Šodien Saeima balsos par likumprojekta, kas padarīs vienkāršāku tādas partijas darbības apturēšanu, kas cita starpā attaisno genocīdu un atbalsta darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu, nodošanu komisijām. Paredzams, ka likumprojekts tālāk tiks virzīts bez aizķeršanās, bet pirmā partija, kas varētu tikt pakļauta šai normai, ir Latvijas Krievu savienība.
Saeima Ukrainas notikumu gaismā nesen jau pieņēma grozījumus, kas sākotnēji radīti, lai vērstos pret kādu konkrētu personu. Pilsonības likumā ar līdzīgu pamatojumu tika atrunāta pilsonības atņemšana, un pašlaik vienīgais zināmais kandidāts, kuram var tikt atņemta pilsonība, ir Latvijas un Krievijas pilsonību turošais sankcijām pakļautās Krievijas “Alfa Bank” īpašnieks Pjotrs Avens.
Nu kārta pienākusi Latvijas Krievu savienībai, kuras darbības Valsts drošības dienests vērtē kā tādas, kas vērstas uz Krievijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu.
Šī likumprojekta iesniegšanu un tālāku virzīšanu daudz vienkāršāku padara arī fakts, ka pirms nedēļas parlaments pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā uzsverot, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu.
“Tas ir normāls turpinājums likumdošanas loģikai. Mēs nevaram kaut ko saukt par genocīdu un neko nedarīt ar tiem, kas slavina to, kas notiek Ukrainā,” vērtējot likumprojekta nepieciešamību, saka politologs Filips Rajevskis.
Savukārt viens no likumprojektu parakstījušajiem Nacionālās apvienības deputātiem Ritvars Jansons noraida bažas, ka parlaments nodarbotos ar kazuistiku. “Likums nav vērsts ne pret vienu politisko partiju. Nevienai partijai nepiedienētos šāda uzvedība,” saka R. Jansons un vienlaikus atzīst, ka vistuvāk robežai, kuru iezīmēs jaunais likumprojekts, nereti mēdz nonākt tieši Latvijas Krievu savienība.
Tādēļ līdzīgi kā ar pilsonības jautājumu, arī šoreiz Nacionālās apvienības radītajam likumprojektam gaidāms plašs Saeimas deputātu atbalsts. Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka Nacionālās apvienības iniciatīva ir atbalstāma.
“Nespēju iedomāties, kā var iebilst pret likumprojektā iestrādāto par genocīda noliegumu - pret armēņiem, ukraiņiem, latviešiem un citiem,” saka J. Urbanovičs. “Mēs nerunājam par genocīda fakta pierādīšanu, bet par to, kas jau ir pierādīts. Ja kāds to noliedz vai - vēl sliktāk - to attaisno, tas ir nepareizi.”
Politiķis arī uzskata, ka likumprojekts, lai kā arī tas neizskatītos no malas, nav radīts, lai izrēķinātos ar kādu konkrētu politisko partiju, bet radīts preventīviem nolūkiem. Politiķis uzskata, ka līdz ar šādas normas iekļaušanu likumā pazudīs arī attiecīgā problēma, jo neviena partija nevēlas tapt slēgta.
Atbalstu jaunajai normai sola arī Saeimas frakciju “Neatkarīgie” pārstāvošais Māris Možvillo. Viņš gan ir izbrīnīts, kāpēc šāda norma nav tapusi krietni agrāk. Turklāt valsts daudzus gadus finansējusi Latvijas Krievu savienības darbību.
