Rīgas apkaimju biedrības kļuvušas par vēl vienu instanci, kam jāatskaitās, ja rodas nepieciešamība kaut ko pārbūvēt, nojaukt, uzbūvēt vai ierīkot. Un arī Rīgas domei nākas rēķināties ar aizvien lielāku spiedienu no aktīvistu puses. Katrā ziņā agrākā ignorances metode vairs nestrādā.
Pēdējā laika skaļākais gadījums, kad vietējie apkaimju aktīvisti ietekmē ar pilsētvidi saistītus jautājumus, neapšaubāmi ir Marsa parka sāga Teikā. Par sākotnēji slepus virzīto plānu zaļās zonas vietā iebūvēt Valsts drošības dienesta ēku dabūja taisnoties visas iestādes un politiķi pēc kārtas. Lai arī uz žoga joprojām rakstīts Marsa parks, šī cīņa ir zaudēta, taču noteikti kalpos par mācību abām pusēm. Gan vietējiem iedzīvotājiem ‒ ka sava apkaime jāpieskata, gan attīstītājiem - jo, slepeni rīkojoties, skandāls un arī iespējamie zaudējumi būs tikai lielāki.
Bolderājas mantojums
Pāris ieraksti domubiedru grupā sociālajos tīklos un pāris zvani medijiem bija nepieciešami, lai šonedēļ apturētu triju graustu nojaukšanu Bolderājā ‒ Lielajā ielā 6, 8A un 8B. Ēkas pieder privātīpašniekiem. Lēmums tās nojaukt pieņemts, jo par graustiem Rīgā ir paaugstināts nodoklis. Pilsētas būvvalde darbus saskaņoja 2018. gadā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neiebilda.
Kad pie žoga parādījās būvtāfele ar uzrakstu “Ēku nojaukšana”, apkaimes iedzīvotāji zibenīgi mobilizējās un panāca lēmuma apturēšanu.
“Rīgas pilsētas būvvalde ir apturējusi ēku Lielajā ielā 6, 8A un 8B demontāžas darbus, pamatojoties uz saņemto informāciju, ka ēkās, iespējams, ir atsevišķi elementi, piemēram, vēsturiskas pagrabstāva velves, kas ir ar kultūrvēsturisku vērtību un būtu jāsaglabā. 2018. gadā, kad tika iesniegta un akceptēta būvniecības dokumentācija ēku demontāžai, šāda informācija būvvaldes rīcībā nebija. Papildus informējam, ka akceptu ēku nojaukšanai 2018. gadā devusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Uz doto brīdi ēku demontāžas darbi ir apturēti un būvniecības ieceres pasūtītājam uzdots veikt izpēti, nosakot tos ēku elementus, kuri ir ar kultūrvēsturisko vērtību un būtu saglabājami.”
Vecās mājas jāapčubina
Inspekcija, kas tagad pārdēvēta par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, savu līdzdalību un atbildību šai gadījumā nesaskata. Pieminekļu sarakstā šo objektu nav. Ēkas atrodas Rīgas teritorijas plānojuma Bolderājas apbūves aizsardzības teritorijā, taču tā ir pašas Rīgas noteikta aizsardzības zona. Tātad Rīgas iestāžu risināms jautājums. Nojaukšanas pasūtītājs AS “Unistock” ir noliktavu un arhivēšanas pakalpojumu sniedzējs, nevis vecu māju apčubinātājs. Bet tagad tomēr nāksies pačubināties - vismaz ievākt vēsturi pirms nojaukšanas. Šīs ēkas ir celtas no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 30. gadiem un ir daļa no Bolderājas vēstures. Apkaimes aktīvistu ‒ Bolderājas grupas iesniegumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam līdztekus būvatļaujas apturēšanai ir lūgts arī organizēt sabiedrisko apspriešanu “par Bolderājas kultūrvēsturiskā mantojuma identitātei nozīmīgu ēku nojaukšanu”. Taču skaidrs, ka apspriesties ar vietējo sabiedrību ir nepieciešams pirms svarīgu projektu īstenošanas, nevis divus gadus pēc atļauju saņemšanas.
“Lidl” pāraudzināšana
Nozīmīgu cīņu pašlaik izcīna Āgenskalna apkaimes biedrība. Veikalu tīkls “Lidl” Kalnciema ielā grib uzbūvēt lielveikalu. Koncepts tradicionālais ‒ ar iespējami mazākiem līdzekļiem iegūt iespējami lielu tirdzniecības platību un milzu stāvvietu apakšā. Bet vietējie nav ar mieru. Viņiem nepatīk ne stāvvieta, ne aklas sienas, ne fasāžu imitācijas, ne koku trūkums. Biedrība panākusi, ka būvatļaujas izsniegšanas administratīvajā lietā tai tiek piešķirts trešās personas statuss, jo “jauna būvniecība nekustamajā īpašumā Kalnciema ielā 38 radīs būtisku ietekmi uz Āgenskalna apkaimi, tostarp būtiski ietekmēs transporta plūsmu, apstādījumus, publisko ārtelpu un apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus, palielinās gaisa piesārņojumu, kā arī atstās iespaidu uz Āgenskalna kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu”. Šobrīd projektā panāktas jau vairākas izmaiņas - kaut vai zaļās zonas palielināšana ap veikalu. Vietējai sabiedrībai ar to nepietiek. Un līdzīgi kā Marsa parka gadījumā āgenskalniešu cīņai ir plašāks vēstījums, proti, lielu objektu ienākšanai galvaspilsētas kultūrvēsturiskajās vietās jānotiek nevis paslepus caur dažu ierēdņu kabinetiem, bet ar plašu publisku partnerību un vietējo kopienu iesaisti.
Čiekurkalnā aplis ierīkots
Pēdējos gados situācijai tomēr esot tendence uzlaboties. Tā Neatkarīgajai atzīst Rīgas apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons. Pirmkārt, pašiem iedzīvotājiem vairs nav vienalga, kas notiek aiz viņu namdurvīm, otrkārt, pieaug aktīvistu prasmes. Protams, apkaimju aktivitātes ir jāsargā no politiskas ietekmes vai izmantošanas politiskiem mērķiem, bet Māra Jansona skatījumā līdz šim tas ir izdevies.
Pirms gadiem pieciem Rīgā bija labi ja pāris biedrības, kas mācēja uzrakstīt tādas vēstules, ko pašvaldības ierēdniecība nevarēja ignorēt. Tagad arī pašvaldībā sāk saprast, ka sadarbībā ir spēks, un apkaimju pārstāvniecība regulāri tiek aicināta uz apspriedēm, un ne tikai ķeksīša pēc. Arī koku ciršanas ieceres turpmāk tikšot sūtītas tieši biedrībām, lai vietējie nepalaiž garām viņu kokiem būtisku cirvi. Un pērnais jaunievedums - līdzdalīgā budžetēšana, kurā pusmiljons eiro tiek sadalīts pašu iedzīvotāju virzītiem pilsētvides projektiem, ir patiešām būtisks panākums. Cilvēki iesaistās, un izdodas viņiem arvien labāk. Pirms pāris gadiem Čiekurkalna iedzīvotāji, iespējams, nejēdzīgākajā Rīgas krustojumā uz savu galvu sazīmēja apļveida kustību un par to tika sabārti. Šomēnes rotācijas apli tur ierīkoja Satiksmes departaments. Tātad apkaimju pilsoniskajai aktivitātei ir ietekme.
