austrumu slimnīca ir vadošā Covid-19 ārstniecības iestāde valstī, un aptuveni trešdaļa no visiem Covid-19 pacientiem ārstēšana tiek nodrošināta tieši Austrumu slimnīcā. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norāda, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, slimnīca spēj ne vien nodrošināt pakalpojumu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, bet arī vienlaikus pilnveidot ārstēšanās procesu. “Bija lieli izaicinājumi, bet esam pielāgojušies un Covid-19 pandēmijas apstākļos īpaši cenšamies nodrošināt izmeklējumus un ārstu konsultācijas “zaļā koridora” pacientiem,” saka slimnīcas vadītājs. Onkoloģisko pacientu ārstniecības procesa uzlabošanai paveikti vairāki darbi, piemēram, ir uzsākta audzēju marķēšana pirms krūts operācijām un ķīmijterapijas krūts vēža diagnostikai, stadijas noteikšanai, ārstēšanai un novērošanai. Tāpat ir iegādāta un uzstādīta brahiterapijas iekārta, arī saņemtas visas nepieciešamās atļaujas tās darbībai, un ir atjaunoti brahiterapijas pakalpojumi. Slimnīca izstrādājusi jaunu multidisciplināru konsiliju norises kārtību un protokolus, un juridiski korekti ir izstrādātas pacientu piekrišanas formas, lai uzlabotu un standartizētu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu.
Savukārt slimnīcas valdes loceklis, ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis ir pārliecināts, ka onkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas nav mazinājušās, bet gan paplašinātas un uzlabotas. “Aizvadītajā gadā, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, ir pieaudzis Ķīmijterapijas dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits, kā arī ķirurģiski operēto onkoloģisko pacientu skaits. Ir izdevies palielināt ķīmijterapijas gultu skaitu par 10 gultām, kas nozīmē, ka vairāk pacientu saņēma ķīmijterapiju agrāk, apstādinot slimības tālāku izplatību,” sacīja H. Plaudis.
“Visaugstākais risks saslimt ar Covid-19 infekciju ir hematoloģisko audzēju, plaušu vēža un metastātiskā vēža pacientiem, un visi onkoloģiskie pacienti ir ierindojami augsta riska īpaši pasargājamu pacientu grupā,” skaidro Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja Iveta Kudaba. Slimnīca plānojusi “zaļā koridora” pacientiem ar pirmo reizi diagnosticētu audzēju pirms ķīmijterapijas nodrošināt vakcināciju pret Covid-19, tomēr lielākai daļai onkoloģisko pacientu šī vakcīna būtu jāsaņem pie sava ģimenes ārsta - tuvāk dzīvesvietai, kā prioritārajam pacientam. Ģimenes ārstam ir pieejama detalizēta informācija par pacienta veselības stāvokli. Ģimenes ārsti aicināti uzdot jautājumus arī slimnīcas speciālistiem par onkoloģisko un hematoloģisko pacientu vakcināciju, kas iepriekš ārstējās Rīgas Austrumu slimnīcā.
Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece pastāstīja, ka martā slimnīca sāk nodarbināt robotus onkoloģisko pacientu ārstniecības nodaļu apkalpošanai, palielinot pagatavojamo ķīmijterapijas zāļu apjomus. Pirms katras ķīmijterapijas, robots katru reizi aprēķinās pacienta svara un auguma mērījumus un katru reizi automātiski sajauks precīzu daudzumu zāļu. Līdz šim šo darbu veica medicīnas māsas, un tas bija pielīdzināms darbam kaitīgos apstākļos, tāpēc slimnīca nevarēja cerēt uz personāla piesaisti.
“Personalizētā medicīna onkoloģijā un onkohematoloģijā nav iespējama bez atbilstošas biomarķieru testēšanas, kas, veicot audzēja morfoloģisko izpēti vai atrodot retas, noteiktas hromosomu izmaiņas, pacientam ļauj piemeklēt mērķētu ārstēšanu, kas nodrošina labākus rezultātus, nekā ārstējot ar terapiju, kas paredzēta plašai pacientu grupai,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons. Diemžēl Latvijā šo testu pieejamība ir ierobežota - no pašlaik akūti nepieciešamajiem marķieriem valsts budžets apmaksā tikai nelielu daļu. V. Miķelsons uzsver, ka onkologiem kopā ar pacientu organizācijām ir jāaktualizē šis jautājums un jācīnās kopīgi par finansējuma palielinājumu.
Tomēr atsevišķām analīzēm jau no aprīļa ir apsolīts valsts finansējums. Slimnīcas Laboratorijas dienesta vadītāja Natālija Rešetņaka pastāstīja, ka līdz šim izmeklējumus uz onkomutācijām apmaksāja mērķa terapijas medikamentu ražotāji atbilstoši līguma nosacījumiem ar Nacionālo veselības dienestu, bet, sākot no aprīļa, šiem izmeklējumiem ir plānots valsts finansējums. Tas gan pagaidām nav nepieciešamā apjomā, bet “esam ceļa sākumā, un tā ir ļoti laba ziņa onkoloģiskajiem pacientiem”.
