Baltkrievija ir lielākais dzelzceļa loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu, kravu tranzīts caur Baltkrieviju mums ir eksistenciāli svarīgs – šādus viedokļus pauda “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas politiķi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmumu pēkšņi pārtraukt kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā.
Lai arī šobrīd jau ir noskaidrojies - lēmums apturēt kravu tranzītu bijis nepamatos un pārsteidzīgs, jautājumi paliek. Proti - ja viena valsts uzņēmuma vadība var pieņemt pēkšņu lēmumu par kravu tranzīta apturēšanu, tad kurš šādā gadījumā atbild par nodarītajiem zaudējumiem? Ja neviens par to neatbild, tad varbūt vispār kravu tranzīts caur Baltkrieviju Latvijai nemaz nav vajadzīgs?
"Neatkarīgā" Latvijas politiķiem vaicāja: vai Latvijas valdībai vajadzētu atļaut turpināt dzelzceļa kravu tranzītu no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm, izmantojot Baltkrievijas tranzīta koridoru, līdzīgi kā to, šo tranzīta plūsmu nepārtraucot, dara Polija un Lietuva?
Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda pārliecību, ka dzelzceļa tranzītu vajadzētu turpināt, jo cita koridora mums nav. Turklāt Ķīna sākusi būvēt dzelzceļu, apejot Krieviju, kam vēlāk pieslēgsies arī tādas Centrālāzijas valstis kā Kazahstāna un Uzbekistāna, un dzelzceļa līnija turpināsies līdz Itālijai. "Kad uzbūvēsim "Rail Baltica", tad pārslēgsim kravas uz to, bet tagad mums nav kur sprukt, jo Baltkrievija ir lielākais loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu. Un es nedomāju, ka visi, kas strādā uz dzelzceļa, ir Putina piekritēji,'' skaidroja A. Kiršteins.
Pēc viņa teiktā, mēs varam neņemt Krievijas kravas, bet, tā kā mums nāk Centrālāzijas un Āzijas kravas, tad atteikties būtu muļķīgi. Vēl A. Kiršteins norādīja, ka ES šajā jautājumā liekuļo, jo nevar noteikt sankcijas alumīnija boksītam no Krievijas, kuru izmanto Vācijas autobūvētāji.
"Apvienotā saraksta" valdes loceklis, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadītājs Uldis Sesks pastāstīja, ka, pamatojoties uz Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas atzinumu, tika iesniegts iesniegums premjeram Krišjānim Kariņam, lūdzot momentānu rīcību un ātru risinājumu, un pagājušo trešdien par šo jautājumu debatēts valdības koalīcijas sēdē. Debatēs piedalījušies arī Ārlietu ministrijas pārstāvji, kuriem ir liela loma jautājuma saskaņošanā ar EK. U. Sesks apstiprināja, ka Ārlietu ministrija sniegusi atzinumu, ka Baltkrievijas dzelzceļš (pa kuru nāk kravas no Kazahstānas un Uzbekistānas), lai gan tā vadītājs iekļauts sankciju sarakstā, neietilpst sankciju sarakstā un tas nevar būt šķērslis sadarbībai. "Faktiski tā ir Latvijas tranzīta biznesa eksistenciāla problēma, ja šis koridors ir aizvērts. Un jāņem vērā, ka mūsu sadarbības partnere ASV šajā ziņā ir atbalstoša. Ņemot vērā ģeopolitiku, attiecības ar Krieviju un tās negatīvo stāstu, aizverot koridoru, var iznākt tieši otrādi - ja atsakāmies no Kazahstānas kravām, kas nāk pa Baltkrievijas dzelzceļu, šīs kravas var nonākt Krievijas ostās," pieļāva U. Sesks.
Viņš piebilda, ka Baltkrievijas koridora slēgšanas ekonomiskā ietekme ir liela, jo šeit runa ir par 6-10 miljoniem tonnu, bet vislielākā ietekme ir uz LDz, kam var nākties pieteikt maksātnespēju vai prasīt valstij subsīdijas. Cieš arī visas trīs Latvijas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja, kā arī ostu uzņēmumi.
Arī Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis uzskata, ka kravu tranzīts caur Baltkrieviju mūsu ekonomikai ir svarīgs. "Šeit ir jāskatās, kāda ir kopējā Eiropas Savienības nostāja, lai tiktu ievērotas Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas, necenšoties arī "izlekt" no citu Baltijas valstu vidus. Lai nesanāk tā, ka mēs atsakāmies, bet mūsu kolēģi Lietuvā ar milzīgu prieku veicina savu ekonomiku," sacīja deputāts.
Tāpat, viņaprāt, jāraugās, lai mēs nepazaudētu savu konkurētspēju un turpinātu cīnīties par Centrālāzijas un Āzijas tirgiem, ņemot vērā, ka neesam vienīgie, kas par tiem cīnās.
Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" konsultante Anna Ūdre "Neatkarīgajai" skaidroja, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestas saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, ko aktīvi atbalsta Baltkrievija. Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kas jau ilgstoši pieprasa gan striktu sankciju noteikšanu Baltkrievijai un Krievijai, gan arī ļoti striktu pieeju noteikto sankciju ievērošanai.
ES sankcijām ir pakļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa direktors. Latvija ir saņēmusi EK viedokli par sankciju piemērošanu šajā gadījumā, un minētais EK viedoklis ir pārsūtīts visām no Latvijas puses iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā arī LDz un Latvijas Stividorkompāniju asociācijai, kuras aicinātas ņemt vērā šo viedokli, veicot turpmāku sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu. ES līmenī ieviestās sankcijas Latvija pilnībā atbalsta un stingri ievēro to ieviešanu, uzsvēra "Jaunās vienotības" konsultante.
Saeimas deputāte no “Jaunās vienotības”, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja: "Sankciju politika ir ļoti būtisks un nereti sensitīvs jautājums. Pieņemot lēmumus un tos īstenojot, ir jāizvērtē daudzi dažādi aspekti. Īpaši nozīmīga loma jāpievērš koordinācijai ar reģionālajiem partneriem un, protams, arī nacionāli starpresoru līmenī.
Ir saņemts EK oficiālais viedoklis par sadarbības principiem ar uzņēmumu "Baltkrievijas dzelzceļš". EK viedoklis ir nodots zināšanai arī uzņēmumam LDz."
Jāatgādina, ka 2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā 11. Eiropas Savienības sankciju pakete, kurā tika iekļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs. Balstoties uz esošo sankciju interpretāciju Latvijā, kā arī uz ārējo konsultantu ("Cobalt") sagatavotu slēdzienu, LDz apturēja sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu. Tika apstādināta jebkāda tālākā preču plūsma arī no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm, Latvijas valsts budžetam 2023. gadā radot vismaz 750 miljonu eiro zaudējumus, informēja Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Latvijas Stividorkompāniju asociācija. Turpretī Lietuvas, Polijas, Vācijas, Austrijas dzelzceļi turpināja sadarbību un kravu tranzītu, šķērsojot Baltkrievijas teritoriju, tajā skaitā sadarbojoties ar Baltkrievijas dzelzceļu. Tāpat 6. jūlija kārtējā Eiropas-Ukrainas solidaritātes Transporta koridora sanāksmē EK pārstāvji apstiprinājuši, ka esošās sankcijas atļauj sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu un preču tranzītu caur Baltkrieviju. Latvija dzelzceļa kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā esot atjaunojusi tikai 13. jūlijā.
