Pagājušajā rudenī Krasta ielā iestādīto koku izskats šobrīd ir kā antireklāma sauklim “Miljons koku Rīgai”, ar kādu kaut pieticīgus, bet tomēr panākumus Rīgas domes 2020. gada 29. augusta vēlēšanās guva Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Ziņu par 120 koku dižstādus un 2433 krūmu iestādīšanu Krasta ielā Rīgas pašvaldība deva pagājušā gada 4. novembrī. Tā gan bija darbošanās iepriekšējās domes atstātā budžeta un citu resursu ietvaros, bet tomēr izveidoja pamanāmi lielu objektu, kas varētu liecināt par saistību starp domē valdošo koalīciju izveidojušo partiju solījumiem un pašvaldības darbu. Diemžēl šobrīd tikpat labi pamanāms ir tas, ka nodomi, vārdi un pat darbi nedod vajadzīgos rezultātus. Vienu vai divus kokus sausu žagariņu izskatā starp ātrgaitas satiksmes domātās ielas joslām cilvēki varētu nepamanīt, bet rinda no šādu žagariņu desmitiem star atsevišķiem dzīvības pazīmes izrādošiem stādiem pievērš uzmanību sev un Rīgas pašvaldības iestāžu darbam tagadējā domes deputātu sasaukuma vadībā.
Pagājušā gada 4. novembra ziņa norādīja koku stādīšanā iesaistītās personas. Stādīšanu organizējis Mājokļu un vides departaments. Stādi pirkti no SIA "Stādaudzētava Blīdene" par 93 364 eiro un stādījusi tos pašvaldības SIA “Rīgas meži” par 250 518 eiro. Dažādu koku un krūmu sugu mijai būtu jāizveido ainava, kādu iecerējuši ainavu arhitekti no SIA “Alps”. Tagad iesaistītās personas jau ir izpētījušas koku nīkuļošanas cēloņus. Viņiem ir optimistiska versija, ka vismaz lielākā daļa stādu vēl varētu atgūties un augt.
Stāsts par grūtībām ieaudzēt kokus atgādina par padomju laikiem, kad nelabvēlīgi laika apstākļi kalpoja par drošāko atrunu lauksaimniecības nespējai sagādāt plānoto daudzumu pārtikas. Konkrētajā gadījumā vainīga ziema, kas tiešam bija bargāka, nekā pēdējos gados ierasts. Nekāds mūžīgais sasalums visas ziemas garumā gan neizveidojās, bet sala un sniega starp atkušņiem bija daudz. Attiecīgi daudz uz Krasta ielas tika kaisīts sāls, lai uzturētu to ērti un droši izbraucamā stāvoklī. Ātri braucošās mašīnas sāli pacēla gaisā un gaisa plūsma no Daugavas (jo tā tik tiešām ir iela gar Daugavas krastu) šo sāls aerosolu novirzīja uz kokiem. Kad tiem šopavasar vajadzēja sazaļot un nekas tāds nenotika, sākušies neveiksmes cēloņu meklējumi. Viens no atklājumiem rādījis 1,9% sāls saturu nokaltušajos bērzu zaros. Šis rādītājs ir alibi “Stādaudzētavai Blīdene”. Uzņēmuma valdes loceklis Rinalds Rullis sarunā ar Neatkarīgo piebilda, ka viņa piegādāto stādu kvalitāti apliecina kociņi pie Nacionālā teātra, kurus uzņēmums atvedis uz Rīgu rezervei virs nolīgtā apjoma un uzdāvinājis pilsētai. Kur koki nav turēti sāls aerosolā, tur tie attaisno visas cerības.
R. Ruļļā stāstījums jāpatur vērā, lai saprastu dižstādu cenas veidošanos. Pirmkārt, stādīti jau 20-25 gadus veci kociņi. Otrkārt, vesti tie no Vācijas, jo Latvijā tik ilgi koku stādus neviens neaudzē. Privātais pieprasījums spēj nosegt izmaksas par gadus desmit veciem stādiem. Dižstādi kļūst vajadzīgi tad, kad kāds grib izcelties uz valsts, tai skaitā pašvaldību naudas rēķina. Dižstādu audzēšanu uz vietas neizdevīgu padara ne tikai ilglaicīgiem ieguldījumiem pieejama kapitāla trūkums, bet arī siltāki laika apstākļi Rietumeiropā, kuru dēļ koki tur aug ātrāk nekā šeit.
