Šobrīd, kad pasaules ekonomiku ar kājām gaisā ir apgriezis Covid-19, kā vēl nekad agrāk uzņēmējiem, sākot no lielajām ražotnēm, līdz pat ziedu audzētājam, ir nepieciešams valsts atbalsts un sabiedrības izpratne, ka, pērkot vietējās izcelsmes produkciju, mēs palīdzam atveseļot gan valsts, gan katra uzņēmīga cilvēka ekonomisko situāciju.
Neatkarīgās saruna ar biedrības „Ādažu uzņēmēji” valdes locekli Valēriju Bulānu.
‒ Lūdzu, paskaidrojiet, kas ir biedrība „Ādažu uzņēmēji”?
‒ Biedrība „Ādažu uzņēmēji” uz brīvprātības principiem apvieno dažādu nozaru uzņēmumus. Šobrīd mūsu biedrībai jau ir pievienojušies vairāk nekā 50 biedru. Par biedru var kļūt jebkurš uzņēmums, kurš darbojas Ādažu novadā vai ir šeit reģistrēts. Interese ir pietiekami liela - mūsu biedru skaits nemitīgi pieaug.
‒ Ko iegūst uzņēmēji, kuri iesaistās šajā biedrībā?
‒ Informāciju! Vissvarīgākais ir savstarpēja iepazīšanās un kontaktu veidošana, kas ļauj attīstīt biznesu. Iepazīstot blakus esošo uzņēmumu darbības jomas, piedāvāto preču klāstu un pakalpojumus, kā arī kontaktējoties neformālā vidē, nereti rodas jaunas idejas, ko var attīstīt kopējiem spēkiem. Sistemātiski organizējam tikšanos ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, lai klātienē uzzinātu uzņēmējiem aktuālāko informāciju. Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Ādažu novada domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Investīciju aģentūru. Līdz ar to, ka novadā atrodas Latvijas bruņoto spēku bāze, lai uzzinātu šīs struktūras un cilvēku vajadzības un vēlmes, sistemātiski uzaicinām uz tikšanos arī bruņoto spēku vadību. Šādas tikšanās ir devušas pozitīvus rezultātus, piemēram, līdz šim bruņoto spēku bāze mobilos konteinerus ieveda no Polijas, bet tagad tos piegādā vietējais ražotājs; armijai nepieciešamos gumijas paklājus, ko izmanto, lai smagā armijas tehnika nebojātu asfalta segumu, tagad piedāvā Ādažu kompānija; vajadzīgos transporta un cita spektra pakalpojumus bruņotie spēki labprāt saņem no vietējiem pakalpojumu sniedzējiem. Tiekoties mēs uzzinām arī armijas sastāva cilvēku vēlmes un vajadzības, lai viņi šeit varētu justies komfortabli arī pēc darbdienas beigām. Mūsuprāt, vissvarīgākā ir informācijas apmaiņa, lai zinātu, ko vajag kaimiņam un ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu viņa vajadzības.
‒ Kuras uzņēmējdarbības jomas visasāk izjūt Covid-19 izraisīto krīzi Ādažu novadā?
‒ Tāpat kā visur, arī šeit visvairāk cietušas ēdināšanas, viesmīlības un tūrisma nozares. Tas attiecas ne tikai uz kafejnīcām un restorāniem, bet arī pārtikas ražošanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri apgādā skolas un bērnudārzus. Ar lielām grūtībām saskaras arī autopārvadātāji. Piebildīšu, ka līdz ar veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu saņemšanas ierobežošanu, grūti klājas arī Ādažu privātslimnīcai, kas ir privāta struktūra un nesaņem valsts dotāciju.
Arī ražošanas uzņēmumos ir vērojams apgrozījuma kritums - tas attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču ražošanu. Piemēram, dažos no pārtikas pārstrādes uzņēmumiem apgrozījuma kritums ir vairāk nekā 70% apmērā. Pamatā tas saistīts ar pieprasījuma samazinājumu ēdināšanas sektorā gan vietējā, gan eksporta tirgū.
‒ Valsts piedāvā dīkstāves pabalstus. Vai Ādažu uzņēmumi tiem piesakās?
‒ Jā, piesakās un ir arī saņēmuši valsts atbalstu. Loģiski, ka atbalstu ir saņēmuši tie, kuriem nav nodokļu parādu.
‒ Vai kopā ar uzņēmējiem un pašvaldību pārrunājat, ko vajadzētu darīt, lai pēc iespējas sekmīgāk restartētu ekonomiku?
‒ Kopā ar novada domi - priekšsēdētāju un domes speciālistiem ‒ esam pārrunājuši domes kapacitāti un iespējas palīdzēt novada uzņēmējiem. Taču ir jāsaprot, ka šajā situācijā pašvaldībai ir visai maza loma, jo visu regulē valdība. Pašvaldība no savas puses līdz gada beigām ir pagarinājusi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņu, turklāt daži uzņēmumi ir saņēmuši atlaides telpu nomas maksai. To, ko pašvaldība savas kompetences ietvaros drīkst darīt, tā ir izdarījusi.
‒ Vai jums kā uzņēmēju pārstāvim ir zināms, kur nonāk vai kur nonāks Krišjāņa Kariņa neskaitāmas reizes piesauktie vairāk nekā 4 miljardi eiro?
