Rīgas pasažieru ostas terminālis kļūst par arvien atbaidošāku galvaspilsētas vizītkarti, 11. novembra krastmala ir sabiedrībai teju nepieejama, un arī ko darīt Daugavmalā īsti nav, ķeksīša pēc īstenoto labiekārtojumu iepretim tirgum izmanto bezpajumtnieki. Rīga jau gadiem izliekas, ka Daugava un citi ūdeņi tai vispār nav vajadzīgi. Bet varētu taču būt citādi!
Pilsētvides organizācija “MadCity Riga” nule organizējusi konkursu “Atlūzusī krastmala”, kurā pilsētnieki piedāvāja savas idejas Daugavas un krastmalas integrēšanai Rīgas dzīvē. Taču konkursa nosacījums bija sniegt tādus ierosinājumus, kas ir īstenojami jau šoruden. Nu varbūt nedaudz garākā termiņā, bet pagaidām runa nav par fundamentālu problēmu risināšanu. Konkursa organizatori saņēma 105 gana jaukas idejas.
Cilvēki grib krastmalā mierīgāku satiksmi, kultūru, tirgošanos, labiekārtojumu, copēšanas iespējas. Grib arī ūdenstransportu. Visu, kā citu Eiropas pilsētu krastmalās. Divas idejas šoruden varētu tikt ieviestas. Saulrieta vērošanas tribīnes pie Akmens tilta un ūdens taksometrs. Jācer, ka tribīnes nepārvērtīsies par kārtējo vietu pilsētā, kur piebraukt un novērot bezpajumtniekus un dzērājus. Visi pārējie ierosinājumi rudenī tiks apspriesti pilsētplānotāju, pašvaldības un valsts iestāžu kopīgā domu apmaiņā.
Tomēr šobrīd jaukās idejas par brīvpieejamu makšķerēšanas rīku skapju ierīkošanu vai diļļu dobju ierīkošanu ir kā stabiņu skrūvēšana laikā, kad Rīgas tilti brūk kopā.
Brūk tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Un, pārmantojot no iepriekšējās domes mantotos grafikus, arī šī dome turpina tiltus neremontēt, jo naudas nav. Bet ir nauda stabiņiem un zilajai krāsai velojoslām. Ar Daugavmalas pievienošanu pilsētai notiek tas pats.
Gadu gaitā ir sarakstīti dažādi attīstības papīri, kuru autori garāmejot pamanījuši, ka Rīga ir ūdeņiem bagāta pilsēta. Taču praksē nekas nemainās. Nav ūdens sabiedriskās satiksmes, nav pieejamas infrastruktūras mazajiem peldlīdzekļiem, un nu jau nav pat prāmju satiksmes. Rīgas pasažieru termināļa īpašnieki sadarbībā ar Rīgas domi gadu gaitā ir darījuši visu, lai Rīgas vizītkarte kļūtu par nožēlojamāko Eiropas pilsētu vidū. Terminālis, caur kuru Rīgas viesi ienāk pilsētā, ir maza apskretusi būda, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir bārs “Dāma” un tāda paša nosaukuma skaistumkopšanas salons. Šobrīd abi slēgti, bet uz Rīgas pasažieru ostas durvīm uzkabināts ceļa apzīmējums ķieģelis - iebraukt aizliegts. Un nu jau teju pēc ņirgāšanās izskatās šī kantora mājaslapā sarakstītie teksti par vērienīgām plānošanas iecerēm ar atsauci uz 2012. (!) gadu.
Tā no pilsētas puses bija milzīga stratēģiska kļūda - atdot stratēģiski svarīgo teritoriju ar nacionālas nozīmes funkciju privātās rokās, jo privātās rokas, kas saistītas ar ekspremjeru Andri Šķēli, neinteresē Rīgas pilsētvides sakārtošana un prāmju satiksmes labiekārtošana, ja komplektā nenāk viesnīcas, bāri, penthausi, kazino un citi ienesīgi labumi, kas saistīti ar Eksporta ielas pārcelšanu un vērienīgu apbūvi. Tad varbūt otrajā kārtā arī tiktu uzbūvēts mazāk apkaunojošs pasažieru terminālis. Taču pašvaldība ielu pārcelt negrasās, un privātās rokas nekustina ne pirkstu. Tikmēr Rīgas brīvosta jau pāris gadus “apsver iespēju” pārcelt kruīza pasažieru apkalpošanu uz Eksporta ostas dienvidu daļu, kas no pilsētas tūrisma interešu viedokļa būtu absurdi. Tā ir nepārvērtējama priekšrocība, ka tūristi, izkāpjot no kuģa, var kājām aiziet līdz vecpilsētai. Šobrīd gan ir izdarīts viss, lai šis ceļš būtu grūtību un nepatīkamas pieredzes pilns. Automaģistrāles šķērsošana ir reāli bīstama. Arī līdz sabiedriskajam transportam aizkulties nezinātājam ir faktiski neiespējami. Vienīgais, kā pilsēta var attaisnot sevi nevērībā pret viesiem ir tas, ka viesi pa ūdens ceļu Rīgā vairs neierodas.
No Ventspils un Liepāju prāmji kursē. No Rīgas - nē. Var, protams, tajā vainot tikai kovidu un izlikties, ka ostas mājaslapā nav sarakstītas viltus ziņas: “Rīgas ostā ir piemērota infrastruktūra pasažieru uzņemšanai, un tā tiek attīstīta atbilstoši mūsdienu pasažieru pārvadājumu un kruīzu industrijas prasībām.”
Uz šāda nolaidības un savtīgu interešu fona vietējā sabiedrība cenšas atgādināt pilsētas varai, ka Rīga ir ūdeņiem bagāta pilsēta un to iesaistīšana pilsētas dzīvē iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sniegtu gan iepriecinājumu, gan padarītu dzīvi ērtāku. Taču sabiedriskā kārtā virzīt iespējams vien lokālas mazbudžeta idejas. “MadCity Riga” vadītājs pilsētplānotājs Neils Balgalis atzīst, ka nopietnākām pārmaiņām nepieciešama pilsētas un valsts aktīva iesaiste. Rudenī, cerams, iesaistītās puses spēs sasēsties vienā laivā.
