Laikā, kad bankas prognozē, ka koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ valsts ekonomika saruks par aptuveni astoņiem procentiem, Rīgas domes pagaidu administrācija pauž, ka par 9. aprīlī pieņemto galvaspilsētas budžetu jāsatraucas nav un pilsēta pat varot plānot uzkrājumu veidošanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas deputātiem iztaujājot pagaidu administratorus par pilsētas budžeta pildīšanos, pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics atklāja, ka, par spīti dažādiem krīzes atvieglojumiem, “budžeta situācija Rīgai ir diezgan laba”.
Skeptiski par prognozēm
Tas gan nedaudz pārsteidza komisijā strādājošos deputātus. Tā Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Andris Kazinovskis pauda izbrīnu, ka līdzīgi atlaistajai Rīgas domei arī tās pagaidu administratori sastādījuši budžetu, kurā izdevumu sadaļa ir lielāka par ieņēmumiem.
Uz to administrācijas finanšu speciālists Artis Lapiņš atgādināja, ka domei ir vēsturiskās saistības, no kuru pildīšanas nevar izvairīties.
“Tagad Rīga atdod vairāk nekā aizņemas. Ja skatāmies pirmo ceturksni, tad ieņēmumi, neskatoties uz visu, bijuši lielāki nekā izdevumi,” skaidroja A. Liepiņš.
Taču “Saskaņu” pārstāvošo Sergeju Dolgopolovu nepārliecināja arī šī atbilde. Daudz pieredzējušais politiķis norādīja, ka gada pirmie trīs mēneši budžeta kontekstā parasti esot pozitīvi, taču jau pavisam drīz varot prognozēt, ka saruks pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ietekmi radīs arī citi atvieglojumi, kurus krīzes laikā pilsēta sniegusi saviem iedzīvotājiem.
Pārsteigumi ‒ rudenī
“Pieņemot budžetu, rēķināmies, ka pirmie mēneši neliecina par visu gadu. Tāpēc ir rezerves fons, lai būtu kāds spilvens,” teica A. Liepiņš un piebilda, ka nelabvēlīgas pazīmes varētu iezīmēties vasaras vidū.
Dolgopolovu interesēja arī tas, vai administratori seko līdzi, kā attīstās rīdzinieku spēja norēķināties par komunālajiem maksājumiem, un vai ir domāts par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem strauji samazināsies maksātspēja.
Administratori šo jautājumu neesot pametuši novārtā, taču pagaidām esot pāragri spriest, jo lielāka skaidrība šajā jautājumā radīšoties īsi pirms nākamās apkures sezonas sākuma. “Turam prātā, ka varētu būt nepieciešami papildu līdzekļi,” skaidroja A. Liepiņš un atgādināja, ka, ejot pretim rīdziniekiem, komunālo maksājumu parādiem pašlaik netiek uzskaitīti procenti. Turklāt nedaudz samazinājušies arī ūdens un elektrības tarifi, kas varētu būt neliels atspaids grūtības nonākušajiem pilsētniekiem.
Dolgopolovs, kura pārstāvētais politiskais spēks vienmēr paudis rūpes par pensionāriem, vēlējās arī noskaidrot, kad pagaidu administrācija atjaunos atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā pensionāriem. Trešdienas rītā administrācija atjaunoja atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, trešās grupas invalīdiem un vecāko klašu skolniekiem.
“Bērniem saglabājas attālinātā izglītība, bet pensionāriem paliek nepieciešamība aizbraukt līdz aptiekai vai lielveikalam, kur iegādāties pārtiku. Atvieglojumi pensionāriem būtu vitāli nepieciešami, jo viņi ir vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa,” pie E. Balševica sirdsapziņas apelēja S. Dolgopolovs, taču saņēma lakonisku atbildi, ka viņa lūgumu epidemioloģisku apsvērumu dēļ nav iespējams realizēt.
Uzticība sāk dilt
Pagaidu administrācijā līdz ārkārtas vēlēšanām darbojas trīs partiju kontrolētu ministriju pārstāvji: “Attīstībai/Par!” ‒ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs E. Balševics, “Jaunās Vienotība” ‒ Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors A. Lapiņš un no Jaunās konservatīvās partijas Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Trijotne pilsētu vada jau 79 dienas, bet līdz pašlaik plānotajam Rīgas domes ārkārtējo vēlēšanu datumam atlikušas vēl 107. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai, kā jau politikā ierasts, tiem, kuri Rīgas pašvaldībā pašlaik nav pārstāvēti, sāktu veidoties zināmi greizsirdības simptomi, kas transformējas runās, kas met aizdomu ēnu uz administrāciju. Par to liecina zināma neapmierinātība ar Rīgā notiekošo arī koalīcijas sabiedroto vidū.
Piemēram, KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ēriks Pucens administrācijas vadītājam jautāja, vai patiesībai atbilstot ziņas, ka administrācija plānojot par labu kādam pietuvinātam mežu apsaimniekotājam likvidēt pašvaldības uzņēmumu “Rīgas meži”. Uz aizdomu pilno jautājumu, no E. Balševica gan tika saņemta lakoniska atbilde, ka viņa rīcībā šādas informācijas neesot.
