Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.
"Rīgas domes vadībai nav informācijas, ka būtu notikušas sarunas par bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Lūdzam pie ministra kunga precizēt, kur, kad un ar ko ir apspriesta šī tēma. Papildus varam piebilst, ka Ekonomikas ministrija vēl nav apstiprinājusi būvnormatīvus bumbu patvertņu būvniecībai, tāpēc ir pāragri runāt par jaunu patvertņu būvniecību kādās konkrētās vietās," tā ar Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatora Mārtiņa Vilemsona starpniecību uz "Neatkarīgās" jautājumu par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību Doma laukumā atbild Rīgas vicemēre Linda Ozola.
"Ir projekts, ka mēs varētu labiekārtot Doma laukumu un hipotētiski iekārtot arī bumbu patvertni. Tādu ideju mēs izteicām pašvaldībai, sarunu līmenī šādas sarunas notika, bet uz priekšu nekas tālāk nav noticis,” šādu viedokli televīzijas TV3 sižetā pauda Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Viņš uzsvēra, ka patvertņu veidošana ir ļoti nepieciešama, bet tas ir dārgs un sarežģīts process, kurā iesaistītas dažādas ministrijas:
"Šeit ir daudzu institūciju mijiedarbība, bet vispirms, protams, Iekšlietu ministrijas iesaiste. Liekam darba kārtībā. Noteikti ir jāņem tā labākā prakse, kas ir Lietuvā un Igaunijā, šeit vēl ir diezgan nozīmīgs solis sperams."
Patlaban Latvijā bumbu patvertņu nav - padomju laikā izveidotās ir savulaik privatizētas, nolaistas vai valsts, pašvaldību īpašumā, bet gadu gaitā pārveidotas citiem mērķiem. Līdz Krievijas agresijai Ukrainā šī tēma netika kustināta, tādēļ tagad ārkārtas situācijā katram par savu drošību jārūpējas pašam.
"Dievs paglābs no nāves," - izmantojot arī šādus vārdus, Lietuvas amatpersonas nolēmušas daļu baznīcu pārvērst par patvertnēm, kurās cilvēki varētu slēpties no briesmām kara vai katastrofas gadījumā.
Lietuvas katoļu baznīca un Iekšlietu ministrija noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru priesteri instruēs draudzes par civilo aizsardzību, bet dažas baznīcas noteiktas kā patvertnes ārkārtas situācijām.
Šobrīd Viļņas Dievmātes Mierinājuma baznīcas pagrabstāvs kalpo kā izstāžu telpa, un tajā atrodas mākslinieku instalācijas. To var pārveidot par ārkārtas patvertni, kur cilvēki var paslēpties militāra uzbrukuma vai katastrofas gadījumā.
Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes. Tajās var izmitināt vairāk nekā 800 000 cilvēku, teju trešdaļu visu iedzīvotāju. Mērķis ir nākotnē izveidot patvertņu tīklu, kas aizsargātu 40% iedzīvotāju reģionos un 60% lielajās pilsētās.
Ko varam mācīties no Lietuvas piemēra? Vai Latvijas baznīcas būtu gatavas sadarboties ar valsti un pārvērst savus pagrabus par potenciālajām bumbu patvertnēm? Latvijā šādas sarunas starp valsts un baznīcu pārstāvjiem nav bijušas, un izrādās, nemaz tik daudz to pagrabu zem mūsu sakrālajām celtnēm arī nav, vēstīja televīzijas sižets.
"Tādi lieli pagrabi, par kādiem stāsta teikas, zem baznīcām praktiski nemaz nav! Mums ir stāsti par Doma pagrabiem, diemžēl Domā nav pagrabs. Pagrabs ir, piemēram, Vecajā Ģertrūdes baznīcā izbūvēts, izmantot par patvertni noteikti var, un krīzes gadījumā noteikti tas arī tiks darīts. Es zinu, ka padomju laikos Rīgas Reformātu baznīcu pārveidoja par patvertni, tur ir pagrabstāvs izbūvēts ar visām dzelzs durvīm, bet tas ir tāds artefakts," tā televīzijas sižetā savu viedokli pauda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Kaspars Upītis.
Pagrabus baznīcās parasti izmantoja kā kapavietas, tās nav labiekārtotas, sacīja K. Upītis. Kad sākās karš Ukrainā, izskanēja pat ideja veidot bumbu patvertni blakus Doma baznīcai, proti, zem Doma laukuma.
