Ik gadu Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē 68 kg gaļas, kas uz Eiropas valstu fona ir visai zems rādītājs. Vislielākie gaļas patērētāji Eiropā ir spāņi un vācieši, bet pasaules līderis ir ASV, kur viens cilvēks gadā vidēji noēd ap 120 kg gaļas.
Latvijā un Baltijas valstīs plaši pazīstams ir gaļas izstrādājumu ražotājs "HKScan", kuru tirgū pazīstam ar nosaukumu "Rīgas miesnieks", un tā ražošanas bāze atrodas Jelgavā, bijušajā Jelgavas gaļas kombinātā. Nepastarpināti uzņēmums Latvijā nodarbina ap 200 strādājošo, kā arī nodrošina ar darbu vairākus ārpakalpojuma sniedzējus, tādējādi faktiskais darbinieku skaits, kam darba vietas nodrošina "HKScan" ir krietni vien lielāks - būtībā divreiz tik liels.
Galvenokārt par ražošanu un Covid-19 krīzes izaicinājumiem, saruna ar "HKScan" pārdošanas direktoru Heino Lapiņu.
‒ Nelielu apjukumu rada kompānijas nosaukums "HKScan", jo veikalā nopērkamā produkcija vēl arvien tiek atpazīta ar nosaukumu "Rīgas miesnieks"?
‒ Tieši tā, mēs esam tas pats "Rīgas miesnieks", tikai mūsu juridiskais nosaukums nu jau vairākus gadus ir "HKScan". Šī kompānija ir otrs lielākais pārtikas ražotājs ziemeļvalstīs, kurš darbojas arī Centrāleiropā, Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs.
‒ Lielas izmaiņas ražošanā un pārdošanā ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Kā tas atsaucas uz jūsu uzņēmuma darbu?
‒ Ne tikai uz mums, bet pilnīgi uz visiem pasaules iedzīvotājiem Covid-19 ir atstājis savu iespaidu. Visvairāk sajutām marta iepirkšanās drudzi - dažās dienās pieprasījums pieauga pat trīskārt. Vēlāk tas noplaka, un pēdējā laikā iepirkšanās ir atgriezusies iepriekšējā līmenī.
Izjūtam būtisku pieprasījuma samazinājumu no viesmīlības uzņēmumu un restorānu puses, kas ir krīzē visvairāk cietušās nozares. Kā jebkurš pārtikas ražotājs, arī mēs to jūtam. Ar nepacietību gaidām, kad dzīve atgriezīsies ierastā ritmā un arī šis segments atdzīvosies, jo mūsu darbībā tā ir ievērojama sadaļa. Zināmu atbalstu sniedz valsts pieņemtie atbalsta instrumenti, tostarp dīkstāves pabalsti, kas ļauj saglabāt strādājošo kolektīvu. Diemžēl netiek runāts par savstarpējām uzņēmumu saistībām, kuras krīzes laikā netiek pildītas. Tādējādi arī tie uzņēmumi, kuri nav tiešā veidā cietuši no Covid-19 pandēmijas, realitātē ir zaudētājos. Zinu, ka vairāki pārtikas ražotāji gaida, kad klienti atsāks darbu un norēķināsies par iepriekš veiktajiem pasūtījumiem, taču pastāv liels jautājums: vai visi krīzē cietušie uzņēmumi atsāks darbu un vai spēs norēķināties ar piegādātājiem? Es domāju, ka nenokārtoto saistību apjoms ir pietiekami ievērojams, jo viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas joma (Horeca) ik gadu vidēji pieauga par 20 līdz 25%. Tas ir zemūdens akmens, kas šobrīd vēl nav jūtams, bet domāju, ka ilgtermiņā tam būs būtiska ietekme. Ražotāji ir investējuši līdzekļus ražošanā, teorētiski tos ir pārdevuši, bet samaksu nav saņēmuši.
‒ Vai pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas izmaiņas iepirkumu sortimentā?
