Jau līdz šim nepilsoņiem, kas nevēlas vai nespēj naturalizēties, bija jāsamierinās, ka tiem liegtas daudzas tikai pilsoņiem piekrītošas tiesības. Nu šiem ierobežojumiem pievienots jauns – līdz šim nelabprāt ar politiku saistītajā sporta nozarē.
Jau ierasts, ka nepilsoņi nedrīkst kandidēt vai balsot vēlēšanās, strādāt par advokātu vai tiesnesi - kopumā ir vairāki desmiti ierobežojumu, kas iekļauj arī aizliegumu noteiktās vietās iegādāties zemi. Nepilsoņu intereses aizstāvošas organizācijas, kuru darbība nereti liek aizdomāties par to saikni ar Kremli un tā interešu lobēšanu, centušās panākt šo ierobežojumu atcelšanu. Pagaidām nesekmīgi. Arī tiesībsargs Juris Jansons, vērtējot šos ierobežojumus, atzinis, ka tie neietver pārkāpumus pret tiesībām uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību un drošību.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā jautājums par to, kāpēc 30 gadus pēc neatkarības iegūšanas ir daudz cilvēku, kas nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, ne tikai kārtējo reizi kļuvis aktuāls, bet arī raisījis plašākas bažas par šādu cilvēku lojalitāti valstij.
Tādēļ, ņemot vērā, ka Krievija nav kautrējusies sportu iekļaut savas maigās varas realizēšanas instrumentārijā, parlamentārieši ceturtdien pieņēma vairākus grozījumus sporta likumā. Viens no tiem paredz, ka turpmāk sporta federāciju izpildinstitūciju locekļi drīkst būt tikai Latvijas pilsoņi.
Likumprojekts tika pieņemts ar pārliecinošu Saeimas deputātu vairākuma atbalstu, taču iebildumus par to cēla “Saskaņu” pārstāvošais Edgars Kucins. Viņš, citējot Valsts prezidenta Egila Levita un premjerministra Krišjāņa Kariņa pausto par to, ka neatkarīgi no valodas un politiskajiem uzskatiem “mēs esam vienoti patriotismā”, aicināja neatsākt nepilsoņu “raganu medības”.
“Politiski mēs dzirdam runas par sabiedrības saliedēšanu, par vienotas politiskas nācijas veidošanu. Bet kā patiesībā? Par kādu sabiedrības vienošanu, vienoto nāciju mēs varam runāt, nostiprinot likumdošanā normu, ka par sporta federācijas izpildinstitūcijas locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, līdz ar to liedzot lielai sabiedrības daļai šīs tiesības (..)
Tā ir diskriminācija, kolēģi. Atkal tiek piedāvāts dalīt mūsu iedzīvotājus pareizajos un nepareizajos,” teica deputāts.
Saeimas frakciju “Konservatīvie” pārstāvošo Sandi Riekstiņu šāda gaušanās gan nepārliecināja. “Mazliet dīvaini klausīties Saeimas sēdē, ka mēs vēl spriežam par to - pilsoņi, nepilsoņi, un vai nepilsoņiem ļaut vadīt sporta organizācijas, kuras saņem valsts finansējumu, precīzāk, nodokļu maksātāju naudu. Mēs vēl pēc 30 cik gadiem par šo šeit diskutējam. Tam sen jau bija jābūt izdarītam. Neviens jums nav liedzis nokārtot pilsonību,” savu pozīciju ieskicēja S. Riekstiņš.
Pēc S. Riekstiņa replikas pilsonības jautājums vairs netika skarts, bet Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī citus Krievijas agresijas inspirētus ierobežojumus sporta nozarē. Latvijas sportistiem tagad ir aizliegts sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas sporta aģentiem. Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām liegts arī piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās. Tāpat par sporta izpildinstitūcijas locekli nevarēs būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.
