Jānis Urbanovičs: Ja politiķi velk uz referendumu, tas nozīmē, ka viņi netiek galā ar kādu jautājumu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Turpinot analizēt iespējamos risinājumus Pārdaugavas atbrīvošanai no tā dēvētā uzvaras pieminekļa, partiju “Konservatīvie” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no risinājumiem piedāvā tautas nobalsošanu.

“Šī būtu visas Latvijas iedzīvotāju izvēle, jo Rīga ir valsts galvaspilsēta un par šādiem pieminekļiem ir jābūt iespējai lemt visai Latvijas tautai,” pauž J. Bordāns.

Tieslietu ministrijas paspārnē izskata arī citus risinājumus, piemēram, pieminekļa pārveidošanu vai vienošanās par pieminekļu uzturēšanu izbeigšanu, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm - Krievija.

Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, vērtējot politiskā pretinieka iniciatīvu, pauž nožēlu, ka koalīcijas pārstāvis tik daudz laika velta mazsvarīgiem un pat kaitīgiem jautājumiem.

Tieslietu ministrs pieļauj domu, ka uzvaras pieminekļa likteni varētu uzticēt izšķirt tautai, balsojot referendumā. Jūs šādam variantam piekristu?

Man ir patiesi žēl, ka aušīgais tieslietu ministrs tik daudz laika velta tik mazsvarīgām lietām, kas diemžēl var būt arī kaitnieciski. Ja viņš beidzot būtu sapratis, ka to Pārdaugavas pieminekli sargā starpvalstu līgums, viņš kā jurists nevarētu neieraudzīt un nevarētu izlikties, ka neredz, ka ir tajā līgumā punkts, kas atrunā, kādā veidā tas līgums ir laužams vai uzlabojams.

Un es domāju tā - ja politiķi velk uz referendumu, tas nozīmē, ka viņi netiek galā ar kādu jautājumu.

Martā teicāt, ka valstij nevajadzētu vērsties pret 9. maija svinībām. Šis padoms nav ņemts vērā, tādēļ - kādu jūs prognozējat notikumu attīstību šajā datumā Rīgā un, piemēram, Daugavpilī?

Domāju, ka Latvijā būs dažādi devītie maiji. Visās izpausmēs dažādi. Vienā vietā būs žogi un žandarmi, citās būs mierīga ziedu nolikšana un klusa pieminēšana. Šī dažādība ir varas nespējas demonstrējums, nespējas komunicēt ar pašas tautu.

Pēdējie reitingi rāda, ka “Saskaņai” tie ievērojami krituši. Kā jūs to skaidrojat?

Es neskaidroju, es atzīstos - tā ir mana vaina. Es nevarēju citādi rīkoties 24. februāra rītā, es nevarēju atļauties. Neesmu tik nepieredzējis auša, lai domātu, ka apjukusī “Saskaņas” vēlētāju krieviskā daļa nereaģēs nekādi vai reaģēs ar skepsi. Tas ir tik objektīvi un saprotami, ka nevienu brīdi nešaubījos, ka tādas būs sekas. Mani šīs sekas nepiepriecina, bet tās ir prognozējamas un laikam un notikumiem atbilstošas. Mēģināšu skaidrot saviem vēlētājiem un atbalstītājiem. Kā man veiksies - dzīvosim, redzēsim.

Bet es apbrīnoju prieku to balsīs, kas uzdod līdzīgus jautājumus. Domāju, ka visiem vajadzētu turēt īkšķus, lai šie vēlētāji atgriežas pie “Saskaņas”, nevis izvēlas citas partijas vai paliek ārpus politiskā lauka.

Svarīgākais