Olimpiskais centrs "Ventspils" – nemitīga attīstība

ATJAUNOTS. Šajā pavasarī stadionā ir atjaunots segums šķēpmešanas, kārtslēkšanas un augstlēkšanas sektoros, kā arī izveidots jauns iesildīšanās laukums, vēsta Jurģis Liepājnieks © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Olimpiskais centrs “Ventspils” ir pirmais Latvijā, un, būdams nepārtrauktā pilnveidošanās procesā, tas vēl arvien diktē toni visiem Latvijas olimpiskajiem centriem. Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir ne tikai sporta būves un objekti, kuros trenējas dažāda līmeņa sportisti, bet arī aktīvās atpūtas objekti, no kuriem ievērojamākais ir Piedzīvojumu parks, Pludmales akvaparks un slēgtais Ūdens piedzīvojumu parks.

Saruna ar Olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētāju Jurģi Liepājnieku.

Ventspilī tika atklāts pirmais Olimpiskais centrs valstī. Vai vēl arvien saglabājat līdera pozīcijas?

Tas, ka esam pirmais Olimpiskais centrs valstī, ir vēsturisks fakts ‒ ar basketbola halles atvēršanu 1997. gadā ir sākusies Olimpiskā centra vēsture. Turpmākajos gados basketbola halli papildināja ledus halle, vieglatlētikas manēža, stadions, futbola laukumi, tenisa korti un citi infrastruktūras objekti, kas piemēroti gan ventspilnieku sportiskajām aktivitātēm, gan kalpo kā starptautisku sporta notikumu platforma un ir pilnvērtīga treniņu bāze augstu sasniegumu sportam. Tādējādi arī šodien sporta bāžu un infrastruktūras ziņā vēl arvien esam līderos.

Lai saglabātu līderpozīcijas arī sportisko sasniegumu ziņā, mēs īpašu uzmanību veltām bērnu sportam. Mūsu bāzēs norit nodarbības gan ap 1100 sporta skolas “Spars” audzēkņiem, gan aptuveni tikpat daudz dažādu sporta klubu dalībniekiem. Protams, lepojamies ar saviem augstu sasniegumu sportistiem, tostarp individuālajos sporta veidos un komandu sportā. Tieši augstā līmeņa sportistu klātbūtne bieži vien ir laba motivācija bērniem, lai viņi trenētos vēl aizrautīgāk un sasniegtu savus un treneru mērķus.

Sporta infrastruktūra, kas intensīvi tiek izmantota, ar laiku noveco gan fiziski, gan morāli. Kā notiek tās uzturēšana un atjaunošana, lai sekotu līdzi laikam tehnoloģijās un starptautiskajos standartos?

Tiesa, sporta bāzes tiek intensīvi izmantotas, un to kalpošanas laiks ir ierobežots. Tāpat mainās pasaules tendences, ienāk jauni materiāli un tehnoloģijas. Mēs esam ambiciozi ļaudis, tāpēc gribam, lai viss būtu vislabākajā iespējamā līmenī. Saprotams, ka tas prasa investīcijas. Piemēram, 2018. gadā tenisa kortos ir veikti pārbūves darbi, pilnībā pārbūvējot divus kortus un ieklājot jaunu segumu. Vienlaikus stadionā ierīkota sportistu iesildīšanās zona, kā arī iegādāts mūsdienīgs stadiona aprīkojums, tai skaitā videoekrāns - tablo ar futbola un vieglatlētikas programmatūrām, kā arī tehnika stadiona uzturēšanai. Turpinot sporta bāžu uzlabošanas un atjaunošanas darbus, šogad esam daļēji atjaunojuši segumu stadionā un pārbūvējuši šķēpmešanas, kārtslēkšanas un augstlēkšanas sektoru. Atzīmēšu, ka iegādājāmies arī jaunu ledus apstrādes mašīnu, lai spētu nodrošināt labas kvalitātes ledu hokejistiem, daiļslidotājiem un šorttrekistiem. Gandarījums, ka izdevās pabeigt iesākto servisa ēkas būvniecību BMX trasē, jo ģērbtuves, aprīkojuma novietnes un apģērba žāvēšanas iespēja BMX sportistiem ir ļoti aktuālas lietas. Diemžēl ne visi plāni ir realizējušies, jo pagājušajā gadā vairs nesaņēmām no dažādiem investīciju avotiem plānotos līdzekļus, kaut arī līgumi jau bija noslēgti. Tas mums ir licis piebremzēt attīstību, taču pašvaldība savu iespēju robežās turpina investēt Olimpiskā centra “Ventspils” attīstībā.