‒ Jā, turklāt ļoti ievērojamas. Pirmajās nedēļās pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas vislielākais pieprasījums bija pēc saldētās un ilgi uzglabājamās produkcijas - faktiski divās dienās tika pārdots normālas situācijas mēneša apjoms. Tā kā esam eksportējošs uzņēmums, tad varam droši teikt, ka tā nebija tikai Latvijas iedzīvotāju izvēle, bet līdzīgi rīkojās arī lietuvieši un igauņi. Arī Centrāleiropas valstīs strauji pieauga saldēto produktu pieprasījums. Vēl pēc dažām dienām ļoti palielinājās pieprasījums pēc svaigas gaļas. Šobrīd patēriņš ir stabilizējies, taču ir mainījušās tendences. Šobrīd ir pieaudzis pieprasījums pēc tradicionāliem, turklāt ātri pagatavojamiem produktiem, piemēram, cīsiņiem, svaigas un marinētas gaļai. Mēs uzskatām, ka tas saistīts ar cilvēku uzturēšanos mājās un līdz ar to arī gatavošanu savas ģimenes vajadzībām. Cilvēki meklē iespēju, kā ātri pagatavot maltīti, jo šobrīd cilvēki gan strādā no mājām, gan arī palīdz mācīties savām atvasēm, bet ēst grib visi. Esam novērojuši, ka katrā krīzes periodā būtiski pieaug putnu gaļas patēriņš, kas ir salīdzinoši lēts un ātri gatavojams produkts.
‒ Vai ražošanas apjomu nodrošināšanai pietiek izejvielu, jo zināms, ka ne visas ražošanā izmantotās izejvielas tiek iegūtas Latvijā?
‒ Es gribu teikt, ka neviens no Latvijas pārtikas ražotājiem neizmanto tikai vietējās izcelsmes izejvielas - ja nekas cits, tad vismaz garšvielas tiek importētas. Runājot par ražošanas nodrošināšanu Covid-19 ietekmē, vislielākais izaicinājums bija personisko aizsardzības līdzekļu pieejamība. Protams, mums kā pārtikas ražotājam, kurš arī normālā situācijā ikdienas darbā izmanto gan sejas maskas, gan cimdus, gan kombinezonus, bija neliels uzkrājums, bet to vajadzēja papildināt. Ieviesām arī papildu aizsardzības pasākumus, kas prasīja papildu nepieciešamību pēc personiskajiem aizsardzības un higiēnas līdzekļiem. Cīņa par aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem bija starpvalstu līmenī, taču, pateicoties mūsu kolēģu komandai, šis jautājums ir atrisināts.
Runājot par ražošanā izmantotajām izejvielām, vēlos informēt, ka savā ziņā esam unikāls uzņēmums, jo vēlamies kontrolēt pilnu ražošanas ciklu, tāpēc attīstām arī gaļas lopu audzēšanas nozari, sākot no barības sagatavošanas līdz kautuvei. Koncernā ir izstrādāta spēcīga lauksaimniecības programma. Fermas ir gan Skandināvijā, gan Igaunijā, un plānots bija izveidot arī Latvijā, bet uz laiku šis projekts ir atlikts.
‒ Vienīgā koncerna ražotne Latvijā atrodas Jelgavā? Kāda ir tās kapacitāte?
‒ Sociālajos medijos esmu redzējis ziņas par ražošanas uzņēmumiem, kuriem ir Latvijas zīmoli, bet ražošana notiek citās valstīs. Starp tiem minēts arī "Miesnieks", bet tā ir nepatiesa ziņa - "Rīgas miesnieks", kas būtībā ir desu darbnīcas "Konsums" mantinieks, Latvijā produkciju ražo kopš 1922. gada. Pirmsākumi bija tieši šeit - Rīgā, Atlasa ielā. Kopš 2010. gada ražošana ir pārcelta uz bijušo Jelgavas gaļas kombinātu, kur vērienīgai ražošanai ir piemērotāka infrastruktūra un iekārtas - Rīgā, Atlasa ielā tagad ir izvietotas noliktavas. Pagājušajā gadā Jelgavas ražotnē ir saražots turpat 14 miljoni vienību. Par vienu vienību tiek saukts viens iepakojums neatkarīgi no tā svara. Pagājušais gads tiešām bija rekorda gads pēdējo 15 gadu laikā. Tas liecina, ka mēs turpinām attīstīties gan ar saražoto apjomu, gan sortimenta dažādību - šobrīd piedāvājumā ir ap 300 dažādu produktu veidu desmit dažādiem zīmoliem ne tikai Latvijā, bet arī eksportam uz Baltijas valstīm, Vāciju, Angliju un Skandināviju.
