Lai priekšvēlēšanu kampaņā pie partijas mundiera varētu piespraust kādu vēlētāju uzmanību piesaistošu ordeni par padarītajiem darbiem, vēlēšanām tuvojoties, partiju vēlme kļūt par kādas iniciatīvas autoru par spīti loģikai un koalīcijas koleģialitātei kļūst nepārvarama. To paši politiķi dēvē par politisko greizsirdību. Šoreiz tās spēlītēs nokļuvuši padomju varu slavinošie pieminekļi.
Nacionālo apvienību pārstāvošā Riharda Kola vadītā Saeimas Ārlietu komisija kopš marta beigām strādā pie likumprojekta, kas apturētu vairāku Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu darbību. Iecerēts, ka apstiprināts šis likumprojekts noņemtu juridiskos šķēršļus Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontēšanai. Pirms valsts svētkiem, 3. maijā, R. Kols atklāja, ka darbs, kura gaitā komisija izvērtējusi 58 divpusējos līgumus, tiks paveikt šonedēļ un nākamnedēļ likumprojekts varētu tikt iesniegts Saeimā.
“Konservatīvajiem” šāds grafiks, bet, iespējams, arī fakts, ka Nacionālā apvienība priekšvēlēšanu laikā būs tiesīga visiem, kas to vēlas un nevēlas, atgādināt, ka tieši tā panāca “okupācijas staba” demontāžu, nebija pieņemams.
Ceturtdien “Konservatīvie” nāca klajā ar savu lēmumprojektu “par Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem”.
Lai to iekļautu Saeimas darba kārtībā, deputātiem bija jābalso, un, par spīti kopīgajai noskaņai, ka ar pieminekli patiešām vajag kaut ko darīt, “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/”Par”” deputāti balsoja pret to, ka Saeima dokumentam pievēršas jau ceturtdien.
“Kā lai saka, stāsts ir par politisko greizsirdību starp Nacionālo apvienību un “Konservatīvajiem”. Ārlietu komisija sistemātiski strādā pie visu jautājumu apkopošanas, lai to izdarītu korekti, prātīgi un mērķtiecīgi, un komisiju vada Nacionālās apvienības deputāts. “Konservatīvie” gribēja pirmie nojaukt pieminekli, kas no darba kārtības un loģikas viedokļa likās nepareizi,”
jautāts, kāpēc “Jaunā Vienotība” neatbalstīja darba uzsākšanu pie “Konservatīvo” dokumenta, atbildēja Kārlis Šadurskis.
Par spīti “Jaunās Vienotības”, “Atīstībai/”Par!”” un Saskaņas noraidošajai pozīcijai, balsu dokumenta iekļaušanai Saeimas darba kārtībā pietika.
“Viņš [R. Kols] saka, ka kaut kad nonāks līdz rezultātam, bet karš sākās 24. februārī un ir jau 5. maijs. Tur jau diezgan ātri kļuva skaidrs, ka tie pieminekļi ir jālikvidē (..) Šis piemineklis ir kaut kāds īpašs, trūkst drosmes pieņemt lēmumus šajā sakarā. Mēs redzam, ka neveicās ne Tieslietu ministrijai, ne šeit kaut kas aktīvi notiek, tādēļ iesniedzām savu lēmumprojektu,” lēmumu iesniegt savu dokumentu, nevis gaidīt Ārlietu komisijas darba augļus skaidro “Konservatīvo” valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
“Varbūt Ārlietu komisija spēj kaut ko sagatavot līdz nākamajai nedēļai, bet es tam ticēšu tikai tad, kad redzēšu.”
R. Kols atzīst, ka “Konservatīvo” gājienu ar zirdziņu nesaprot, bet norāda, ka, pat apstiprināts ar balsojumu, koalīcijas partneru iesniegtais lēmumprojekts juridiskos jautājumus neatrisinās un pieminekļa demontēšanu nepieļaus.
“Ar pašu lēmumu nevar apturēt līguma darbību, to nosaka likums par starptautiskajiem līgumiem. Tikai ar likumu to var izdarīt. Pieņemu, ka jau rīt [6. maijā] noslēgsim visu divpusējo līgumu izskatīšanu un līdz nākamajai nedēļai izstrādās likumu, kas apturēs šos līgumus,” saka R. Kols.
Tiesa, kaut arī lēmumprojekts tika iekļauts darba kārtībā, pret tā tālāku vērtēšanu parlamentā iebilda “Saskaņa”, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šādā gadījumā protestētais jautājums ir izskatāms tikai nākamajā Saeimas sēdē. Šajā gadījumā 12. maijā.
Visticamāk, ka šajā dienā Saeimai būs jāpievēršas diviem dokumentiem, kuru galvenais mērķis ir legalizēt padomju pieminekļu un monumentu demontāžu.
Pēc Ārlietu komisijas gatavotā likuma pieņemšanas Rīgas domei kā nekustamā īpašuma, uz kura atrodas šis objekts, īpašniekam būtu jāveic šī objekta demontāža.
Savukārt “Konservatīvie” iecerējuši virzīt priekšlikumu, ka pašvaldībai ar tā dēvēto uzvaras pieminekli jātiek galā līdz 1. jūlijam. “Mēs tagad ļoti ātri rīkojamies, vienas dienas laikā varam pieņemt likumus,” atgādinot, ka pandēmija un karš Ukrainā Saeimu iemācījusi lēmumus pieņemt ātri un šim piemēram vajadzētu sekot arī citiem, saka K. Feldmans.
