Koalīcijas partijas, kas, sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, vairākkārt to palielināja pašas sev, bija iecerējušas šo manevru atkārtot. “Attīstībai/”Par!”” un Jaunā konservatīvā partija vēlējās, lai aģitācijai varētu tērēt teju divreiz lielāku summu, nekā tas atļauts pašlaik. Taču, opozīcijai un sociālajiem partneriem kritizējot šo ieceri, priekšlikumu nācās atsaukt.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā balsos par grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kurā saskaņā ar konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Juraša un “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Pūces priekšlikumu cita starpā bija paredzēts krietni palielināt pieļaujamos tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai.
Proti, pašlaik likums nosaka, valsts finansējumu partijas drīkst tērēt aģitācijai, biroja un darbinieku uzturēšanai, kā partijas darbības saturiskai nodrošināšanai - semināriem un kongresiem. Saskaņā ar spēkā esošo redakciju katrai no šīm pozīcijām partija drīkst tērēt ne vairāk kā 60% no saņemtā valsts finansējuma.
Konservatīvajiem un “Attīstībai/”Par!”” šķiet, ka ar šo finansējumu nav gana, un politiķi vēlējās, lai 60% ierobežojums no likuma tiktu dzēsts.
Citiem vārdiem, ja šis priekšlikums šodien tiktu apstiprināts, pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām partijas visu saņemto valsts finansējumu drīkstētu iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijā.
Tam asi iebilda opozīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, kas vairākkārt pauda sašutumu, ka šādi koalīcijas partijas pēc būtības jau atkal sev palielina finansējumu. Iebilda arī nevalstiskās organizācijas, kas norādīja, ka valsts finansējums partijām tiek dots, lai tās varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Proti, lai tām pietiktu naudas visām trim likumā noteiktajām pozīcijām, nevis iztērētu to visu, piemēram, tikai aģitācijas organizēšanai. Rezultātā pēc pagarām debatēm J. Jurašs paziņoja, ka atsauc šo priekšlikumu.
Veiksmīgāks ir koalīcijas mēģinājums panākt to, lai nākotnē bez sabiedrības uzmanības liekas piesaistīšanas tiktu palielināts politisko partiju finansējums no valsts budžeta. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka finansējuma palielināšanu koalīcija uz šo Saeimas sasaukumu attiecināt neplāno.
Pašiem sev kaldinot ievērojamo finansējuma pieaugumu, likumdevēji 2019. gadā noteica, ka partija, kas Saeimas vēlēšanās ieguvusi vairāk nekā 2% atbalstu, par katru iegūto balsi ik gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām saņem precīzi 4,5 eiro. Tām pašām partijām par katru iegūto balsi pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās pienākas 0,5 eiro. Turklāt tām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk par 5% vēlētāju, ik gadu pienākas vēl papildus 100 tūkstoši eiro.
J. Pūce, J. Jurašs un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars rosināja šo kārtību mainīt un vismaz atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā savai iniciatīvai guva atbalstu.
Ja šodien šo priekšlikumu apstiprinās arī Saeima, tad partiju finansējums vairs nebūs noteikts precīzos skaitļos, bet gan saistīts ar Ministru kabineta noteikto minimālo algu.
Likumprojektā noteiktie minimālajai algai piemērojamie koeficienti pašlaik atbilst spēkā esošajai katras balss cenai un papildpiemaksām, taču valdībai atliekt tikai paaugstināt minimālo algu, lai bez liekām debatēm Saeimā un sabiedrības uzmanības pievēršanas lielāks kļūtu arī partiju finansējums.
Atbildīgās komisijas sēdē J. Pūce arī netieši apliecināja, ka šāda kārtība iecerēta, lai nākotnē, palielinot partiju finansējumu no valsts budžeta, nebūtu nepieciešams Saeimas balsojums. “Esošās fiksētās summas nozīmē, ka faktiski nekad lēmuma pieņemšana par finansējuma izmaiņām nevarētu notikt bez atsevišķa Saeimas balsojuma,” teica J. Pūce.
Politiķis arī īpaši uzsvēra, ka šī norma spēkā stāsies tikai pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču ir zināms, ka politiķi jau spriež par to, ka pirms vēlēšanām varētu lemt par minimālās algas palielināšanu 2030. gadā. Piemēram, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis ir izteicies, ka minimālās darba algas apmēra palielināšana varētu notikt 2023. gadā, minimālo algu nosakot 50% apmērā no 2021. gada vidējās bruto darba algas, kas pašlaik nozīmētu tās palielināšanu no 500 līdz aptuveni 640 eiro. Šāda minimālā alga nozīmētu, ka vēlēšanās veiksmīgākās partijas par katru saņemto balsi saņems 5,76 eiro jeb par 1,26 eiro vairāk nekā pašlaik.