Kad koki tiek no burtiski vai plašākā nozīmē siltumnīcas apstākļiem atvesti uz Latviju, tiem jāpiedzīvo grūti brīži. Tieši Krasta ielā un tieši pagājušajā ziemā tie bijuši ekstrēmi grūti, ko akcentēja “Alpa” pētījumu un plānošanas speciāliste Helēna Gūtmane. Uz Krasta ielas ieskrienas ne vien automašīnas, kas paceļ gaisā sāli, bet arī vējš. Kociņiem uzbrucis sāls, sals un vējš vienlaicīgi. Lai gan stādu stumbri aizsargāti ar niedru apvalkiem, ar tiem nav pieticis. Lai stādītu kokus tādos apstākļos kā uz Krasta ielas, būtu jādomā arī par to vainagu ietīšanu, lai aizsargātu pret sāli. Kokus stādīt drošāk būtu nevis novembrī, kas stādīšanas priekšrakstiem gan atbilst, bet pavasarī, lai tie līdz ziemai pagūtu iejusties jaunajos apstākļos bez sāls triecieniem.
H. Gūtmane dalās ar pārliecību, ka konkrētajā gadījumā kociņu 2-3 gadu laikā atgūsies, jo to saknes esot dzīvas. Labvēlīgā rezultāta sasniegšanai nepieciešama stādu kopšana un cerība, ka dažas nākamās ziemas nebūs šiem kokiem tik tik smagas kā pagājusī ziema. R. Rullis iesaka problemātiskās vietās labāk stādīt liepas un ozolus, bet ne bērzus.
Gadījums Krasta ielā brīdina politiķiem būt uzmanīgiem ar it kā visiem pieņemamo solījumu apzaļumot Rīgu vai jebkuru citu pilsētu. Visticamāk, ka daudz maz nopietniem politiķiem tas sen bijis saprotams. Neko daudz par apzaļumošanu viņi nesolīja, dodot iespēju izcelties ar šādu solījumu Jurim Jurašam, kad viņš tika pieteikts kā JKP kandidāts uz Rīgas mēra amatu pēc Rīgas domes atlaišanas pagājuša gada 13. februārī. Domes pārvēlēšanai bija jāseko drīzumā, taču Covid-19 dēļ tas notika pusgadu vēlāk. Pa to laiku mainījās JKP retorika un kandidatūra uz mēra amatu. Koku tēma partijas pieteikumā saruka līdz Lindas Ozolas uzvārdam starp mēru kandidātiem. Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem viņai tika mēra vietnieces tituls.
Par grūtībām apzaļumot Rīgu signalizēja arī gadījums ar jau esošo koku izciršanu Brīvības ielas malā, lai tur varētu uzcelt tādu Valsts drošības dienesta ēku, kas kaut samazinātā būvapjomā līdzinātos ASV vēstniecībai Rīgā. Vides aktīvisti šajā reizē spēja noorganizēt tik iespaidīgus un sabiedrības klusējoša vairākuma atbalstītus protestus, ka jautājums nonāca Saeimas 2020. gada 21. maija sēdes darba kārtībā. Tas deva iespēju J. Jurašam paust sašutumu, “ar kādiem līdzekļiem gan iekšlietu ministrs, gan Valsts drošības dienests mēģina nodrošināt šī projekta īstenošanu. Tas ir absolūti nepieņemami un atgādina totalitāras valsts attieksmi pret iedzīvotājiem” un žēloties ne vien par koku, bet arī par savu likteni: “Esmu saņēmis vairākus nopietnus signālus; Valsts drošības dienesta vadība ir ļoti neapmierināta, ka esmu iestājies pret šīs ēkas būvniecību Brīvības ielā 207. Pret mani tiek plānotas un īstenotas dažādas nomelnošanas kampaņas, provokācijas, un, iespējams, tiks safabricēts kārtējais kriminālprocess par it kā valsts noslēpuma izpaušanu..” Par iekšlietu ministru atbildīgā partija KPV LV Ērika Pucena izskatā atbildēja ar aicinājumu JKP “atgriezties pie sava priekšvēlēšanu solījuma - pie programmas "Miljons koku Rīgai". Patiešām būs interesanti paskatīties, kā viņi to īstenos.”
Pagaidām nekas no šīs programmas, ja tāda vispār pastāv, nav manīts. Tās vietā notikusi KPV LV izmešana no valstī valdošas koalīcijas, kas nozīmēja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atlaišanu no valdības.
