Divdesmit gadu ilgušās Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas politlaulības “de facto” ir izirušas. Kaut arī attiecību laušana “de iure” vēl nav noformēta, šodien zaļie ar jaunajiem partneriem jau sola iepazīstināt ar saviem nākotnes plāniem. Laika juridiskajām lietām, ņemot vērā, ka 14. Saeimas vēlēšanas jau klauvē pie durvīm, gan nav atlicis daudz.
Latvijas Zaļā partija (LZP) savu nākotni saskatījusi savienībā ar Latvijas Reģionu apvienību un Liepājas partiju, taču vēl tikai topošās politiskās organizācijas pirmie soļi sanākuši visai ļodzīgi. Proti, par ZZS pamešanu nepaziņoja zaļo līderis Edgars Tavars. Viņu apsteidza Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Armands Krauze.
Par to, kādi ir topošās apvienības plāni, politiķi sola stāstīt šodien. Viens no svarīgākajiem darbiem zaļajiem noteikti ir juridisko nianšu sakārtošana ar ZZS. E. Tavars sola, ka partijas ārkārtas kongress, kurā oficiāli tiks pieņemts lēmums par izstāšanos no ZZS, tiks sasaukts jau tuvākajā laikā.
Šāds lēmums gan nozīmē, ka LZP zaudēs daļu no valsts budžeta finansējuma, jo likums nosaka, ka naudu varēs saņemt tikai vēlēšanās startējusī juridiskā persona - ZZS. E. Tavars apliecina, ka apzinās - ir ļoti liela iespējamība, ka finansējums tiks zaudēts. “Bet nauda nav galvenais šajā dzīvē, ir arī principi,” saka E. Tavars. Jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ZZS pārskaitīs 221,24 tūkstošus eiro - otru pusi no partijai 13. Saeimas sasaukumā gadā izmaksājamās summas.
Jautāts, vai valsts budžeta finansējuma zaudēšana nelabvēlīgi neietekmēs jaunās organizācijas priekšvēlēšanu kampaņas kvalitāti, politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka šī ir mazākā problēma, ar kuru saskarsies jaunā apvienība. “Neviens nav atcēlis tiesības ziedot. Nedomāju, ka, veidojot jaunu apvienību, viņi nav domājuši par to, kā finansēt kampaņu,” saka politologs.
Iespējams, ka vismaz daļēja atbilde finanšu jautājumam meklējama tajā, ka šīsdienas pasākumā trīs partiju līderu kompāniju papildinās pazīstamais būvkompānijas UPB īpašnieks Uldis Pīlēns.
Iespējams, ka šis jautājums jau ir noņemts no galda, ja jau trīs politiskie spēki nolēmuši apvienoties, bet jaunajai savienībai nāksies paziņot arī par savu premjerministra amata kandidātu.
Liepājas partija to jau ir izdarījusi. Tā pie valdības stūres labprāt redzētu Māri Kučinski. Ņemot vērā viņa pieredzi šajā amatā un visai cienījamo reputāciju, viņš patiešām varētu būt cienījams kandidāts, bet jārēķinās, ka arī pārējiem savienības biedriem var būt savas ambīcijas. Politikas kuluāros mēļo, ka Ministru prezidenta krēslā labprāt apsēstos arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.
Vārdu sakot, darāmā un lemjamā LRA, LZP un Liepājas partijas savienībai ir pārpārēm. Arī Latvijas Zemnieku savienībai, kas pēc LZP aiziešanas būs vienīgā ZZS biedre, nebūs laika rokas turēt saliktas klēpī. Taču zemnieku līderis Armands Krauze ir mierīgs. Viņš apliecina, ka ZZS zīmols tiks saglabāts un kuģi pametušo LZP zemnieki aizstās ar citām partijām. Turklāt sarunas ar šādu vēlmi izteikušiem politiskajiem spēkiem jau ir sākušās.
