Daugavas veco gultņu dūņās un dubļos peldošajā Vecrīgā un jo īpaši tās augstākajos torņos jāiegulda daudz naudas, labās gribas un gudrības, lai tie nesabruktu.
Rīgas Doma un svētā (Sv.) Pētera baznīcas, kā arī Lielstraupes pils un baznīcas saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas perspektīvas vakar izskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tika pārlūkotas arī Latvijas valsts finansiālās iespējas kopumā uzturēt tradicionālo ainavu, kurā neatņemama sastāvdaļa ir baznīcas un dažviet vēl citas senlaiku celtnes. Iedzīvotāju skaits un turība Latvijā tāda, ka šo celtņu saglabāšana atkarība no tā, kur un kā tiks novirzīta Valsts kasē koncentrētā nauda, saslēdzot to ar Eiropas Savienības dāvinājumiem. Sevi uzturēt nespēj pat Rīgas Doms kā gandrīz katru dienu izmantojama koncertzāle, tiklīdz no ikdienas uzturēšanas darbiem jāpāriet pie kapitālieguldījumiem. Vēl jo vairāk tas attiecas uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kura ēka piestutēta Domam. Kalpošanas laiks beidzas arī padomju laika materiāliem, stiprinājumiem un tehniskajiem risinājumiem, ar kādiem Sv. Pētera baznīca tika pārvērsta no drupām atpakaļ par ēku kaut bez daudziem būvelementiem, kādi tai ziedi laikos bija un kādi būtu vajadzīgi ēkas izmantošanai gan reliģiskām ceremonijām, gan laicīgiem pasākumiem.
Pagājušais gads beidzās ar Evikas Siliņas valdības lēmumu piešķirt trīs miljonus eiro Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšanas darbiem. Nauda ņemta no neparedzētiem gadījumiem rezervētās summas, lai gan nepieciešamība ķerties pie kārtējās Doma atjaunošanas bija zināma un atlikta daudzus gadus. Taču reiz pienāca brīdis, kad neko tālāk atlikt vairs nevarēja. Līdz no ārpuses redzamam ēku sabrukumam tās nav nonākušas, bet ēkas saimnieki redz, kā mūris plaisā un no tā atdalās ja ne ķieģeļi, tad apmetums.
Valdībai tika iesniegts Būvniecības valsts kontroles biroja, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras un SIA "BKB" slēdziens par Rīgas Doma galveno nesošo mūru konstrukciju elementu un mezglu pirmssabrukšanas tehnisko stāvokli. To var norakstīt gan uz dabu, gan uz cilvēku darbību, kāpēc gruntsūdens līmenis Vecrīgā pazeminājies, Doma pamati nevienmērīgu nosēžas un ēkas pastāvēšana apdraudēta. Vismaz apmeklētājiem to nāktos slēgt pavisam drīz.
Tomēr ticēsim ka ēkas glābšanas darbi vēl nav nokavēti un ēkas daļējs vai pilnīgs sabrukums nenotiks. “Velves ir bīstamā situācijā, bet ķersimies klāt un savedīsim tās kārtībā,” deputātus drošināja Rīgas Doma draudzes valdes loceklis Kaspars Upītis. Konkrētais darba plāns tikšot sastādīts tuvākajās nedēļās.
Prioritāri jāveic pirmsavārijas stāvoklī esošo Rīgas Doma velvju pastiprināšana, veicot plaisu injekcijas, velvju kupolu nostiprināšanu un pamatu pastiprināšanas darbu uzsākšanu, sākot ar zemes darbiem Doma sānu kapelās, kā arī mākslas un vēstures vērtību aizsargāšanu un demontāžu uz pamatu pastiprināšanas laiku.
