Spriežot par kopīgu vēlēšanu sarakstu veidošanu, pieredzējuši politiķi mēdz teikt, ka politikā 1+1 ne vienmēr ir 2. Reizēm rezultāts ir 3, bet reizēm – 0,5. Kā šis vienādojums strādās 14. Saeimas vēlēšanās, uz savas ādas nolēmuši pārbaudīt divi politiskie spēki, kuru izredzes, atsevišķi vērtējot to līdzšinējo pieredzi un aktuālos partiju reitingus, maz kurš iedrošināsies vērtēt optimistiski. Partiju apvienību “Apvienība Latvijai” nodibinājusi “Par cilvēcīgu Latviju” un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Savās pirmajās, 13. Saeimas vēlēšanās parlamentā ar 14 mandātiem iekļuvusī KPV LV, pārdzīvojot destruktīvu, brīžiem traģikomisku metamorfozi, nu pazīstama ar nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL). No Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema savulaik uzburtās spozmes šajā politiskajā spēkā vairs nav atlicis nenieka. Saskaņā ar pēdējiem politisko partiju reitingiem, par PCL ir gatavi balsot vien 0,3 procenti vēlētāju. Tagadējais partijas līderis Māris Možvillo uzskata, ka KPV LV krahs izskaidrojams ar neapdomīgu komandas atlasi un dažu indivīdu nespēju pirmajā vietā likt partijas mērķus, nevis personīgās ambīcijas. Pārdēvētajā partijā šis jautājums vairs neesot aktuāls.
Līdzīgs liktenis bijis arī Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP), kad jau tās atjaunošanas, 1989., gada pirmajos mēnešos partijā sākās šķelšanās. Arī vēlāk dažādos laika posmos to pametuši dažādi politiskie grupējumi, no kuriem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dēļ par relatīvi veiksmīgu var uzskatīt vien 2011. gadā LSDSP šūpuli pametušo biedrību, kas vēlāk kļuva par partiju “Progresīvie”.
Par spīti ievērojamajai vēsturei un apskaužamai enerģijai, LSDSP kā atsevišķs politiskais spēks Saeimā tā arī nav spējis iekļūt. Labākais sasniegums tai bija 7. Saeimas vēlēšanās, kad tā zem Latvijas Sociāldemokrātu apvienības karoga startēja kopā ar Latgales Demokrātisko partiju un Latvijas Sociāldemokrātisko partiju. Šī trīsvienība ieguva 14 mandātu, taču, tuvojoties 8. Saeimas vēlēšanām, šī frakcija sadalījās.
LSDSP līderis Jānis Dinevičs neslēpj, ka arī viņa vadītā politiskā spēka problēmu pamatā ir neveiksmīga komandas veidošana. Taču pieredze ir gūta, un J. Dinevičs uzskata, ka, apvienojot abu lielās politikas pabērnu gūtās atziņas, jaunā apvienība var cerēt uz labu rezultātu.
“LSDSP arī savā vēsturē pieļāvusi virkni ļoti būtisku kļūdu taisni šajā komandas principu graušanā. Ceru, ka ar šādu kopēju, mazliet kļūdainu pagātnes bagāžu izdarīsim secinājumus, lai tā vairs nebūtu,”
saka J. Dinevičs. Šķiet, ka viņš tomēr rēķinās arī ar neveiksmi, jo uzsver, ka neatkarīgi no 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem šis sadarbības projekts ir ilgtermiņa.
Neatmetot cerības, ka parlamentā jaunā apvienība tomēr tiks pārstāvēta, uzmanīgs ar vēlēšanu rezultātu prognozēšanu ir arī M. Možvillo: “Mūsu uzvara ir jebkurš vēlētājs, kas atnāks un nobalsos par mums.” Viņš gan cer, ka, apvienojot LSDSP līdz šim ne sevišķi spožus rezultātus nesušo pieredzi ar PCL “jaunības degsmi”, apvienība spēs uzrunāt ikvienu, kas šobrīd nedomā piedalīties vēlēšanās.
Politologs Filips Rajevskis šai politisko spēku savienībai nesaskata gaišu nākotni. Viņaprāt, gan vienai, gan otrai partijai trūkst izteiktu līderu un pārstāvniecības visos vēlēšanu apgabalos.
“Godīgi sakot, es domāju, ka neizskatās perspektīvi, jo nekas neliecina, ka, apvienojot divas organizācijas ar nekādiem reitingiem, viņiem pēkšņi tie radīsies. Nevienā no šīm organizācijām nav izteiktu, redzamu līderu, kas varētu pavilkt vēlēšanu sarakstu. Nesaprotu loģiku, ko viņi iegūs no šīs apvienības, kaut arī katrai par sevi tām nav nekādu izredžu,” saka eksperts.
Savukārt 13. Saeimā pārstāvētās sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs ir priecīgs par KPV LV, kas politikā ienāca ar jautājumu “kam pieder valsts?”, pēcteču izaugsmi. “Acīmredzot viņi uz pirmo jautājumu ir guvuši atbildi un pareizu atbildi. Jautājums, vai viņiem būs tādi pati revolucionārā apņēmība kā sociāldemokrātiem 20. gadsimta sākumā, vai viņi būs tādas sociāldemokrātijas pārstāvji, kurā vieta ir arī darba devējam,” saka “Saskaņas” līderis.
Apvienoties abus politiskos spēkus pamudinājis novērojums, ka salīdzinoši īsā laikā sabiedrību sašķēlusi gan kovida pandēmija, gan Krievijas aizsāktais karš Ukrainā. Tas parādījis, ka partijām ar vienādiem redzējumiem un mērķiem ir jāmēģina konsolidēties, lai mazinātos sabiedrības sašķeltība.
Apvienību vadīs J. Dinevičs kopā ar pašreizējo Saeimas deputātu M. Možvillo. Apvienību pašlaik pārstāv PCL valdes locekļi Krists Bergans-Berģis un Eduards Bergmanis, LSDSP priekšsēdētāja vietniece Margarita Krauča un LSDSP valdes loceklis Dagnis Reinsons.
J. Dinevičs uzsver, ka apvienība pārstāvēs sociāldemokrātiskas, konservatīvas un nacionālas vērtības. Apvienības prioritāte ir nodrošināt valsts drošību visās iespējamās jomās, kā arī īstenot ieteikumus, kurus sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
Savukārt M. Možvillo atzīmē, ka apvienība aktīvi mēģina piesaistīt arī citus politiskos spēkus, kas varētu kandidēt zem “Apvienība Latvijai” karoga. Papildus viņš minēja, ka pašlaik norisinās diskusijas ar noteiktiem politiķiem par dalību apvienībā, taču šo politiķu vārdus deputāts neatklāja.
M. Možvillo arī uzsver, ka apvienība turpinās partiju iepriekš sākto lobēšanu par ģimeņu un senioru atbalsta mehānismiem, kā arī centīsies panākt, lai tiek nodrošināta veiksmīgāka ekosistēmu Latvijas uzņēmumiem.
