Rīgas centrālās ielas sabiedriskā transporta pieturvietās ieklātais valčbetons izrādījies nepiemērots materiāls ar uzpūstu PR – neveiksmīgs Brocēnu cementa rūpnīcas mārketinga produkts. Brīvības ielas segums tiek ārdīts laukā jau trešo reizi triju gadu laikā, taču tagad tiks ieklāts īsts ceļu betons, kādu lieto bagātās valstīs. Tādam vajadzētu kalpot, ja ne saules mūžu, tad vismaz līdz nākamajai ielas rekonstrukcijai.
Te īsti vietā teiciens skopais maksā divreiz, bet Brīvības ielas gadījumā arī trīsreiz un vēl vairāk. Turklāt zaudējumi jau nav tikai betona ražotājam. Līdz ar būvdarbu sākšanos Brīvības ielā ir grandiozi sastrēgumi pat dienas vidū, jo vietām visai satiksmes plūsmai jāietilpinās vienā (!) joslā. Pēc 1. septembra situācija vēl vairāk pasliktināsies, jo vecāki atsāks strādāt par savu atvašu šoferiem. Sastrēgumu dēļ pa tukšo tiek nokurināts tonnām degvielas, izniekots pilsētnieku laiks un piesārņots gaiss. Nevarīgajā Rīgas satiksmes organizācijā bez centrālās ielas aizsprostošanas jau nu vajadzēja iztikt. Bet nesanāca.
Brāķis, ne veiksmes stāsts
Labā ziņa ir tā, ka trešajā reizē izslavinātais valčbetons vairs netiks izmantots. Izrādās, šī tehnoloģija ir piemērota piemājas piebraucamajam celiņam vai, piemēram, vieglo automašīnu stāvvietai. Taču ne sabiedriskā transporta joslai, kur jāiztur 12 tonnas smagu trolejbusu manevri. Tāpēc arī asfaltbetona segumā karstā laikā ātri vien veidojas rises. Rīgas sabiedriskā transporta pieturām vajadzēja kļūt par Brocēnu cementa rūpnīcas uzņēmuma “Cemex” jaunā produkta veiksmes stāstu. Pirmajā reizē būvdarbus pavadīja jūsmīgas preses relīzes par valčbetona zemo cenu, stiprību un ilgmūžību. Tomēr drīz vien izrādījās, ka pieturās ieklātais valčbetons ir brāķis. Tas lūza, plaisāja, drupa. Uzņēmums skaidroja, ka tehnoloģiski bijusi kāda problēma valčbetona sagatavošanā. Bet nākamā porcija nu gan būšot stipra un kvalitatīva. Noturējās tā patiešām ilgāk, bet pēdējā Brīvības ielas apsekošanā pilsētas Satiksmes departamenta eksperti atkal konstatēja defektus, un garantijas termiņš kopš 2017. gada joprojām ir spēkā. Tikai uzņēmums jau ir cits.
Der piemājas celiņam
Brocēnu cementa rūpnīcu ar visām tās saistībām pārpircis Vācijas uzņēmums “Schwenk Building Materials Group”, un tagad par betona seguma nomaiņu Brīvības ielas pieturvietās ir atbildīgs grupas meitasuzņēmums “Schwenk Latvija”. Kā darbu praktiskais izpildītājs ‒ garantijas saistību izpildei noalgots ceļu būves uzņēmums “Strabag”. Iepriekš arī būvdarbu veicējs bija cits. Uzņēmumā “Strabag” skaidro, ka valčbetonam, ieviešot to Latvijas tirgū, tika uztaisīts labs “pīārs” (sabiedriskās attiecības), taču patiesībā šis materiāls piemērots mazākas intensitātes ceļiem. “Strabag” ir starptautisks uzņēmums ar pieredzi betona ceļu būvniecībā. Tādi taisīti Hamburgā, Minhenē, Ķelnē. Ceļu betons sekmīgi tiekot izmantots visā pasaulē. Tam ir speciāls sastāvs, citi minerālmateriāli, receptūra un ieklāšanai neder parastās asfaltbetona mašīnas. Valčbetonam der, un arī krietni lētāks tas ir. Acīmredzot, tie arī bija divi argumenti, kādēļ Latvijas tirgum tika piedāvāts ceļu betona atvieglotais variants, taču finālā sanāca mārketinga izgāšanās.