‒ Cik man zināms, šobrīd pašvaldību projektu īstenošanai ‒ ceļiem, ēku energoefektivitātes uzlabošanai, IKT attīstībai un centralizēto ūdens un kanalizācijas tīklu pieslēgumiem ir iezīmēti 150 miljoni eiro. Kopumā kā ekonomikas sildīšanas instruments, ieplūdinot tajā lielu naudas apjomu, ir izvēlēta būvniecības nozare, kas, no vienas puses, ir ļoti pareizs lēmums. Taču Latvijā ir ļoti daudz nozaru, kam šajā situācijā ir nepieciešams atbalsts, tostarp arī lielākiem un mazākiem ražotājiem, kuriem krīzes iespaidā ir būtiski sarucis apgrozījums. Daudzos gadījumos situāciju par labu varētu vērst ar valsts pasūtījumu vietējiem ražotājiem. Šobrīd LIAA fokusējas uz atbalstu eksportspējīgajiem ražotājiem, tostarp plāno jaunus eksporta atbalsta instrumentus uzņēmumiem - eksporta vaučerus, eksporta menedžerus un citus, kas arī ir labi, taču ir jāatbalsta arī uzņēmēji, kuri strādā vietējā tirgū. Labas iespējas uzņēmumiem piedāvā „Altum”, kas ir ļoti būtiski tieši šobrīd, kad bankas ar uzņēmējiem praktiski nesarunājas.
‒ Lielie un vidējie uzņēmumi Latvijai nenoliedzami ir vajadzīgi, bet tikpat vajadzīgi ir arī sīkražotāji, mazie pakalpojumu sniedzēji, nišas produktu izgatavotāji, kuri tādējādi nodrošināja ar ienākumiem savu ģimeni. Neesmu dzirdējusi, ka viņiem tiktu piedāvāts kāds vērā ņemams atbalsts.
‒ Jums ir pilnīga taisnība - šai uzņēmējdarbības grupai tiešām nekas netiek paredzēts. Tomēr vajadzētu par to padomāt, jo šie cilvēki ar savu darbu spēja sevi nodrošināt, samaksāt rēķinus un izskolot bērnus. Ja viņi nebūs spējīgi restartēt savu biznesu vai krīzes laikā iekrāsies nesamaksājams parāds, tad šie cilvēki būs spiesti iet uz pašvaldību pēc pabalsta, kas uzliks vēl lielāku slogu sociālajam budžetam. Visneaizsargātākie tiešām ir mazie ģimenes uzņēmumi, kuri šobrīd mēģina izdzīvot. Jāņem vērā, ka mainās ne tikai pārdošanas kanāli - piegādes uz mājām un interneta veikali, mainās arī sabiedrības attieksme pret pirkumiem, bez kuriem var iztikt. Tas mums palicis kā mācība no iepriekšējās krīzes - reizēm esam pārlieku taupīgi. Esmu novērojis, ka cilvēki šajā pavasarī ļoti aktīvi darbojas savos dārzos - veido ne tikai puķu dobes, bet uzrok arī kartupeļu vagu.
‒ Vai Latvijā būtu iespējams aktualizēt to preču ražošanu, kuras šobrīd importējam. Piemēram, šeit tiek ražotas datoru detaļas - varbūt jāsāk arī likt kopā un piedāvāt tirgū jau gatavus datorus?
‒ Latvijā strādā ļoti daudz gudru un uzņēmīgu cilvēku, kuri būtu gatavi uzsākt cita veida ražošanu, pārorientējot to uz preču grupām, ko šobrīd Latvija importē. Taču, nosakošais faktors ir sabiedrības ideoloģija, kura šobrīd vairāk fokusējas uz importa precēm, nevis vietējiem ražotājiem. Mēs ļoti daudz runājam par atbalstu vietējam ražotājam, taču realitātē savus iepirkšanās paradumus maina ļoti neliels skaits cilvēku. Viens no argumentiem ir vietējās produkcijas cenu konkurētspēja - visbiežāk vietējais produkts ir dārgāks par importu. Šajā jautājumā bumba ir valdības pusē - pasaulē ir neskaitāmi daudz piemēru, kā valstis mērķtiecīgi attīsta vietējo ražošanu, izspiežot no tirgus importu. Vissvarīgākais tajā, ka, pērkot Latvijā ražoto preci, mēs ne tikai atbalstām konkrēto uzņēmēju, bet sildām visas valsts ekonomiku ‒ nauda paliek Latvijā. Es ļoti ceru, ka pakāpeniski sabiedrības domāšana mainīsies un vietējo preci izvēlēsimies biežāk.
Atcerēsimies, ka Latvijas lauksaimnieki no ES saņem gluži vai pašas mazākās subsīdijas, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas produktu gala cenu. Manuprāt, ir jāmaina sabiedrības attieksme pret sevi un vietējiem uzņēmumiem.
‒ Ko teiksiet uzņēmējiem šajā sarežģītajā laikā?
‒ Nepadoties! Esmu pārliecināts, ka uzņēmumi atradīs izeju no sarežģītām situācijām un turpinās iesāktos darbus ar vēl lielāku intensitāti un efektivitāti.
