Māris Peilāns: Veidojam jaunu redzējumu uz koksnes izmantošanu būvniecībā

© Publicitātes foto

Kompānija "Igate" un ar to saistītie uzņēmumi "Igate būve" un IKTK pamatoti ir uzskatāmi par celmlaužiem, kuri Latvijā iedzīvina inovatīvu koka ēku un tiltu būvniecību. Vairāku gadu ieguldītais darbs ir devis rezultātu un par padarīto saņemtas vairākas atzinības un balvas no nozares ekspertiem un konkursu žūrijām. Aprēķini parāda, ka ik pa trim piecām minūtēm Latvijā izaug tik daudz koksnes, lai būvētu jaunu koka ēku.

Intervija ar SIA "Igate būve" un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu.

‒ Vai augstie novērtējumi par iepriekšējā gadā paveikto ir pārsteigums vai likumsakarība?

‒ Uz atzinīgiem mūsu darba novērtējumiem esam virzījušies jau kopš 2014. gada, kad sākām īstenot inovatīvu līmētu koku konstrukciju izgatavošanu, kas piemērotas gan privātmāju būvniecībai, gan publiski pieejamiem objektiem, gan tiltiem. Piebildīšu, ka mēs nevaram runāt tikai par uzņēmumu "Igate būve", kas īstenoja projektus, bet gan par uzņēmumu kopumu, tai skaitā IKTK, kas ir konstrukciju ražotājs, kā arī projektētājiem - mērķis mums ir viens - inovatīvu koka būvju un tiltu būvniecība, jo mēs uzskatām, ka tieši kokam ir vislielākais potenciāls nākotnes būvniecības nozarē kopumā. Esam priecīgi, ka nozares eksperti ir mūs pamanījuši, kā arī patiesi lepojamies, ka spējam savas idejas realizēt dzīvē - spējam uzbūvēt ne tikai privātmājas, bet arī ievērojamus objektus, kuros izmantotas pasaules līmeņa tehnoloģijas un materiāli. Piemēram, Jelgavas Pasta salas brīvdabas estrādes konstrukcija un pārsegums ir inovācija ne tikai Latvijā, bet mūsdienīga pieeja arī pasaules mērogā skatoties.

‒ Būtībā jūs esat celmlauži, tāpēc, domājot par būvju ilgmūžību un drošību, noteikti ir jāiegulda liels zinātniski pētnieciskais darbs un jāveic rūpīgi aprēķini. Kas ir "Igates" palīgi šajā sadaļā?

‒ Katram objektam tiek veikti ļoti precīzi aprēķini, kam pamatā ir liels zinātniski pētnieciskais darbs un monitorings pilotprojektos, piemēram, gājēju tilts Tērvetē pie LVM dabas parka. Jau pieminētā Pasta salas estrāde prasīja ļoti daudz darba, lai mēs spētu realizēt arhitekta un pasūtītāja vēlmes. Koka konstrukcijas tika izgatavotas Ozolnieku novada ražotnē, bet estrādes jumta segums ir speciāli pasūtīts Itālijā, kura uzstādīšanu veica mūsu meistari.

Mēs vēlamies uzbūvēt ne tikai dažus objektus, bet gan mainīt redzējumu uz koka izmantošanu būvniecībā, tāpēc sadarbojamies gan ar LLU kokapstrādes katedras profesoriem, gan MeKA, gan RTU, gan braucam uz dažādām konferencēm un kongresiem Eiropā un pasaulē. Uzsvēršu, ka visa pasaule aktualizē koka izmantošanu būvniecībā, jo tas ir ekoloģisks atjaunojamais resurss, kas spēj nodrošināt gan būvju ilgmūžību un drošību, gan rada cilvēkam piemērotu un veselīgu dzīves vidi. Kopā ar zinātniekiem pētām un projektējam. Mūsu komandā ir speciālisti, kuri prot izmantot pasaulē atzītas datorprogrammas kokmateriālu slodžu aprēķiniem. Piebildīšu, ka viena no pasaules kompānijām, kura izstrādā šīs datorprogrammas, ir atzinīgi novērtējusi mūsu inženieru spēju precīzi un daudzpusīgi izmantot programmatūras iespējas. Varam lepoties, ka pagājušajā gadā Latvijas būvinženieru savienība mūsu projektētāju, kurš bija arī Jelgavas brīvdabas koncertzāles projekta vadītājs, Jāni Kuļikovski atzina par gada būvinženieri.

‒ Mēs atrodamies "Igate būve" un IKTK jaunajā biroja ēkā, kura ir saņēmusi Gada būves balvu. Ar ko tā ir īpaša?

