Vecauces baznīcas jaunā vadība pieprasījusi izvākt no dievnama līdzšinējā draudzes priekšnieka režisora un literāta Māra Druvas iekopto kultūrtelpu, kas guvusi pozitīvu atpazīstamību arī ārpus Auces luterāņu kopienas. Te savāktās vēstures liecības, aucēniešu relikvijas, un organizētie pasākumi vēl pērn baznīcai ļāva dižoties konkursā “Kilograms kultūras” kā nozīmīgākajai kultūrvietai Zemgales reģionā. Tagad konstatēts, ka šī kultūrtelpa un arī tās radītājs kaitē baznīcas interesēm.
“Tā ir garīga netiklība jeb latviski - maucība, ja visu jauc kopā vienā katlā, un tas te pašlaik notiek,” tā situāciju skaidro Vecauces evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Agris Kronbergs. “Tās visas lietas, kas te sanestas, tās gleznas. Plika sieviete ir skaista, bet baznīcā... tas ir par daudz.” Jaunais draudzes priekšnieks ir parakstījis vēstuli Mārim Druvam, kurā pieprasīts līdz 24. decembrim izvākties ar savu kolekciju no baznīcas, vai arī baznīca to izdarīs par saviem līdzekļiem un vēlāk rēķinu piestādīs.
Māris Druva tik vienkārši vākties prom negrasās. Viņš aģitē cilvēkus, lai otrajā un trešajā adventē pulcētos uz piketu viņa radītās kultūrtelpas aizsardzībai. Arī atbalstītāju paraksti pilsētā savākti un aizsūtīti arhibīskapam Jānim Vanagam ar lūgumu saglabāt Vecauces baznīcā ierīkoto kultūras saliņu.
“Luterāņu baznīcai jau tā grūti iet, un viņi sāk šo karu pašos Ziemassvētkos!” sašutis ir Māris Druva.
Viņam skaidrots, ka telpa nepieciešama svētdienas skolai, taču kāda tur svētdienas skola, ja Vecaucē neesot bērnu, kam to apmeklēt.
Publiski skandalēties jaunā baznīcas vadība tomēr nevēlas, tādēļ Agris Kronbergs noteicis jaunu izvākšanās termiņu - 23. janvāri. Precizitātes labad jāpiebilst, ka formāli viņš ir tikai draudzes pagaidu priekšnieks, jo nav luterānis. Pats piederīgs Vasarsvētku draudzei, un no malas pieaicināts tādēļ, lai sarīkotu vēlēšanas uz draudzes priekšnieka amatu un arī atrisinātu šo konfliktu.
Vecauces draudze pašlaik ir sašķēlusies. Daļa ir Māra Druvas pusē, jo septiņu gadu laikā, būdams draudzes vadībā viņš ne tikai daudz un pārliecinoši runājis, bet patiešām lielas lietas arī izdarījis. Ievilcis ūdeni, kanalizāciju, ērģeles uzstādījis. Bez kādiem “Eiropas projektiem”. Un arī iztīrījis 150 gadus nelietoto bēniņu telpu virs sakristejas, piešķirot tai nozīmīgu saturu. Te apkopota baznīcas vēsture, vēsturiskas fotogrāfijas, Aucē nozīmīgiem cilvēkiem veltīti materiāli, vecais baznīcas gailis, bībeļu kolekcija. Dažādi mākslas priekšmeti. Uzskaitījums ir garum garš, taču patiešām ne jau visam ir kāda saistība ar reliģiju, un tā jaunās vadības ieskatā ir problēma. “Šī ēka ir domāta Jēzus Kristus godam un piemiņai. Nekādam citam godam, nekādam citam mērķim,” saka draudzes pagaidu priekšnieks. Ierosinājumu pielikt punktu šai kultūrvietai baznīcā viņš saņēmis no Jelgavas iecirkņa prāvesta Oskara Laugaļa, kurš kalpo arī Vecaucē.
Mācītājs Laugalis Neatkarīgajai pastāsta vēl vairākus apsvērumus, kas viņa skatījumā apliecina Māra Druvas un viņa izveidotās kultūrtelpas nepiemērotību baznīcai. Bēniņos uztaisītā skatuve un citi pārbūves darbi neesot saskaņoti būvvaldē, uzturēšanās publikai tur neesot droša, eksponātu telpā valda nekārtība un netīrība. Līgumu par telpu nomu viņš parakstījis pats ar sevi. Arī kolekcijas saturs esot baznīcai pat klaji nedraudzīgs, piemēram, savākti kritiski raksti no vecām avīzēm par bijušajiem baznīcas mācītājiem.
Domājot, kā tālāk risināt konfliktu, uzpeldējis arī fakts, ka Māra Druvas vārds atrodas VDK aģentu kartotēkā, un Neatkarīgā pārliecinājās, ka tā patiešām ir.
Bet lielākā problēma mācītāja skatījumā esot Druvas raksturs: “Šis cilvēks ir režisors, un viņam visur vajag skatuves. Viņš nepagodina Dievu, bet sevi. Ar viņu nav iespējams jēdzīgi sarunāties, bet es neesmu nācis uz baznīcu, lai strīdētos.” Tā saka mācītājs Oskars Laugalis.
Kā šis strīds izvērtīsies tālāk? Visticamāk, baznīca uzvarēs, jo juridiski baznīcas telpas pieder tai, un tikai īpašnieks lemj, vai, kam un ar kādu mērķi tās iznomāt. Taču Aucē ir viena cita lieliska vieta, uz kuru kolekciju varētu pārcelt. Dzelzceļš jau sen kā nedarbojas, taču stacija stāv kā stāvējusi. Un Māra Druvas kolekcijā ir daudz vērtīgu materiālu, kas pelnījuši publisku pieejamību. Tikai lielāka kārtība tajos gan prasītos. Tā vismaz spriež Auces novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus. Viņa slavē Māri Druvu par diviem Aucē labi noorganizētiem pasākumiem - Rozenštrauha simtgades svinībām un baznīcas ērģeļu atklāšanu. Par aktivitātēm kultūras dzīvē un novada vārda popularizēšanu dome pat piešķīrusi viņam atzinības rakstu. Taču emocionālajā strīdā starp Māri Druvu un Vecauces baznīcu pašvaldība gan neiesaistīsies. Te vispirms pašai draudzei esot jātiek skaidrībā, ko tā vēlas.
