Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies pārliecināt sabiedrotos, lai Baltijas valstīs tiktu izveidotas pastāvīgas NATO karabāzes. Turklāt tādas, kas dotu nepārprotamu signālu, ka jebkurš apdraudējums tiks apturēts.
“Prasām ne tikai pastāvīgu NATO klātbūtni, kas reģionā jau ir, bet jaunu tipu - kas nepieļautu nekādu iebrukumu, jo mūsu spējas uzvarēt būtu nepārprotamas jau no pirmās dienas,” pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Igaunijas premjerministre atgādināja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO savu klātbūtni Baltijas valstīs jau ir palielinājusi, bet ar to nav pietiekami.
“Pēc Krievijas agresijas NATO Baltijas valstīs savu klātbūtni dubultoja, taču drošības situācija ir mainījusies. Mums jāparāda Krievijai, ka jebkāda agresija pret NATO dalībvalsti no pirmā brīža ir nolemta neveiksmei,” teica K. Kallasa.
Par to, ka NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs jābūt pastāvīgai, ar dažādiem intervāliem amatpersonas runā jau vairākus gadus. Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samitā Briselē, par to runāja arī Valsts prezidents Egils Levits. Pašlaik Latvijā atrodas divi līdz trīs tūkstoši NATO karavīru, bet to klātbūtne nav pastāvīga - nodienējot noteiktu laiku, kontingents tiek mainīts.
Baltijas valstu valdību vadītāji apliecināja - viņi apzinās, ka šāda vēlme, kuru viņi pieteiks šovasar NATO samitā Madridē, no valdībām paģēr arī noteiktu atbildību, kuru reizēm varētu arī dalīt.
Piemēram, jaunas infrastruktūras izveide. Lietuvas parlamenta deputāts Laurīns Kasčūns jau paudis viedokli, ka Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju. Tas nodrošinātu, ka abas valstis spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO dalībvalstīm.
“Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos,” teica Lietuvas parlamentārietis.
Tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri apsprieduši arī citas sadarbības iespējas. Trīs valstis apzinās, ka tām nepieciešama efektīva pretgaisa aizsardzības sistēma, un tādas iepirkums varētu tikt veidots, tām sadarbojoties.
“Mums jau ir viens liels kopīgs projekts - raķešu artilērija, kas jau ir procesā, bet jāmeklē arī ciešāka sadarbība, lai pilnveidotu gaisa aizsardzību,” teica K. Kariņš.
Arī I. Šimonīte uzskata, ka nepieciešams organizēt kopīgus iepirkumus. “Mūsu valstīs ir analoģisks skatījums uz aizsardzību un tās finansējumu. Tas rāda, ka mums nav grūti vienoties, jo uz drošības situāciju mēs skatāmies kā uz kopīgu lietu, nevis viens otru apskaužam. Mēs saprotam, ka viss, kas ir Baltijas reģionā, ir tam, lai palielinātu visu mūsu drošību,” apliecinot, ka sarunas par jauniem kopīgiem iepirkumiem jau ir uzsāktas, teica I. Šimonīte.
Baltijas valstu līderi tiekoties apsprieda arī Eiropas Savienības turpmākās darbības Krievijas agresijas spēju mazināšanai. Līderi ir pārliecināti, ka sankcijām jākļūst vēl stingrākām un tās jāvērš pret ikvienu Krievijas banku, Eiropas Savienībai arī jāseko Baltijas valstīm un pilnībā jāatsakās no Krievijas naftas un gāzes. Tuvākajā laikā par šādu sankciju ieviešanu premjerministri centīsies pārliecināt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.
“Mēs zinām, ka Ukrainai šis karš ir jāuzvar. Kamēr šis mērķis nav sasniegts, brīvajai pasaulei jādara viss iespējamais, lai tas būtu iespējams,” teica K. Kallasa.
Viens no šī mērķa sasniegšanas veidiem bez jau pieminētajām sankcijām, pēc Kariņa domām, būtu arī smago ieroču nosūtīšana Ukrainai.