‒ Šī ēka savā ziņā ir uzskatāma par unikālu - tā ir pilnībā būvēta no līmēta koka konstrukcijām ar augstu siltuma noturību, pilnīgi ekoloģiska un ar lielisku mikroklimatu. Tajā pašā laikā šeit nav piespiedu ventilācijas sistēmas - gaisa apmaiņa norit dabiskā ceļā, nepieciešamības gadījumā atverot logus, kas arī ir no koka. No betona šeit ir tikai grīda - pārējais ir koks un stikls. Arhitekti ir īpaši piedomājuši ne tikai par vizuālo tēlu un drošību, bet arī par laika apstākļu ietekmi uz telpu, pat tāds it kā sīkums, kā pusdienas laika saules staru leņķis ir ņemts vērā un ieprojektēta jumta pārkare, lai saule nekarsētu telpu. Apsildi un dzesēšanu nodrošina efektīvas un modernas zemes siltumsūkņu sistēmas.

‒ Koka izmantošana Skandināvijā ir ļoti populāra jau sen. Kā tas nāk, ka Norvēģijā tiek izmatotas Ozolniekos izgatavotās koka tilta konstrukcijas?

‒ Esam varējuši pārliecināt skandināvus, ka Latvijā spējam izgatavot tieši to, kas viņiem ir nepieciešams. Esam Skandināvijai piegādājuši jau vairākus tiltus, respektīvi, koka konstrukcijas, ko saliek kopā kā "Lego" klucīšus. Tikko uz Skandināviju piegādājām lielāko no mūsu gatavotajiem tiltiem - 40 metru līmēta liekta koka tilta konstrukciju. Strādājam pie tā, lai izgatavotu un eksportētu ne tikai tiltus, bet arī cita tipa būves.

Pilnībā no liekti līmēta koka uzbūvētais, 41 metru garais, īpašais slēpotāju tilts Beitostolenas apgabalā Norvēģijā. Savukārt nesen konstrukcijas tika piegādātas autotransporta tiltam, kas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju. Publicitātes foto

Priecājamies, ka arī Latvijā ir pamanījuši mūsu piedāvājumu - starp godalgotajām būvēm pērn ir arī mūsu būvētais tilts pār Bikstupīti Jaunpilī, bet būvniecības stadijā ir vēl viens koka tilts Latvijā.

Priecājamies, ka mūsu IKTK un "Igate būve" spēkus izmanto arī degvielas uzpildes stacijās "Virši", savukārt privātā pasūtītāja "Viršu" DUS Jelgavā ir rezultāts pilnam mūsu pakalpojumu ciklam, kas aptver projektēšanu, ražošanu, būvniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi, jo Jelgavas "Viršu" izbūvē piedalījās arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", bet pirmā "Viršu" ēka ar koka konstrukcijām tika radīta Mārupē.

‒ Vai plānojat pievērsties arī privātmāju būvniecībai?

‒ Mēs jau to esam uzsākuši - pagājušā gada konkursā saņēmām atzinību par privātmājas objektu. Taču šobrīd jau esam sagatavojušies uzsākt līmēta pilnkoka paneļu ražošanu tieši privātmāju būvniecībai. Esam pieraduši par koka mājām saukt koka karkasa mājas, taču mūsu piedāvātais produkts no tām būtiski atšķirsies - tās tiešām būs koka paneļu mājas, kas nodrošina tieši tādu pašu mikroklimatu kā ekoloģiskas koka mājas. Atšķirībā no guļbaļķiem mūsu mājās nebūs šķirbu, un atšķirībā no koka karkasa mājām sienas veidos ne tikai koka karkass un dažādu materiālu siltinājums, bet galvenais paneļa elements sastāvēs no līmēta pilnkoka. Pirmais jauno paneļu projekts taps mūsu uzņēmuma vajadzību nodrošināšanai - tās būs darbinieku ģērbtuves. Tādējādi mēs dabā varēsim potenciālajiem klientiem parādīt, ko varam piedāvāt. Esam sagatavojušies izgatavot līdz pat 13 m garus vienlaidu paneļus, kuri top rūpnīcā, bet tos montē uz vietas pie klienta. Virzāmies uz to, lai varam klientiem piedāvāt gan vienstāva, gan divstāvu, gan rindu mājas. Latvijā šādu projektu vēl nav, bet Eiropas valstīs esam tādas redzējuši. Centīsimies produktu radīt tādu, lai to var atļauties liels klientu loks. Iespējams, ka tās būs nedaudz dārgākas kā tradicionālās koka karkasa mājas, bet to atsvērs radītais komforts un lieliskais mikroklimats, ko sniedz dzīvais koks.