Būvēs līdz septembra vidum
“Strabag” uzsver, ka tagad pieturās tiks ieklāts īsts ceļu betons un tas kalpos patiešām ilgi. Šis būšot pirmais īstais betona ceļu segums Rīgā. Bet ar satiksmes neērtībām nāksies kādu laiku sadzīvot. Satiksmes departamenta pilsētas remontdarbu grafikā šie darbi saplānoti līdz pat 28. septembrim, tomēr uzņēmums plāno, ka vairums pieturu būs vaļā jau līdz mēneša vidum. Satiksmes ierobežojumi pakāpeniski tiks atcelti un pēc iespējas drīzāk. Rīdziniekiem arī nevajag satraukties, kad svaigi sacietējušajā betonā tiks veikti iezāģējumi. Tāda ir tehnoloģija - nepieciešams izveidot deformācijas šuves, lai atkarībā no temperatūras plāksnei būtu, kur izplesties.
No būvnieka teiktā izriet, ka valčbetons ir tāds kā ceļu betona atvieglotais variants. Satiksmes departaments, kas pats savulaik piekrita šādam risinājumam, valčbetonu aizstāv. Ieriķu ielā, pieturvietā tas ieklāts 2015. gadā un vēl joprojām ir labā stāvoklī ‒ pilda savu funkciju. Rises neveidojas, kaut gan arī tur kursē trolejbusi. Departamenta speciālisti pieļauj, ka Brīvības ielā valčbetona ieklāšanas laikā pieļautas kādas tehnoloģiskas paviršības. Tātad tas noticis divas reizes pēc kārtas.
Tāpēc ticamāks šķiet ceļu būvnieka “Strabag” sniegtais skaidrojums, un arī uzņēmums “Schwenk Latvija” apstiprina, ka tehnoloģija tiek mainīta.
Tehnoloģija mainīta
Lūk, uzņēmuma materiālu ražošanas un tirdzniecības direktora Jegora Golubeva sniegtais skaidrojums:
“Kopumā Rīgā tika izbūvētas 17 pieturvietas ar valčbetona tehnoloģiju, ieklājot segumu divās kārtās. Aptuveni gadu pēc izbūves vairākās no tām tika konstatēta nepietiekama abu kārtu sasaiste, kas radīja plaisas virskārtā. Pārbaužu rezultātā tika rasts risinājums problēmas cēloņa novēršanai - izmantot citu ieklāšanas tehnoloģiju. Proti, nestiegrotu transportbetona segumu ar pretbīdņiem, kas tiek ieklāts vienā kārtā. Ņemot vērā, ka ir spēkā garantijas remonta laiks, tika nolemts pārbūvēt arī tās pieturas, kur plaisas nebija radušās. Līdz ar to daļai pieturvietu pārbūve veikta jau pērn, atlikušās tiek pārbūvētas šogad. Pašlaik izmantotais betona veids un ieklāšanas tehnoloģija ir tāda pati, kāda tiek izmantota lidostu skrejceļos un uz ātrgaitas šosejām Eiropā. Arī Latvijā tā sevi pierādījusi vairāku gadu garumā tādos objektos kā lidostas “Rīga” skrejceļš un vairāki militārie objekti. Nobeigumā jāuzsver, ka mēs kā tehnoloģijas nodrošinātājs esam veikuši nepārtrauktu šo objektu uzraudzību un arī finansiāli pilnībā sedzam visas pārbūves un labojumus. Labi ir tas, ka šo gadu gaitā tomēr ir pierādījies - betona segums atrisina pieturvietu lielāko problēmu - risu veidošanos segumā karstā laikā.”
Nu piedodiet!
Protams, brīnišķīgi, ka uzņēmums spēj uzņemties atbildību par saviem neveiksmīgajiem tehnoloģiju eksperimentiem. Taču tas nekādi nemazina rīdziniekiem radītās neērtības. Un par to ar Neatkarīgās starpniecību atvainojas pilsētas Satiksmes departaments:
“Atvainojamies rīdziniekiem un sabiedriskā transporta pasažieriem par sagādātajām īslaicīgajām neērtībām.” Varbūt kādam no tā kļūst vieglāk.
