Civilās savienības likumprojekta projektam uzsākot ceļu likumdošanas gaiteņos, tas sastapies ne tikai ar prognozēto Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības pretestību, bet arī demonstrē savā ziņā aizraujošu juridisko dueli, kurā, aizstāvot tā dēvētās konservatīvās vērtības, paradoksāli – bet tiek piesaukts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Tas, ka “konservatīvo” pārziņā esošās Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts saskarsies ar Nacionālās apvienības un ZZS pretestību, bija skaidrs, pirms projekts nonāca Saeimā. Abi politiskie spēki, pārmetot, ka “konservatīvie” nodevuši īstenu konservatīvo vērtības, ne tikai kaunina tos par šādu rīcību, bet arī brīdina, ka apstiprināts šis likumprojekts neapturami pavērs durvis viendzimuma laulību leģitimizēšanai.
“Tieslietu ministrijas pārstāve minēja, ka šāda institūta ieviešana nenovedīs pie viendzimuma laulībām, ka neviens starptautisks vai cita veida akts to nenosaka, bet tā ir nedaudz maldinoša informācija. To pavisam noteikti nosaka Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumi, uz ko norādījis tagadējais Valsts prezidents Egils Levits: ja valsts ievieš jebkādu regulējumu attiecībā uz viendzimuma partneriem, beigu beigās valstij ir zināms pienākums laulāšanās tiesības piešķirt viendzimuma pāriem,” likumprojektu izskatošās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē galvenās bažas par normatīvā akta potenciālajām sekām otrdien pauda Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Likumprojektu Saeimas deputātiem prezentējošā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga atzina, ka līdzīgu argumentāciju pret likumprojektu esot lasījusi vien interneta sociālajos tīklos, bet līdzšinējie ECT spriedumi ne par ko tādu neliecina.
“Esmu redzējusi arī soctīklos, ka šāds komentārs ir bijis, bet nekad neesmu redzējusi vai dzirdējusi, kādā tieši kontekstā Valsts prezidents teicis šādus vārdus. Neesmu redzējusi nevienu ECT spriedumu, kas attiecīgi uz diskriminācijas pamata dalībvalstīm uzliktu šādu pienākumu, jo tas būtu pretrunā ar oficiālo interpretāciju, kāda ir Eiropas Savienības cilvēktiesību konvencijai,” pauda I. Kronberga.
Taču prezidents patiešām ir “brīdinājis”, ka konservatīvajai Latvijas tautai, iedodot mazo pirkstiņu LGBT kopienai, agri vai vēlu nāksies atdot visu roku. Par to viņš runāja, būdams vēl ECT tiesnesis - 2015. gadā, ka E. Levita vārds pirmo reizi izskanēja gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā.
“Ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību tiesas praksi, ieviešot partnerattiecību regulējumu Latvijā, pastāv risks, ka vēlāk šādas attiecības, tajā skaitā viendzimuma laulības, tiktu pielīdzinātas laulībām,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Eiropas kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits.
Kā skaidroja Levits, Eiropas cilvēktiesību tiesā izveidojusies tāda judikatūra - ja tiek pieņemts partnerattiecību likums, tad vēlāk uz diskriminācijas aizlieguma pamata tas noved pie viendzimuma laulību atzīšanas. „Manuprāt, tas nav nedz nepieciešams, nedz pareizi. Jo ģimene bauda īpašu aizsardzību, priekšrocības,” E. Levita teikto 2015. gada 15. martā atreferēja Latvijas sabiedriskā medija interneta vietne.
Negaidītu aizstāvi, oponējot “konservatīvo” argumentācijai, kāpēc šāds likums nepieciešams pēc iespējas ātrāk, piesauca likumprojekta izstrādes darba grupā pieaicinātā juriste, 12. Saeimas deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība).
Proti, “konservatīvie” uzstāj, ka tapšanas stadijā esošais likumprojekts nevis paver durvis viendzimuma laulībām, bet būs drošs sargs Satversmē nostiprinātajam ģimenes un laulības jēdzienam.
Šī pozīcija balstīta faktā, ka Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 2021. gada izskaņā atcēla administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kurā kāds viendzimuma pāris tiesājas ar valsti par savas ģimenes juridisku atzīšanu. Tiesa konstatēja, ka pašlaik valstī trūkst normu viena dzimuma pāru attiecību reģistrācijas jomā, tāpēc AT norādīja - līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, tiesas ar saviem spriedumiem var konstatēt, vai konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes izpratnē, un šādi spriedumi aizstātu valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju. Reaģējot uz AT lēmumu, administratīvajā tiesā, lai tiktu atzīta to ģimene, vērsušies 28 LGBT kopienas pāri.
“Konservatīvie” skaidro: ja kādā no šiem procesiem pirms likuma pieņemšanas rezultatīvajā daļā nolems, ka konkrētais LGBT pāris ir ģimene, tad valstij būs jārēķinās ar šo spriedumu un šāds ģimenes modelis jānostiprina likumos.
Atbildīgās komisijas sēdē otrdien to apliecināja arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Savukārt I. Bite, gatavojoties Saeimas komisijas sēdei, izdevumā “Jurista Vārds” bija atradusi nu jau bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas S. Osipovas, kuras pozīcija viendzimuma pāru tiesību nostiprināšanā “konservatīvajiem” tik ļoti nepatika, ka tiesnese netika apstiprināta Augstākās tiesas tiesneša amatā, publikāciju, kurā cienījamā juriste apgāž “konservatīvo” argumentus.
Atsaucoties uz S. Osipovas publikāciju, I. Bite skaidroja:
tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ tiesas patiešām ir tiesīgas ar savu spriedumu kompensēt likumdevēja neizdarīto, bet tas nenozīmē, ka šādi lēmumi jāpilda - likumdevējam ir tiesības pateikt savu gribu, kas nesaskan ar “tiesu aktīvisma” rezultātā radītajām tēzēm.
Citiem vārdiem, Saeima iepriekš neizdarīto var labot saskaņā ar savu politisko redzējumu arī pēc tam, kad tiesa tukšumu tiesiskajā regulējumā aizpildījusi ar savu lēmumu.
Diskusiju, kurai pieaicināti arī Romas katoļu baznīcas Latvijā pārstāvji, par topošo likumprojektu atbildīgā komisija otrdien nepabeidza. Komisijas vadītājs Juris Jurašs solīja, ka tā turpināsies nākamnedēļ. Vienlaikus viņš aicināja apstiprināt šo likumprojektu tālākai virzībai, jo nepilnības varot novērst nākamajos lasījumos, bet šis likumprojekts ir gana labs, lai uz tā bāzes radītu kompromisu.