Publicitātes foto

‒ Zināms, ka ceļu būves kompānija "Igate" vēlas strādāt ne tikai visā Latvijas teritorijā, bet arī savā pilsētā - Jelgavā. Pērn par sadarbību ar pašvaldību, runājāt ar rūgtumu. Vai sadarbība ir uzlabojusies?

‒ Diemžēl tā nevarētu teikt, kaut arī esam novērojuši, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībā ir daudz kompetentu un kvalitatīvu speciālistu, kas izdara galveno darbu, kura rezultātus redz sabiedrība, taču, manuprāt, viņu darbu savai politiskai propagandai izmanto daža politizēta autoritāte pašvaldības vadībā, kas politizēti un autoritāri uztver pilnīgi visu apkārt notiekošo.

Jelgavai ir arī savs vietējais "kolorīts" pašvaldības konkursos, kas dzīvi padara interesantāku. Pašvaldība demonstrē ļoti detalizētas rūpes, ja vajag, gan pārtraucot, gan atsaucot iepirkumus, lai tikai tajos neuzvarētu "nepareizais". Februārī Jelgavas pilsētas pašvaldība izsludināja konkursu par pilsētas ielu uzturēšanu trīs gadu garumā. Iepirkuma paredzamā līgumcena tuvojās 3,5 miljoniem, tāpēc arī "Igatei" šis iepirkums darbiem savā mītnes vietā šķita interesants. Taču prasības, kurām maz kopīga ar finansiālo potenciālu un saimniecisko izdevīgumu, kāds nepieciešams šādiem darbiem, bija vēl "interesantākas", jo veselā virknē uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kurus mēs uzrunājām un kuri mums atsaucās, neatradās neviens, kas kvalificētos. Izņēmums ir ilggadējais līdzšinējais darbu veicējs SIA KULK, kas saņem arī citus pašvaldības pasūtījumus un ir arī Jelgavas pašvaldības partneris kopuzņēmumā SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi". Mums radās aizdomas par kādam konkrētam uzņēmumam pielāgotu iepirkumu, tāpēc "Igate" iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, bet tā vietā, lai izskatītu jautājumus, pašvaldība nolēma vispār atsaukt šo iepirkumu.

Tam sekoja jauns iepirkums, kas bija sastādīts jau mazākā apjomā, bet, tiklīdz mēs uzdevām jautājumus, atsauca arī to. Nesen parādījās iepirkums jau vairs tikai Jelgavas pilsētas tranzīta ielu seguma ikdienas uzturēšanai 2020. gadā ar prognozēto līgumcenu 55 000 eiro apmērā, un atkal iesūtījām savus jautājumus, konstatējot, ka Jelgavā "Igate" nespēj kvalificēties seguma uzturēšanai ielām, kuras iepriekš pati ir rekonstruējusi un būvējusi. Līdztekus šoseju, ceļu un ielu būvniecībai "Igate" ielu uzturēšanā jau darbojusies Ozolniekos, Mārupē, Aucē, Tērvetē. Arī neuzvarot konkursos, tomēr spējusi kvalificēties iepirkumiem Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā un citur, tikai ne Jelgavā. Interesanti, ka tai pašā Jelgavā "Igate" spēja gan kvalificēties, gan uzvarēt konkursos par Satiksmes ielas posma seguma atjaunošanu un par Romas ielas asfaltēšanu, kuru tāmes tuvojas pusmiljonam, bet nespēj kvalificēties ielu uzturēšanai par 50 tūkstošiem.

Jāpiebilst, ka savulaik arī SIA "Igate būve" nemaz tik viegli nenāca iespēja būvēt jumtu Pasta salas estrādei, kas rezultātā pārtapa brīvdabas koncertzālē "Mītava". Sabiedrībā bieži manīti priekštati, it kā konkursi tiktu vinnēti ļoti vienkārši, lai gan arī estrādes konkursā izjutām to, ka esam nevēlami, taču mūsu iespējas un piedāvājums, ko dabūjām atkārtoti koriģēt, tam objektam bija neapstrīdami. Bet mēs priecājamies par tik milzīgām pašvaldības rūpēm par prasībām konkursos, ka tos pat atsauc.

Publicitātes foto

‒ Pērn pašvaldība kavējās ar saskaņojumiem futbola laukumu būvniecības uzsākšanai. Vai futbola klubs šogad tiks pie jaunajiem laukumiem?

