Ventspils Digitālajam centram jauni izaicinājumi

DIGITĀLAJAM centram ir jauni izaicinājumi, jo esošo darbības jomu paplašina zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, vēsta Raitis Roze © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Nu jau pilnīgi skaidri iezīmējušās topošā Zinātnes un inovāciju centra ēkas aprises – ēku nevar nepamanīt, ja Ventspilī ierodas no Rīgas puses. Taču ēka ir tikai daļa no ievērojama projekta – svarīgs ir saturs, ko deleģēts veidot šī centra saimniekiem ‒ Ventspils Digitālajam centram.

Vairāk par saturu intervijā ar Ventspils Digitālā centra direktora vietnieku Raiti Rozi.

Kāda ir Digitālā centra līdzdalība Zinātnes un inovāciju centra veidošanā?

Ventspils Digitālajam centram ir uzticēts veidot jaunā Zinātnes un inovāciju centra saturu, kā arī vēlāk nodrošināt tā apsaimniekošanu pilnā apmērā, sākot ar visu iekārtu darbības nodrošināšanu, līdz pat nama apsaimniekošanai un mārketinga aktivitātēm. Uz jauno ēku pārcelsies arī lielākā daļa no Digitālā centra. Vienlaikus mēs atrisināsim telpu jautājumu, jo Digitālajā centrā tiek realizēts liels skaits dažādu IKT nodarbību, bet ēka Akmeņu ielā mums jau ir palikusi par mazu.

Ventspils hronikas arhīvs

Uz Zinātnes un inovāciju centru pārcelsim bērnu un jauniešu interešu izglītību, pedagogu apmācības, bet Akmeņu ielā iedzīvotājiem joprojām būs pieejami Publiskās zonas piedāvātie pakalpojumi - pieeja datoriem un internetam, drukas, kopēšanas un citi pakalpojumi, kā arī īstenotas apmācības pieaugušajiem. Jaunās telpas, tehnoloģijas un eksponāti dos mums iespēju veidot Ventspilī nebijušas, aizraujošas mācību programmas ne tikai vietējiem, bet arī apmeklētājiem no visas Latvijas. Piebildīšu, ka paplašināsies arī mūsu darbības lauks ‒ šobrīd specializējamies vairāk IKT nozarē, bet tagad klāt nāks arī zinātne, inženierzinātnes un matemātikas novirzieni jeb pilns STEM komplekts.

Kādā stadijā šobrīd ir satura veidošana topošajam Zinātnes un inovāciju centram?

Koncepcija, kam jābūt un kādiem mērķiem jākalpo Zinātnes un inovāciju centram, sen ir zināma. Nākamais uzdevums ir veidot Zinātnes un inovāciju centra saturu tā, lai katrs eksponāts un katra tēma tiktu uzskatāmi parādīta un apmeklētāji saņemtu plašu, interaktīvi pasniegtu informāciju, kā arī paši varētu aktīvi līdzdarboties. Ir noslēdzies metu konkurss, lai saņemtu piedāvājumus no uzņēmējiem, kuri gatavi iesaistīties šajā unikālajā projektā un piedāvāt savus risinājumus telpu plānojumā, kā arī eksponātu risinājumus gan no tehnoloģiskā viedokļa, gan no vizuālā noformējuma puses. Žūrija, kurā iekļauti dažādu nozaru augstas raudzes speciālisti, izvēlējās labākos pretendentus, ar kuriem turpināsies sarunu procedūra par eksponātu ražošanu.

Vai pieteikumus saņēmāt no vietējiem pretendentiem?

Kopumā saņēmām sešus pieteikumus, un katrā no tiem startēja uzņēmumu apvienības, kas pārstāvēja gan Latviju, gan kādas citas valsts uzņēmējus - no Polijas, Krievijas, Igaunijas. Uzvarētājs ir noteikts, taču sarunu procedūru turpināsim ar četriem pretendentiem. Vērtēšanas procesā mēs nezinājām, kas ir pieteikuma iesniedzējs, lai vērtēšana būtu pilnībā godīga un objektīva. Atklājot piedāvājumu autorus, noskaidrojās, ka uzvarētāji ir apvienība, kuru pārstāv trīs Latvijas uzņēmumi. Sarunu procedūras mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmumi spēs eksponātus saražot, iekļaujoties noteiktajā budžetā, termiņos un prasībās.

Man grūti iedomāties, par kādiem eksponātiem mēs šobrīd runājam...

Saprotu, ka cilvēkiem, kuri nav saistīti ar centra attīstības procesu, tiešām nav skaidrs, ko varēs ieraudzīt un izbaudīt topošajā Zinātnes un inovāciju centrā. Centrā būs septiņas galerijas - Veselīga dzīvesveida galerija, Bērnu galerija, Viedo tehnoloģiju galerija, Fizikas un matemātikas galerija, Ģeogrāfijas un pasaules galerija, Cilvēks, sevis uztvere un simulatoru zona. Katrā no tām būs iespējams interaktīvā veidā iegūt informāciju par dažādām tēmām. Zinātnes centrā apmeklētājiem būs pieejami dažādi simulatori, kas sniegs iespēju, piemēram, sajust zemestrīces iedarbību. Vēl viens piemērs: stāvot priekšā ekrānam un veicot kustības, uzskatāmi tiek parādīts, kādi muskuļi tiek nodarbināti. Varēs novērot arī dažādus fizikas fenomenus. Centra galvenais uzdevums ir vienkāršotā veidā pastāstīt par fiziku, par kultūrvēsturisko mantojumu, par dažādu vielu, skaņas, gaismas savstarpējo ietekmi, lai cilvēkiem būtu interese iepazīt šīs tēmas vairāk un lai jaunieši saprastu, ka zinātne nav nekas ārpus saprašanas robežām, bet gan viss, kas ir ap mums.