Diemžēl līdz ar valdības attieksmes maiņu pret Olimpisko centru “Ventspils” pagaidām nav iespējams turpināt peldbaseina būvniecības projektu. Tas būtu objekts, kas nepieciešams ne tikai ventspilniekiem, bet arī augsta līmeņa peldētājiem visā Latvijā.

Ventspils ir viena no galvenajām smagatlētu treniņu vietām Latvijā, kur trenējas paši labākie svarcēlāji. Vai treniņu apstākļi ir labi?

Mums ir svarīgi nodrošināt labus treniņu apstākļus ne tikai pašiem labākajiem smagatlētiem, bet visiem ventspilniekiem, kuri vēlas trenēties atlētikas zālē.

Ventspils hronikas arhīvs

Tagad varam droši teikt, ka Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir trīs mūsdienīgas atlētikas zāles. Pagājušajā gadā uzlabojumus piedzīvoja Olimpiskā centra “Ventspils” basketbola halles atlētikas zāle, kur, pārplānojot telpas, tika paplašināta nodarbību zāle, uzlabota ventilācijas sistēma, uzstādīti moderni trenažieri, kā arī atjaunoti esošie. Piebildīšu, ka 2017. gadā sporta kompleksā “Pārventa” atklāja jaunu atlētikas un aerobikas zāli, kas aprīkota ar modernu inventāru. Arī Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāle ir atjaunota un modernizēta.

Pēdējos gados arvien biežāk runā par sportistu traumatismu un fizioterapijas nepieciešamību ne tikai pēc traumām, bet visā treniņu programmas plānā. Vai Ventspils sportistiem ir pieejami fizioterapijas pakalpojumi?

Jau 2018. gadā, apzinot vajadzības, basketbola halles telpās tika izveidots fizioterapijas centrs, kuru bez maksas ar pašvaldības finansējumu izmanto vairāk nekā 1100 sporta skolas “Spars” audzēkņu. Fizioterapijas centrā pieredzējušu fizioterapeitu vadībā jaunajiem sportistiem tiek nodrošināta iespēja uzlabot veselību, kas ilgtermiņā ļaus sasniegt augstus sportiskos rezultātus. Savukārt vecāki jūtas drošāk, jo zina, ka viņu bērni sporto pareizi - viņus uzmana ne tikai treneri, bet arī fizioterapeiti. Pieprasījums fizioterapijas centrā ir lielāks par iespējām, tāpēc šogad esam sākuši darbu pie fizioterapijas centra paplašināšanas. Priecājamies, ka izpratne par fizioterapijas nepieciešamību pieaug gan sportistiem, gan treneriem.

Ventspils ir pieprasīta treniņu bāze ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu sportistiem. Covid-19 ierobežojumi, šķiet, ir šo nišu aizslēguši. Vai bāzes tiek noslogotas?

Faktiski šī situācija paver plašākas iespējas Latvijas komandām un sportistiem - tagad mēs varam apmierināt vietējo sportistu un komandu vajadzības. Sportisti uz Ventspili brauc ļoti labprāt, jo spējam piedāvāt kompakti izvietotas dažādas sporta bāzes, kā arī nodrošināt nakšņošanu un ēdināšanu.

Pulcēšanās ierobežojumi ir samazināti, tāpēc varam pilnvērtīgi strādāt.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.

Svarīgākais