Reaģējot uz ceturtdienas rītā Krievijas realizēto iebrukumu Ukrainas teritorijā, Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu, kurā stingri nosoda Krievijas militāro agresiju un rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kas atbildīgas par šo uzbrukumu.
Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu atbalstīja visi Saeimā sēdošie deputāti, un šis balsojums uzskatāms par vēsturisku, jo līdz šim Ukrainas jautājumos šāda vienprātība nebija vērojama.
Paziņojumā aicinājumi par konkrētu sankciju ieviešanu nav atrodami, taču komisijā strādājošā “Attīstībai/”Par!”” pārstāve Krista Baumane ieskicē vektoru, kādā virzienā sankciju otrās paketes izstrādātājiem vajadzētu lūkoties.
Jūs bijāt viena no deputātēm, kas sagatavoja Saeimas paziņojumu, un debatēs aicinājāt Krievijai piemērot maksimālas sankcijas. Jūsuprāt, kādām tieši vajadzētu būt šīm sankcijām?
Sankcijām pret Krieviju jābūt daudz konkrētākām un stingrākām - ne tikai pret politiķiem, propagandistiem un dažiem oligarhiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem un saistītiem “iespējotājiem”. Liegt viņiem iespēju dzīvoties greznos Rietumeiropas īpašumos, kas pirkti par salaupītu naudu. Atslēgt Krieviju no SWIFT. Tās ir tikai dažas plaši izskanējušas idejas, par “nākamā līmeņa” sankcijām lems Eiropas Savienība. Ceru, ka Ungārija tās nebloķēs un arī Lielbritānija beidzot no vārdiem pāries pie izlēmīgas rīcības Krievijas politiķu un oligarhu naudas apkalpošanā
Krievija pašlaik ir arī ANO Drošības padomes prezidējošā valsts, kurai piedevām ir veto tiesības. Vai starptautiskajai sabiedrībai ir kāds instruments, lai laikā, kad Krievija iebrūk neatkarīgā valstī, ārpus kārtas mainītu prezidējošo valsti šajā padomē?
Par ANO man komentāra nav, bet varu teikt, ka Eiropas Padomē (esmu Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā) notiek aktīvas konsultācijas par Krievijas izslēgšanu no šīs organizācijas. Lēmumi, kas iesāks šo procedūru, gaidāmi rīt [šodien]. Latvijas pārstāvji - delegācija un vēstnieks - aktīvi strādā un koordinē plānus ar Baltijas un Ukrainas delegācijām un politiskajām grupām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir solījis, ka tiesās visus Ukrainas “nacistus un teroristus”. Ņemot vērā Kremļa un Krievijas oficiālo retoriku, var pieņemt, ka okupācijas tiesai varētu būt pakļauti ļoti daudz cilvēku, kas savukārt potenciālo bēgļu plūsmu no Ukrainas var padarīt vēl plašāku. Cik lielā mērā Latvijai būtu jāiesaistās šo bēgļu uzņemšanā, ņemot vērā, ka caur mūsu kaimiņzemēm - Baltkrieviju un Krieviju - ukraiņi savu valsti nevarēs vai nevēlēsies pamest?
Potenciālo bēgļu plūsmu no Ukrainas grūti prognozēt, bet Latvija būs gatava palīdzēt un arī uzņemt tos - Iekšlietu ministrijai ir gan plāns, kas šonedēļ saskaņots valdībā, gan aktīva un konstruktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām - vairāk nekā 20 NVO iesaistījušās vajadzību un iespēju koordinācijā.