Lai tam visam būtu jēga, iesākto darbu turpināšanai būs vajadzīga vēl lielāka nauda tādās porcijās, kas nodrošinās darbu veikšanu bez pārtraukuma. Darbi pēc to uzsākšanas tehnoloģisko nosacījumu dēļ ir jāpabeidz ne ilgāk kā trīs gadu periodā. Tagadējās aplēses orientē uz kopējiem izdevumiem 16,6 miljonu eiro apmērā, bet tie var izrādīties arī lielāki. Baznīcas iepriekšējo remontu laikā ēkā ielikts azbests, kas tagad jāķeksē laukā kā bīstams materiāls; ir darbi, kurus veikt Latvijā nemāk neviens vai gandrīz neviens utt.
Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārtaisīšanai ir nauda, bet toties trūkst zemes, kur šo naudu ieguldīt. Proti, naudu apsolījusi Vācija kā balvu par to, ka pēc desmit gadus ilgas stīvēšanās Saeima pieņēma Rīgas Sv. Pētera baznīcas likumu, kurā noteikts, ka Rīgas Sv. Pētera baznīca bez atlīdzības tiek nodota Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un šīs baznīcas Vācu Sv. Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. “Nodibinājums” ir latviskojums no vācu “Stiftung". Likums tika izsludināts 2022. gada 7. aprīlī.
2025. gada 14. janvārī atjaunošanas plānošana atdūrusies pret faktu, ka baznīcai piešķirtais zemes gabals iet praktiski gar baznīcas pamatiem. Vācija grib, lai baznīca ir ne tikai baznīca, bet arī “kultūras centrs”, kurā vienā stūrī var notikt dievkalpojums citā - koncerts vai konference, pa vidu izstāde un starp visu to tūristu plūsma uz pilsētas aplūkošanu no baznīcas torņa. Visas šīs funkcijas savietot ir apņēmies arhitekts Andris Kronbergs, bet ar nosacījumu, ka baznīcai tiek atdota tai kādreiz piederējusī zeme - pirmsākumos kapi. Zemi no baznīcas atšķēlusi Rīgas pašvaldība ap 2002. gadu, kad zeme un ēka skaitījās pašvaldība īpašumi. 2022. gadā pilsēta atdeva tikai ēku, kuras zemesgabala robežas praktiski gar ēkas pamatiem tika iezīmētas 2022. gada likuma pielikumā. Nodibinājums aizsūtījis Rīgas pašvaldībai divas vēstules ar prasībām (priekšlikumu, sadarbības piedāvājumu?) zemi atdod un saņēmis vienu atbildi, no kuras pašvaldības nostāju saprast neesot iespējams. Nodibinājuma vadītājs Stefans Meisners “Neatkarīgajai” piebilda, ka arī sarunās ar Rīgas domes vadītājiem tie viņam nav teikuši ne “jā", ne “nē".
S. Meisners un A. Kronbergs apgalvoja, ka baznīcas pārtaisīšanas tāme joprojām iekļaujas Vācijas apsolītajos 33 miljonos eiro. Par tiem varot izbūvēt gan konferenču un koncertu zāli, vienlaicīgi arī bumbu patvertni zem baznīcas piegulošā Reformācijas laukuma, atjaunot vēsturiskos pagrabus zem baznīcas, atjaunot ērģeles un balkonu, virzīties augšup pa torni, pārtaisot gan tajā iebūvēto liftu, gan telpas ap to. Lifta gaita jāpagarina līdz 1. stāvam un pieturas jāierīko katrā stāvā, kur tagad tukšās telpas tiks padarītas par sabiedrībai pieejamām ar visdažādākajiem pielietojumiem.
Izklausās tik vilinoši, ka Saeima varētu pamainīt dažas svītras 2022. gada likuma pielikumā. No Rīgas pašvaldības prasīts tik vien, kā nedarīt neko, - neiet uz Satversmes tiesu sūdzēties par zemes jeb seno rīdzinieku kaulu atņemšanu. Lai nu būtu tā, ka Sv. Pētera draudzes apbedījumi sargājuši draudzes zemi pa to laiku, kamēr savulaik izklīdinātā draudze nesavāksies pati un nesavāks zemi atpakaļ.