‒ Diemžēl no mūsu sponsorētā futbola kluba "Jelgava" uzzinājām, ka attiecībā uz būvniecības termiņiem Jelgavas pilsētas pašvaldībai pilnīgi neko nenozīmē fakts, ka futbola kluba darbība, līdzekļi un ieņēmumi ir traucēti valstī ieviesto Covid-19 drošības pasākumu dēļ un ka sports un sporta objektu darbība ar Ministru kabineta noteikumiem ir atzīta par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Šogad klubs turpina attīstīt savu sporta bāzi ar plānoto jaunas infrastruktūras būvniecību, rit projektēšana un citi sagatavošanās darbi, taču klubs ir būvniecības pasūtītājs, nevis būvētājs, un Covid-19 drošības pasākumu rezultātā futbola klubam patlaban nav tādu ienākumu, kādi tie bija ārpus krīzes, lai pasūtītu un apmaksātu būvniecību. Tāpēc klubs lūdza pašvaldību pārcelt būvniecības sākšanas un pabeigšanas termiņus, atsaucoties uz Covid-19 krīzi. Pašvaldība klubam paziņojusi, ka sporta klubam nepietiekot ar atsaukšanos uz krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un krīzes skarto nozari. Varam secināt, ka pašvaldībai nepietiek ar Ministru kabineta noteikumiem. Acīmredzot ar to pašvaldība uzskata, ka būvniecības finansēšanai klubam jābūt plānotajiem ieņēmumiem, neskatoties uz paralizētu darbību gan klubam, gan sporta institūcijām Latvijā. Un Jelgavas pašvaldība acīmredzot ir valsts valstī, kurai neko nenozīmē valsts nacionālās varas institūciju skaidrotais. Futbola klubs visu šo krīzes laiku tikai īstenoja treneru komunikāciju ar bērniem attālināti, bet nenotika nekādi treniņi sporta laukumos, nenotika sacensības. Tā šķiet dīvaini atšķirīga attieksme, ja atceras, ka tā pati pašvaldība, ignorējot agrākos konkursa nosacījumus, bez redzama iemesla par trim gadiem atlika jeb pagarināja termiņus būvniecībai jaunajam Jelgavas tirgum. Toties pasaules līmenī atzītas pandēmijas rezultātā nepelnoša sporta kluba paralizētā darbība, lūk, neesot iemesls termiņa pagarināšanai. Nekādā gadījumā netiek pieļauta pretimnākšana nevalstiskai sabiedriskajai organizācijai, kura ar savu darbību pat atved uz Jelgavu bērnus un tiem sekojošo skolēnu naudu no citām pilsētām un novadiem, kuras lielākais sponsors jelgavnieku darbaspēka nodokļos samaksā miljonus, nevis pāris simtus kā noslēpumos tītais tirgus attīstītājs.

Uzziņai

"Igate būve" un IKTK saņemtie apbalvojumi par paveikto 2019. gadā

Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2019" SIA "Igate būve" sadarbībā ar SIA IKTK nominācijā "Publiskā jaunbūve - ražošanas ēka" ieguva 2. vietu par SIA IKTK ražošanas ēku Ozolnieku novadā; nominācijā "Koka būve" ‒ 1. vietu par brīvdabas koncertzāli "Mītava" Jelgavā un 3. vietu ‒ par SIA IKTK biroja ēku Ozolnieku novadā, kā arī atzinību par dzīvojamo māju "Ledaiņi" Jelgavas novadā. Biedrības "Building Design & Construction Council" rīkotajā konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2019": nominācijā "Koka būves" ‒ 1. vieta par brīvdabas koncertzāli "Mītava" Pasta salā Jelgavā. Nominācijā "Industriālās būves" ‒ 2. vieta par SIA IKTK ražošanas korpusu ar koka konstrukcijām, kuru būvēja SIA "Igate būve". Nominācijā "Inženierbūves"‒ 2. vieta par Bikstupes tiltu Jaunpilī, ko pēc "Latvijas valsts ceļu" pasūtījuma uzbūvēja SIA "Rīgas tilti", un starp balvas saņēmējiem bija arī SIA IKTK, kas bija ražojusi kokbetona tiltam nepieciešamās līmētās koka konstrukcijas.

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Novados

Kovšu ezera krastā slejas turīgajiem paredzētais spa komplekss, kuru būvē par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd tas vairāk atgādina par lielu naudu būvētu nevajadzīgu pieminekli, jo gribētāji izmantot neatrodas. Tikmēr pašvaldība grimst parādos, jāatlaiž cilvēki, investori iet ar līkumu. Kaut kas tāds pat citviet Latgalē netiktu pieciests. Tomēr vēlētāju daļa pret to ne tikai neprotestē, bet pat atbalsta.

Svarīgākais