Jānis Dombrava: Latvijai jāuzņem faktiski jebkāds skaits ukraiņu sieviešu un bērnu

© Nacionālā apvienība

Solidarizējoties ar Krievijas agresijas mākto Ukrainas tautu, Latvija apstiprinājusi iespējamo ukraiņu bēgļu uzņemšanas plānu.

Patlaban nav zināms, vai no Ukrainas ieradīsies bēgļi un kāds varētu būt to aptuvenais skaits, taču Iekšlietu ministrijā lēš, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 000 personu. Patlaban paredzēts, ka bēgļu ierašanās gadījumā tos izvietotu viesnīcās, nevis kādās speciālās nometnēs. Daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām.

Iekšlietu ministrija arī iestājusies par to, ka potenciālajiem atbraucējiem Latvija izsniegtu humāno vīzu ar tiesībām strādāt Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ekonomikas ministrija jau runājusi ar uzņēmējiem, kas pauduši gatavību nodrošināt bēgļus ar darba vietām.

Nepieciešamības gadījumā apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro.

Līdz šim pret dažādu bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu asi iebildusi Nacionālā apvienība, taču, vērojot Ukrainas cīņu ar Krievijas iebrucējiem, šī pozīcija nedaudz mainīta. Politiskās organizācijas valdes loceklis Jānis Dombrava uzskata, ka, atbalstot ukraiņus cīņā pret Kremļa agresiju, Latvijai nevajadzētu noteikt nekādus limitus Ukrainas bēgļu uzņemšanai.

Nacionālās apvienības nostāja bēgļu jautājumā līdz šim bijusi vairāk nekā skaidra. Tagad mēs esam gatavi uzņemt aptuveni 10 tūkstošus patvēruma meklētāju no slāvu valsts, ar kuru mums nav tiešas robežas. Nacionālā apvienība neiebilst, kāpēc?

Šī ir pilnīgi atšķirīga situācija, no tās, kas bija novērojama iepriekš. Daudzi mani iepriekšējos gados saukājuši par rusofobu un kādos vēl vārdos, ka esmu mēģinājis mazināt Kremļa ietekmi Latvijā, bet esmu apzinājies, ka Krievija mēģinās atjaunot savas impērijas robežas. Šobrīd, uzsākot asiņainu karu, tas notiek Ukrainā. Ukraiņu vīrieši ir tie, kas ņem rokās ieročus, lai aizstāvētu savu valsti no agresora. Domāju, ka arī ikvienam latvietim šādā situācijā būtu svarīgi, ka viņi zina, ka viņu bērni ir drošībā, ka viņiem nav jāpieredz tās kara šausmas. Šajā kontekstā es uzskatu, ka nav jārunā par 10 tūkstošiem bēgļu, bet jāuzņem faktiski jebkāds skaits ukraiņu sieviešu un bērnu, kuru tēvi un vīri atrodas frontē pret Krievijas agresiju. Mums jāspēj sniegt palīdzība, jānodrošina iespējami laba nākotne viņiem, kamēr tēvi cīnās. Domāju, ka šādā brīdī arī mums tas būtu svarīgi.

Nebaidāties, ka lielākā daļa no šiem potenciālajiem 10 tūkstošiem paliks Latvijā un kuplinās valsts valodu nezinošo iedzīvotāju skaitu?

Domāju, ka tas risks nav liels, jo tie nav okupanti, kas savulaik pārcēlās dzīvot uz Latviju ar mērķi pakļaut šo teritoriju - ar tādu domāšanas veidu. Tie ir cilvēki, kas paši cīnās pret Kremļa asiņaino karaspēku, un domāju, ka viņi ļoti novērtēs, ja Latvija viņiem sniegs pagaidu mājas. Protams, mēs nevaram zināt, kā beigsies karadarbība Ukrainā, bet man ir pamatotas domas, ka šie cilvēki, kas varētu nonākt Latvijā, nevis papildinās šo krievvalodīgo masu, bet būs kā pretsvars tiem, kas līdz šim uzskatījuši, ka latviešu valoda nav jāmācās, ka Latvija ir kaut kāda pagaidu valsts līdz brīdim, kad atjaunosies Padomju Savienība. Tur es riskus nesaskatu. Mums ir morāls pienākums atbalstīt ukraiņu karotāju ģimenes.

Tiek pieļauts, ka līdz ar bēgļiem Latvijā varētu iefiltrēties arī mūsu valstij nedraudzīgi indivīdi. Kā valstij būtu jākontrolē bēgļu plūsma, lai novērstu šādus draudus?

Primāri mums ir jānodrošina patvērums tiem ukraiņiem, kas ir karotāju ģimenes locekļi, kur objektīvi vīrietis ir palicis Ukrainā, lai cīnītos par savas valsts neatkarību, lai varētu pasargāt sievu un bērnus no Krievijas raidītajiem artilērijas un raķešu lādiņiem.

Tie nav jauni, spēcīgi puiši no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas, kuri brauc labākas dzīves meklējumos, te ir runa pamatā par sievietēm un bērniem, kuru tēvi un vīri palikuši Ukrainā, lai karotu.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.