‒ Krīze nesot gan zaudējumus, gan paverot iespējas. Kādu rīcības stratēģiju vajadzētu izvēlēties mūsu valdībai, lai Latvijas ražotājiem zaudējumi pārvērstos iespējā?
‒ Ir jābūt skaidrai lielajai bildei. Pirmkārt, mūsu ražotāji teorētiski var attīstīt eksporta tirgus, jo krīze ir visā pasaulē, un ir skaidrs, ka ne visi ražotāji pēc krīzes atsāks darbu. Taču, lai mēs būtu interesanti eksporta tirgos, ir jāņem vērā vairākas komponentes, tostarp ražošanas izmaksas un gala produkta cenu, ko veido gan izejvielu, gan darbaspēka, gan investīciju kreditēšanas, gan energoresursu izmaksas. Šobrīd valdībai reāla plāna nav - izskatās, ka mēs vienkārši kaut kur braucam, kaut arī ceļš ved caur Bausku uz Valku. Protams, dīkstāves pabalsts ir svarīgs, lai saglabātu strādājošo kolektīvu un neuzliktu slogu sociālajam budžetam, taču paskatīsimies, ko dara citas valstis, kas būtībā ir mūsu ražotāju konkurenti - vairākās valstīs ir rasta iespēja samazināt kādu no izmaksu komponentēm. Piemēram, Igaunija aktīvajiem uzņēmumiem samazina ražošanas izmaksas, samazinot akcīzes nodokli energoresursiem, tostarp gāzei un OIK elektrībai. Arī dīzeļdegvielai ir samazināts akcīzes nodoklis. Elektroapgādei OIK ir samazināts līdz minimālajai likmei Eiropā, kas nozīmē, ka par elektrību ir jāmaksā krietni mazāk - tas ir milzīgs atbalsts gan ražotājiem, gan transporta nozarei kopumā. Tā ir tieša palīdzība uzņēmējdarbības veicināšanai un konkurētspējas uzlabošanai.
Es ticu, ka, izvēloties atbilstošu atbalsta stratēģiju, mūsu uzņēmumiem ir iespēja augt un attīstīties arī eksporta tirgos, tikai vajadzīga precīza un pārdomāta atbalsta stratēģija.
‒ Vai "HKScan" Latvijā šobrīd tiek apturēti ieplānotie investīciju plāni?
‒ Nē, visi projekti un plāni ir spēkā, bet par to publiski ziņosim vēlāk. Aizvadītais gads bija rekorda apgrozījuma gads mūsu uzņēmuma vēsturē - pēdējo divu gadu laikā apgrozījums ir pieaudzis par 25%, turklāt vēl joprojām esam lielākais nodokļu maksātājs nozarē, pagājušajā gadā nodokļos samaksājām rekordlielu summu: 7,2 miljonus eiro. Mūsu plānos ir turpināt attīstību un ieņemt arvien nozīmīgāku vietu Eiropas tirgos.
‒ Ir sākusies grilēšanas sezona, kaut arī spēkā vēl vairāki pulcēšanās ierobežojumi. Vai jūtat pieprasījuma pieaugumu grila produktiem?
‒ Cilvēki ir noguruši no distancēšanās, un, mīkstinoties noteikumiem, visi cenšas iet ārā un kaut ko grilēt. Arvien lielāku popularitāti iegūst svaigās cepamdesiņas jeb šašlika desiņas. Ļoti iemīļotas ir dažāda veida ribas, kā arī gaļas šķēles interesantās marinādēs. Arī vistu cilvēki ēd arvien vairāk. Esam uzņēmuši ļoti labu startu, un gribu cerēt, ka šī būs varen laba grilēšanas sezona.
