Neglītais privātais ūķis – Rīgas pasažieru terminālis, kas kalpo par galvaspilsētas vizītkarti pa jūru atbraukušajiem tūristiem, nekur nepazudīs, taču no tā piestātnes varētu pazust pasažieru prāmji. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem līdz 2025. gadam Rīgas brīvostā taps jauns terminālis kravas/pasažieru un kruīza prāmju apkalpošanai.
Esošais pasažieru terminālis atrodas ekskluzīvā vietā, taču solījumi tā attīstībā un saistītajā infrastruktūrā ieguldīt miljonu simtus nav un acīmredzot arī netiks pildīti. Neatkarīgā par to jau nesen vēstīja - saistībā ar sabiedrības pieprasījumu padarīt Daugavmalu pieejamāku un patīkamāku cilvēkiem. Pašlaik “Rīgas vizītkarte ir atbaidošs ūķis”, bet uzņēmums SIA “Rīgas pasažieru termināls”, kam pieder ēka un piestātnes, to labiekārtošanā ieguldīt negrasās, jo pilsēta atteikusies pārvietot Eksporta ielu nostāk no krastmalas.
Uzņēmuma “Rīgas pasažieru termināls” mājaslapā atrodami aizvēsturiski teksti par gaidāmo vērienīgo attīstību - elegantu viesnīcu, plašu un ērtu pasažieru termināli un attīstītām komercplatībām, promenādes tilta izbūve no vecpilsētas līdz Andrejsalai. Taču dabā nekas no tā nav izdarīts. Pa jūras ceļu atbraukušie ļaudis tiek sagaidīti apskretušā mikroskopiskā ūķī, kurā nav gaisa, nav normālu labierīcību un tālāk viņi klunkurē uz pilsētas centru, riskējot Eksporta ielā vai 11. novembra krastmalā tikt sabraukti. Tikmēr uzņēmums gadiem ilgi ir vienkārši pumpējis naudu no pasažieru prāmjiem, jo tiem vienkārši nav, kur citur Rīgā piestāt. Taču būs, ja vien arī nākamais attīstītājs neizrādīsies tāds pats nespējnieks.
Starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS “Rīgas 1. saldētava” kā attīstītāju noslēgts nodomu protokols par sadarbību nolūkā izveidot jaunu RoPax (kravu/pasažieru) un kruīzu kuģu termināli Eksportostas rajonā. Vietā, kur pašlaik tiek pārkrautas beramkravas, ģenerālkravas, konteineri un atrodas arī muitas noliktavas.
Attīstības iecere paredz esošo EO-6, EO-7, EO-8 piestātņu modernizāciju un pārbūvi, pasažieru prāmju apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūras izstrādi un attīstību - jaunas rampas, tauvošanās iekārtas, pasažieru tuneļi, kuģu elektropieslēgumu vietas, kā arī jauna pasažieru termināļa izbūvi un nepieciešamo savienojumu ar pilsētas ceļu infrastruktūru izbūvi. Protams, no Vecrīgas sasniedzamības viedokļa, jaunā termināļa atrašanās vieta vairs nebūs tik ērta. Jaunās pasažieru piestātnes atradīsies kilometru, divus tālāk, un tas nozīmē, ka nokļūšanai līdz centram tūristam nāksies doties kārtīgā pārgājienā, vai - reālāk - braukt ar taksi vai tramvaju.
Pasažieru termināļa attīstīšanai nepieciešams precizēt Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu, nosakot, ka šajā teritorijā var būvēt pasažieru kuģu, prāmju un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināli un piestātnes. Rīgas domes Attīstības komitejā jaunā redakcija jau ir izskatīta, bet jūlijā noslēgusies Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma un vides pārskata publiskā apspriešana. Brīvosta ziņo, ka negatīvi institūciju atzinumi vai būtiski iedzīvotāju priekšlikumi nav saņemti, un osta ķērusies pie sadarbības līguma izstrādes starp Rīgas brīvostas pārvaldi, akciju sabiedrību “Rīgas 1. saldētava” un SIA “Riga Ropax Terminal”, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldību. Līgumu plānots parakstīt šī gada laikā, savukārt jaunajam pasažieru terminālim jāsāk darboties 2025. gadā.