PI "Komunālā pārvalde"/Vizualizācija

Vai Digitālais centrs ir piesaistījis speciālistus, kas spēs nodrošināt Zinātnes un inovāciju centra darbību?

Līdzšinējās darbības laikā mums ir izveidota spēcīga bāze ar vairāk nekā 20 pedagogiem, tāpēc satura nodrošināšana jaunajam zinātnes centram nav sveša lieta. Protams, mēs papildus piesaistīsim speciālistus, tai skaitā augstskolas mācībspēkus, mārketinga profesionāļus un satura veidotājus. Pagaidām mēs visu nepieciešamo darbu apjomu nosedzam ar esošo darbinieku resursiem. Protams, projektam attīstītos, noteikti papildus vajadzēs darbiniekus, tajā skaitā tehnisko personālu.

Zinātnes un inovāciju centra izveide ir dārga. Kādi finanšu instrumenti tiek izmantoti?

Satura veidošanas primārais avots ir Norvēģijas finanšu instruments. Projekta kopējā summa ir 2 011 676 eiro, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts budžeta finansējums 90% apmērā no attiecināmajām izmaksām (no tā 85% jeb 1 538 932 eiro - Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums un 15% jeb 271 576 eiro valsts budžeta finansējums) - 1 810 508 eiro. Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 10% apmērā no attiecināmajām izmaksām - 201 168 eiro. Paskaidrošu, ka ar šī finanšu instrumenta atbalstu šobrīd Latvijā norit četru zinātnes un inovāciju centru attīstība - Liepājā, Daugavpilī, Cēsīs un Ventspilī.

Tāpat eksponātu izveidei ir paredzēts 392 304 eiro finansējums projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas (Next Generation Micro Cities of Europe)”. Aktīvi domājam arī par papildu finansējuma piesaisti.

Nu jau piekto gadu Ventspils Digitālais centrs organizē konkursu “Ventspils IT izaicinājums”, kurā pēdējos gados piedalās ne tikai Baltijas valstu, bet arī Somijas skolas. Vai arī šogad noritēs konkurss, kurā tradicionāli ir ievērojamas naudas balvas?

Jā, konkursa pirmā neklātienes kārta sāksies 2. septembrī, bet otrā kārta, uz kuru tiks uzaicinātas labākās komandas, notiks Ventspilī no 11. līdz 13. novembrim. Vienlaikus mēs pieļaujam iespēju, ka arī otrā konkursa kārta varētu tikt organizēta attālināti, ja Covid dēļ atkal stāsies spēkā ierobežojumi. Ja skolēni nevarēs ierasties Ventspilī, tad balvās paredzam arī ekskursiju uz Ventspili, lai jaunieši klātienē ierauga Ventspils iespējas, tostarp mācības aizraujošā vidē un uzņēmējdarbības iespējas IKT nozarē. Piebildīšu, ka pērn Somijas skolu uzaicināšana savā ziņā bija eksperiments, jo uz konkursu tika aicināti tikai atsevišķu skolu skolēni. Iepriekšējā gada pieredze rāda, ka arī Somijas skolēniem ir interese par konkursu, un šogad piedalīties tiks aicināti jaunieši no visas Somijas. Šogad konkursa tēma ir saistīta ar Zinātnes un inovāciju centra attīstību, tāpēc tā vairs nav tikai IKT nozare, bet arī zinātne, inženierzinātnes un matemātika. Mūsu konkurss ir īpašs ar to, ka uzdevuma veikšanai netiek ierobežotas tehnoloģijas, tātad skolēniem uzdevuma risināšanai jāpieiet ļoti radoši. Uzdevumi ir ļoti dažādi, piemēram, jāizveido video rullītis, kādai jābūt ideālajai mācību stundai.

Vērienīgas ir arī naudas balvas, par kurām sacentīsies konkursa dalībnieki - konkursam ir vairāk nekā 12 tūkstošu eiro liels naudas balvu fonds, ko nodrošina Ventspils pašvaldība. Naudas balvu apjoms atkarīgs no iegūtās vietas un dalībnieku vecuma, piemēram, uzvarētāju komanda vecākajā grupā saņem pat 1600 eiro.

Ko parāda iepriekšējo gadu rezultāti - kur mīt visspēcīgākie IKT jaunie speciālisti?

Iespējams, ka mājiniekiem pat sienas palīdz, jo redzam, ka Latvijas komandas ir ļoti spēcīgas, tostarp pagājušajā gadā starp apbalvotajiem bija arī vairākas ventspilnieku komandas. Arī žūrijā ir ne tikai Ventspils un Latvijas speciālisti, bet arī pārstāvji no pārējām konkursa dalībvalstīm - no Lietuvas, Igaunijas un Somijas.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.

Svarīgākais