Akadēmiķu aprindās par kara māktās Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā jau tuvākajos gados ir skeptiski, taču daži pašmāju politiķi uzskata, ka Ukrainas uzņemšana ir iespējama pat kara apstākļos.
Latvija savu pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai iesniedza četrus gadus pēc neatkarības atjaunošanas - 1995. gadā. Lai izpildītu tā saucamos Kopenhāgenas kritērijus un pielāgoto tiesisko regulējumu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, bija nepieciešami deviņi gadi - par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti Latvija kļuva 2004. gadā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES, dokuments tika nosūtīts uz Briseli, kur, noklausoties prezidenta uzrunu, Eiroparlaments to uzņēma ar ovācijām. Arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju paudis arī Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Taču akadēmiķi pat jauno tendenču kontekstā - pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nozīmīgi lēmumi, kas līdz šim prasīja mēnešus un gadus, tiek pieņemti dažu dienu laikā - par Ukrainas kļūšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau tuvākajā nākotnē ir skeptiski.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis uzskata, ka Ukrainas uzņemšana ES tuvāko gadu laikā nenotiks. Eksperts skaidro, ka uzņemšana Eiropas Savienībā notiek, ievērojot standartizētas procedūras, kas prasa laiku. Viņš arī apšauba, ka ES dalībvalstis vienosies pat par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, jo valstī pašlaik ir neprognozējama situācija.
“Arī pašā ES tā ir nestandarta situācija, ka valsts, kas atrodas karastāvoklī, kurai ir uzbrukts, sniedz pieteikumu ES,” ziņu aģentūrai LETA saka K. Bukovskis un piebilst: pat ja arī ES dalībvalstis, politisku simpātiju vadītas, Ukrainai piešķirs kandidātvalsts statusu, iestāšanās sarunas netiks sāktas un tās pievienošanās ES tāpat nenotikšot tuvāko gadu laikā.
Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijā, kas trešdien apsprieda Latvijas valsts pozīciju Ukrainas uzņemšanas jautājumā, “Jauno Vienotību” pārstāvošais Atis Lejiņš uzskata, ka karastāvoklis Ukrainā nav šķērslis tās uzņemšanai Eiropas Savienībā. Šajā situācijā Ukrainai arī neesot obligāti arī tie kritēriji, kuri līdz šim bija jāizpilda pirms kļūšanas par ES dalībvalsti.
“Tas būtu cits process, tas nebūtu parastais, kas domāts miera laikiem. Ir kritēriji, kuriem nebija jāatbilst nevienai citai par Eiropas Savienības dalībvalsti kļuvušajai valstij - tas ir kritērijs, ka Ukrainā cilvēki mirst par Eiropu. Tas nav mazsvarīgi. Vienmēr ir iespējas procesu paātrināt un atbilstību kritērijiem atlikt uz vēlāku laiku,”
saka Saeimas deputāts. Viņš gan atzīst, ka dažas dalībvalstis varētu pretoties paātrinātas procedūras piemērošanai. “Ej nu sazini. Piektdien no rīta būs Eiropadomes sēde, liksim priekšā mūsu argumentus,” piebilst A. Lejiņš.
Eiropas lietu komisijā Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols ir līdzīgās domās un norāda, ka tas būtu Eiropas Savienības dalībvalstu politisks lēmums. Atbilstību Eiropas Savienības prasībām Ukraina varētu nodrošināt pēc tam, kad situācija ir stabilizējusies.
Vienlaikus viņš norāda, ka paātrināta Ukrainas uzņemšana 27 valstu blokā var radīt ķēdes reakciju. Proti, jau divdesmit gadu kandidātvalsts statusā ir Turcija, kura Ukrainas uzņemšanas gadījumā varētu vēlēties, lai tai piemēro līdzīgu procedūru.
Arī K. Bukovskis atgādina, ka ir Rietumbalkānu valstis, kas mēģinājušas mainīties un cīnās par iekļaušanos ES. Šīm valstīm nevar pateikt, ka Ukraina atbilst uzņemšanai vairāk par tām.
Optimistiska par Ukrainas iekļaušanu Eiropas Savienībā ir arī “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Tiesa, viņa prognozē, ka, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, Ukrainai būs nepieciešami divi līdz pieci gadi. Taču kandidātvalsts statusu deputātes redzējumā Ukraina ir pelnījusi jau tagad. “Manuprāt, Ukraina ar savu varonīgo rīcību ir pierādījusi savu uzticību Eiropas Savienības vērtībām,” saka komisijas vadītāja.
